Kad varam otram uzticēties?

15.11.2007, Anda Bīriņa

Nesen ar kādu puisi runāju par attiecībām. Par to, kurā brīdī mēs jūtam, ka tikko iepazītam cilvēkam varam uzticēties. Es apgalvoju, ka šis brīdis var pienākt ātrāk, nekā mēs spējam iedomāties. Ir tāds "klikšķis" un viss- tu saproti, ka jā, var. Savukārt puisis apgalvoja, ka pilnīgi noteikti ir jāpaiet kādam laikam. Viņa salīdzinājums man šķita ļoti interesants.

Viņš teica, ka attiecību ceļš ir tāds pats kā visi citi dzīves ceļi, kuri jānoiet, lai sasniegtu mērķi. "Tas ir līdzīgi kā ceļš no Ogres uz Rīgu," viņš teica. "Tu vari uz Rīgu aizbraukt četrdesmit minūtēs, vari aizbraukt arī trīsdesmit. Bet tu nekad nevarēsi aizbraukt piecpadsmit minūtēs," viņš man skaidroja. "Līdzīgi ir ar divu savstarpēji nepazīstamu cilvēku attiecībām. Ir jāpaiet laikam, lai viņi viens otru spētu iepazīt un uzticēties tā pa īstam."

Es nepiekritu. Man tas ir citādāk. Pēc šīs sarunas ilgi domāju, vai es pati sevi nemānu. Bet nē! Es tiešām reizēm varu uzticēties pavisam nepazīstamam cilvēkam. Reti, bet varu. Šķiet, reizēm pat ir tādi gadījumi, ka par ļoti svarīgām lietām vieglāk ir runāt ar tikko satiktu, nevis no bērnības pazīstamu cilvēku. Un ne jau tāpēc, ka ir apziņa, ka tu viņu nekad vairs nesatiksi. Drīzāk tāpēc, ka ir bijis šis "klikšķis". Var jau būt, ka vīriešiem attiecības šķiet pavisam citādākas. Var jau būt, ka mēs, meitenes, vienkārši lielāku uzmanību pievēršam savām sajūtām, intuīcijai un emocijām. Kā ir ar tevi? Vai esi spējīga uzticēties un ticēt nezināmajam?

 
Komentāri [5]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
diezgan biezi ir sanacis uzticeties svesiniekiem bet gadas ari abdedzinaties. :-)
15.11.2007 18:02 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Es gan neuzticos svešiniekiem, kaut dazreiz rodas velme padalities savas problemās ar kadu tik tiko pazīstamu cilvēku, kurs nenosodīs un nekritizēs.... :-|
15.11.2007 17:07 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Es bieži uzticos. Un gandrīz tikpat bieži arī aplaužos:/
15.11.2007 17:03 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Ļoti reti, bet ir bijušas reizes, kad kā Tu saki "Klikšķis" nostrādā un sev par izbrīnu uzticies nepazīstamam cilvēkam. :-) Grūti izskaidrot, kāpēc tā notiek. :-) Ar savu draugu man uzreiz radās "Klikšķis", uzticējos viņam pat vairāk nekā sev... un vienu dienu izrādījās, ka pārāk daudz uzticējos. Izrunājāmies, asaras utt., piedots jau sen, taču tagad esmu piesardzīgāka attiecībā uz uzticēšanos. :-|
15.11.2007 15:57 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Mjaa...es laikam tomēr nevaru uzticēties tā vienkārši. Jā, ir klkišķis, bet parasti tās sarunas tomēr ir virspusējas ar tādu svešinieku, jo tu jau tomēr nekratīsi sirdi par attiecībām, par draudzenes nodevību vai ko citu.
bet ar vīriešiem ir tā, ka uzticības koeficients pieaug ar laiku. Tur es varu piekrist tavam draugam. laikam sanācis dzīvē par daudz apdedzināties, tāpēc arī klikšķis nespētu neko mainīt.:(
15.11.2007 13:41 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits