Mūsu draugu kompānijā pēdējā laikā ir iegājies, ka saviesīgos vakaros spēlējam dažādas spēles - lai jautrāk. Interesanti, ka katrs ballītes namatēvs vai namamāte savā mājā rīko atšķirīgas spēles. Šobrīd mēs diezgan aktīvi esam pievērsušies trim nodarbēm: novusam, Riču-Račam un faktu spēlei "Latvija".
Jau no bērnības esmu baidījusies no lieliem suņiem un... zobārsta. Bailes no suņiem man nācās pārvarēt nu jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, bet ar bailīgo zobārsta jautājumu tiku skaidrībā tikai pirms kāda mēneša. Nu uz pasauli varu skatīties daudz bezbailīgākām acīm.
No visiem ceļu satiksmes pieklājības noteikumiem divi man ir vismīļākie. Tas, ka pasaka paldies, pāris reižu signalizējot ar avārijas ugunīm, un tas, ka lielās fūres ar labo pagriezienu signalizē, ka ceļš priekšā ir brīvs un droši var viņu apdzīt.
Mana paziņa draudzenes kāzās iepazinās ar vīrieti, kura dēļ šobrīd ir gatava aiziet no vairāku gadu garumā sūri grūti izcīnītā amata un pārcelties uz dzīvi no Rīgas uz Valmieru. Turklāt nedēļu pēc abu pazīšanās viņa palūdza atstāt dzīvokli savam nu jau bijušajam draugam, ar kuru kopā bija gadu. Dzīvojam tikai vienu reizi, vi...
Man ļoti patīk satraucošā sajūta pirms gaidāma ceļojuma. Dažas dienas pirms tam laiku gribas patīt ātrāk uz priekšu, lai tikai beidzot varētu doties ceļā! ...Līdz mirklim, kad reāli jāsāk kravāt čemodāni. Man tas tā riebjas, ka mantu kārtošanas procesā nereti vispār pāriet vēlēšanās kaut kur doties.
Gandrīz visas manas draudzenes, tuvākas un tālākas paziņas, radinieces, bijušās kolēģes un kursa biedrenes ir vai nu stāvoklī un drīzumā gaida mazuli vai jau kļuvušas par jaunajām māmiņām. Īsts demogrāfiskais sprādziens (par ko man ir liels, liels prieks!) Mēs ar vienu manu draudzeni laikam esam palikušas pēdējās. Un mums ar...
Vienmēr, kad svinu kādus svētkus, neviļus aizdomājos par lietām, kas dzīvē ar laiku mainās un par lietām, kas, šķiet, nekad nemainīsies. Viena no tām ir attiecības ar bērnības draugiem. Es vēlētos, lai tās vienmēr ir un paliek tādas, kā tagad.
Labrīt, kāda oma jums šodien? Man vēl joprojām ir svētku noskaņojums, taču mazāk tur pie vainas salūts. Vakar biju ciemos pie vecmammas māsas, tāpēc sanāca sirsnīgākais 18.novembris, kāds pēdējos gados man vispār bijis.
No sava dzīvokļa loga redzu privātmāju, kuras pagalmā pieķēdēts skaists melns suns. Ēdamā viņam netrūkst, jo bļoda vienmēr stāv pilna, bet ne jau tāpēc viņš nenolaiž skatu no mājas durvīm, gaidot parādāmies kādu no tās iemītniekiem.
Nesen ar kādu puisi runāju par attiecībām. Par to, kurā brīdī mēs jūtam, ka tikko iepazītam cilvēkam varam uzticēties. Es apgalvoju, ka šis brīdis var pienākt ātrāk, nekā mēs spējam iedomāties. Ir tāds "klikšķis" un viss- tu saproti, ka jā, var. Savukārt puisis apgalvoja, ka pilnīgi noteikti ir jāpaiet kādam laikam. Viņa ...
