Vakar biju brīnišķīgā šovā "Cabaret plin plin". Skaisti tērpi, labs dziedājums, jauka atmosfēra - viss tiešām pārdomāts, lai skatītājiem būtu interesanta atpūta. Taču viena epizode mani sadusmoja pa īstam. Tā kur uz skatuves mīņājas kaila meitene, piesedzoties ar stilizētām "pāvu astēm".
Sadusmoja tāpēc, ka sievietes kailums tiek padarīts par izklaidi skatītājiem.(Jāatzīst, ka mans draugs oponēja, sakot, ka viņa nemaz nebija kaila. Labi, atzīstu, dibenā viņai bija zelta diegs un ap krūtīm viņa vicināja pāvu astes.) Bieži vien mākslā kails ķermenis ir veids, kā kaut ko uzsvērt, dramatizēt vai paspilgtināt, - un kailums kā izteiksmes veids uz skatuves attaisnojas. Bet šeit viss numurs ir vienkārši plikas meitenes mīņāšanās. Protams, ļoti labi izpildītas Busuļa dziesmas pavadījumā.
Man draud izklausīties pēc feministes, bet kāpēc viņai blakus nevarētu mīņāties arī čalis, kurš ar zelta diegu dibenā un piesedzoties ar cepuri izklaidētu klātesošās dāmas? Citādi pēc priekšnesuma vīriešu ovācijas krietni pārsniedza sieviešu ovācijas. Jeb vai spēle notiek galvenokārt uz vīriešu auditoriju? Vai arī tiek iepriekšpieņemts, ka kailas sievietes klātbūtnē citas sievietes jūtas ļoti omulīgi...?
Man pāris reižu nācies piedalīties korporatīvajās balllītēs, kur jaunajiem biznesmeņiem par prieku sievietes ar kailām krūtīm tiek padarītas par vakara naglu. Teikšu atklāti, ja man piepeši ir jāskatās uz citu cilvēku intīmajām zonām, man tas bojā garastāvokli. Vai tiešām bez dibenu un krūšu izrādīšanas trūkst veidu, kā izklaidēt ballītes viesus vai izrādes apmeklētājus? Domāju, ka vakardienas brīnišķīgajā izrādē neviens nebūtu sūdzējies par neinteresantumu, ja kāds viņas vietā būtu kaut ko nodejojis - foršu un ar noslēpumu.
