Tātad vēlreiz, kāda attieksme, prasības ir jūsu vecākiem, radiem, tuviem draigiem pret jūsu otro pusīti? Vai tas ir ietekmējis jūsu izvēli, un cik svarīga viņu attieksme ir jums?
Pēdējā laikā, man ir nomocījis šis jautājums, jo sajutu nelielu spiedienu no apkārtējiem, par to kādam ir jābūt manam draugam/vīram. Pašai arī ir diezgan augstas prasības, itsevišķi pēdējo attiecību rezultātā.
Mans tēvs vienmēr uzskata, ka katrs puisis, ar ko esmu kopā, nav man īstais :D Esmu vienīgā meita, tāpēc droši vien tāda viņa attieksme - ka tik kāds meitiņai nenodara pāri. Pašreizējo draugu viņi ir pieņēmuši, zina arī mūsu biežās nesaskaņas, bet nejaucas, paši tās risinām.
Maniem vecākiem nekad nav patikuši cilvēki, ar kuriem es izvēlos draudzēties (nerunāju tikai par puišiem draugiem, bet draugiem un draudzenēm vispār). Tādēļ ar maniem nākamajiem draugiem viņi netiks iepazīstināti vispār.
Visiem maniem radiem viņš patīk. Atvedu uz Latviju šovasar un visi bija sajūsmā par to, ka viņš gatavo lieliski, mani visu laiku apčubina un vispār var redzēt, ka mani mīl un es viņu. Gan jau, ka iepazītos kārtīgi, tad arī turpinātu patikt, bet nu mēs jau neredzamies ar maniem radiem.
Es kopš 15 gadu vecuma ceļos pirms vecākiem un pirms savām meitenēm .. parasti esmu tas, kurš taisa brokastis .. nu ko es varu padarīt, ka esmu cīrulis? Nelūgtu celties kopā ar mani vai pirms manis, jo esmu liels puika, kas māk sev uzsmērēt maizītes un tēju uzvārīt ..:D
Bez tam, es vienmēr atrunājos ar tekstu:"Lai jau paguļ, kamēr nav bērnu, kad būs, tad vairs nepagulēs .."
nu visi jau ir stūrgalvīgi un ietiepjas uz savu, bet zinu daudzus cilvekus , kuriem vecāki ir gribējuši atvert acis , bet tas neizdodas. Tikai tad kad pašam ir nodarīts pāri- saprot!
Mademoiselle, bet vecāki jūt, ja bērna otra puse nav laba vai kā savādāk. mans tētis par vienu manu draugu nebija labās domās, un tad viss izrādijās vairak ka taisnība
Sesilla
Laikam jau, bet viņa zina, ka esmu stūrgalvīga, ja man tas cilvēks patīk, tad man ir vienalga ko domā vecāki vai draugi, jo es jau esmu kopā ar šo cilvēku, BET neapšaubāmi ir labāk un foršāka sajūta, ka manu otro pusīti pieņem un patīk. Attiecības ar mammu arī uzreiz ir labākas un harmoniskākas.
Mademoiselle, bet vecāki jūt, ja bērna otra puse nav laba vai kā savādāk. mans tētis par vienu manu draugu nebija labās domās, un tad viss izrādijās vairak ka taisnība
pašā attiecību sākumā mani vecāki pat negribēja ar viņu iepazīties, jo viņs ir krievs un latviski runā minimāli un mums agrāk ģimenē bija tā ka ar tādiem krieviem kuri visu mūzu nodzīvo LV un nezin lat.valodu mēs nekontaktējāmies :D bet nu mīlestība dara savu, pateicu - viss es atvedīšu viņu pie jums!!! un jau pirmajā dienā mamma pateica ka viņš ir ļoti labs un tētis ar tāpat.
brālis biezi brauc ciemos lai kopā patusēt, agrak tā nebija
manai ģimenei mans draugs patīk.viņš ir gudrs,praktisks,čakls,asprātīgs u.t.t. Ar maniem brāļiem labi saprotas,vecmāmiņai ar liekas ka teju vai sapņu vīrietis:D
Beidzot šis ir tas puisis, kas manai mammai patīk 100%, jau sava galvā prāto kāzās, mazbērnus u.t.t., mani tas priecē, jo ar iepriekšējiem puišiem tā nebija, viņa viņus nevarēja ciest ne acu galā.
Par attieksmi nevaru sūdzēties, no sākuma skatījās uz mūsu attiecībām tā skeptiski, jo mans draugs jau sen bija ģimenei pazīstams, bet tagad domāju, ka visi pieņēmuši pavisam, jo sapratuši, ka man ar viņu labi. Vecmamma kaut ko sākumā pukstēja, bet es 'viņu noliku pie vietas, jo viņai labi visi ir līdz brīdim, kad viņi paliek par maniem darugiem. :D
Mammai pavisam patīk, jo vienmēr ir palīdzējis viņai, kad viņa kaut ko lūdz.
Gan maniem vecākiem, gan radiem nevisai patik man draugs, bet īpaši to neizrāda. Pašai arī daudz ko gribētos mainīt, bet tas viss ir pārāk sarežģīti, liekas, ka tas jau vairāk ir pierašana pie orās pusītes.
Dažkārt ik pa laikam nākās dzirdēt no vecāku puses, kaut kādus komentārus par manu otro pusīti, cenšos vienmēr aizstāvēt savējo, bet bieži vien saprotu tomēr, ka vecakiem ir taisnība un tad, tas nav īpaši patikami.
Nirvāna Man arī vienmēr būs taisnība par manas meitas (ja tāda būs) puišiem, bet tas jau nenozīmē, ka man jāuzspiež viņai savs domas un jākontrolē viņas dzīve. Uzskatu, ka katram dzīvē jāpieļauj kļūdas, un no tām jāmācās, jānoraujas no dzīves pa seju, jāiemācas piecelties un atkal turpināt iesākto .. tāpat visu dzīvi nespēšu pasargāt, tikai atbalstīt, kad tas nepieciešams .. galvenais iemācīt viņai tik daudz, cik nu iespējams, bet vienmēr ļaut pašai izlemt savu likteni .. respektīvi - iemācīt domāt .. nevis ļaut citiem domāt viņas vietā ..
Ģimenes sievietes ir sajūsmā :) draudzenes apskauž. Bet brālis - izliekas neitrāls, uztur labas attiecības. Mazliet baida tas, ka mans bijušais draugs bija brāļa viens no labākajiem draugiem.. cerams, ka tas neietekmēs viņu savstarpējās attiecības ar manu esošo draugu (s)
Tā nav neviena cita darīšana izņemot mana un manas mīļotās. Ja maniem radiniekiem kaut kas nepatiks, tā ir viņu problēma un viņi to ļoti labi apzinās un nemaz nemēģina šādas tēmas uzsākt ar mani, jo labi apzinās, ar ko tas beigsies :D
Bet nu man ļoti forši tuvinieki un nekad neko sliktu nav teikuši man par manu "tā brīža" sievieti. Pēcāk, kad jau attiecības beigušās, ir izteikta kāda piezīme, bet nu tā - starp citu :D
Vienreiz gan nācās man māmiņu nolikt pie vietas :D
378
