Izlijušā kleitā un basām kājām nupat pārnācu mājās no Placebo koncerta. Un manī ir šausmīgi daudz prieka, jo, lai arī pati no Braiena Molko dziedātā dzirdēju visai maz (labi, atzīšos, man bija garlaicīgi), tomēr manai draudzenei šis vakars atmiņā paliks vēl ilgi.
Tik tikko iebrāzos darbā. Pa ceļam atcerējos, ka man taču šodien jāraksta blogs! Biju totāli aizmirsusi un jau sagaidu, ka tūlīt visas kolēģes pavilks mani uz zoba par grūto atgriešanos realitātē.
Kādai manai draudzenei ir teorija, ka laimīgu cilvēku izstarotā laime pielīp. Un ka tieši tāpēc iemīlējušies pārīši tik ļoti pievelk un gribas pavadīt ar viņiem laiku, jo no viņu mīlestības var pavilkties arī apkārtējie. Šķiet, neviens notikums šo teoriju tā neapstiprina kā kāzas.
Pirmo reizi ar jēdzienu homoseksualitāte saskāros pirms apmēram desmit gadiem. Kāds draugs mani pierunāja piedalīties TV sarunu šovā, kur man bija jābūt oponentei un jādiskutē ar geju apvienības vadītāju.
Vai atceries manus pagājušās vasaras piedzīvojumus sērfošanas nometnē? Nu tos, kuros cīnījos gan ar pūķi, gan viļņiem un kurus aprakstīju septembra Cosmo. Tagad man atkal ir gribēšana un spēks mesties kādā tikpat kolosālā piedzīvojumā.
Beidzot man ir pārliecība, ka savu maģistra darbu nodošu. Kaut gan teikšu atklāti - ja nebūtu iedots pagarinājums par nedēļu, būtu gājis daudz trakāk. Tomēr - atskatoties uz šo laiku, kamēr rakstu, man tas patīk.
Nemaz nebrīnītos, ja vismaz vienu ielūgumu uz kādu draugu kāzām 7.jūlijā būtu saņēmusi katra no mums. Zīmīgais datums sajaucis prātus jaunlaulātajiem visā pasaulē. Nabaga 777 – uz tevi nu tiek liktas milzu cerības perfektai laulībai.
Manā dzīvē gluži kā Kusturicas filmā ”Melnais kaķis, baltais kaķis” mijas melnais ar balto, skumjais ar priecīgo un otrādi. Vakar biju savas vecmāmiņas bērēs, bet pēc pāris dienām būs manas kāzas.
Pirms pāris gadiem, kad Cosmo gatavoju rakstu par draugiem.lv, mani pārsteidza draugu Lauris, kurš kādā no mūsu sarakstes e-pastiem nosauca konkrētu skaitli, kura pēc kārtas es esmu reģistrējusies viņa portālā. Nesen saistībā ar internetu piedzīvoju vēl kādu mulsinošu situāciju.
Man nekad tā īsti nav garšojis siers, un dažu labu rītu tas man sagādājis zināmas neērtības. Jo desas es neēdu vispār, aknu pastēti ļoti reti. Tomāti garšo tikai uz baltmaizes ar sviestu (lai tomāts nenokrīt), bet baltmaizi ar sviestu es ēdu reizi mēnesī. Tuncis man garšo ar majonēzi, bet arī ar majonēzi neaizraujos. Īsāk sa...
