Zane vakar rakstīja par laimes sajūtu, un mans šodienas ieraksts ir cieši saistīts ar laimi. Es jau pagājušajā sestdienā biju noformulējusi bloga ieraksta pirmo teikumu: "Sestdien man gadījās baigā laime." Un nevarēju sagaidīt, kad pienāks mana kārta. Nu lūk, sestdien man gadījās baigā laime.
Esmu ievērojusi, ka viens no maniem mīļākajiem jautājumiem, kuru mēdzu uzdot interviju beigās, ir "kad tu pēdējo reizi juties ļoti laimīga/s?" Tad uz brīdi mēdzu nolaist acis no cilvēka, lai ļautu viņam iegrimt tuvākās un tālākās atmiņās. Drīz vien viņa sejā parādās mulss smaids un iemirdzas acis!
Pēc "nieka" pieciem mēnešiem, kopš esmu ievākusies jaunajā dzīvoklī, man beidzot izdevās noorganizēt sālsmaizes ballīti draugiem. Tagad man ir tāds emocionāls pacēlums, jo manas mājas godam izturējušas viesmīlības pārbaudījumu. Ir tik forši zināt, ka te labi jūtos ne tikai es pati, bet arī mani ciemiņi.
Ilgi domājām, kā lai iepriecina vecākus 40. gadu kāzu jubilejā. Līdz nolēmām viņus aizsūtīt uz Fontaine viesnīcu Liepājā – lai viņiem būtu viena jauka romantiska nedēļas nogale pilsētā pie jūras. Biju jau gatava visādām atrunām (“mēs nevarēsim”, “nav laika”, “visādi darbi jāizdara” utt.), bet par brīnumu...
Vakar biju brīnišķīgā šovā "Cabaret plin plin". Skaisti tērpi, labs dziedājums, jauka atmosfēra - viss tiešām pārdomāts, lai skatītājiem būtu interesanta atpūta. Taču viena epizode mani sadusmoja. Tā kur uz skatuves mīņājas kaila meitene, piesedzoties ar stilizētām "pāvu astēm".
Nesen, kad atgriezos no komandējuma, kāds draugs vaicāja, kurš ir tas, kas par manu atgriešanos izrāda visvairāk prieku. Nedomājot atbildēju, ka mans suns. Pēc tam, kad no sajūsmas bija izlēkājies, viņš istabā mēdza nogulties blakus un cieši jo cieši mani vēroja. Šodien paiet nedēļa kopš Seržo iem...
Esmu atgriezusies no dokumentālā kino festivāla IDFA Amsterdamā tik pilna emociju un iespaidu, ka ne par ko citu kā vien par redzētajām filmām runāt nespēju. Pēc aptuveniem aprēķiniem redzēju apmēram 30. Un vismaz puse no tām deva vielu ļoti nopietnām pārdomām par vispārcilvēciskām problēmām, par kurām ikdienā neaizdomājos.
Runā, ka pasaulē vislabākie pavāri esot vīrieši. Varu tam tikai piekrist. Kopš dzīvoju kopā ar savu draugu (nu jau likumīgo vīru) virtuvē rosāmies mēs abi. Jāatzīst, ka labāki sasniegumi pavārmākslā ir viņam. Par ko es tikai priecājos. Pēdējā laika lielākais šedevrs - pašcepta maize.
Meitenes, es šoreiz vēršos pie jums kā pie lasītāju lojālākās daļas. Mums darbā ļoti palīdzētu, ja jūs atbildētu uz 2 jautājumiem. Pirmais, vai jūs zināt, kā abonēt Cosmopolitan nākamajam gadam? Otrais, vai jūs to darīsit? Un, ja atbildēsit uz 3.jautājumu - kāpēc abonēsit vai kāpēc nē, tas mums ļautu vai nu sev pasist pa plecu vai ...
Tikko kāda LNT raidījuma pašreklāmā dzirdēju, ka filmu Rīgas sargi jau ir noskatījušies vairāk nekā 80 000 (!) skatītāju. Sievietes sižetā apgalvoja, ka filmas laikā pat vairākas reizes ir raudājušas. Es pagaidām nogaidu un neskrienu uz kinoteātri, jo...
