Dzīve vienā dienā izmainījās.

sla @ 13.03.2022 17:39

Vakcinēta vai ne? Visi te apkārt vakcinētie slimo smagi ar covid, nav brīnums. Nevakcinētie neslimo tik ļoti, citi pat nav dabūjuši izslimošanas sertifikātu, tika atlaisti no darba dēļ tā. Iet otrais gads, un nevar saķert kovidu. Zinu nevakcinētos, kas mēģināja saķert kovidu no slimajiem, lai nezaudētu darbu, bet tā arī to zarazu nedabūja. Bez maz vai pūta sejā, neko nesaķēra, vakcinētie gan aiziet uz darbu 1 dienu, uzreiz slimi.

Paveicās 🤣Es pēdējo reizi mājās biju vēl bez simptomiem, nākamajā rītā visa ģimene saslimusi. Grūtāk bija nosēdēt tās 10 dienas, izslimoju ārkārtīgi viegli. Protams, nevaru spriest par ilgtermiņa sekām, taču joprojām nespēju noticēt, cik lipīgs viņš ir un nafig man viņš bija vajadzīgs 🤣

lifetimelove @ 13.03.2022 20:51

Pagaidām neesmu gatava runāt par pieredzēto ar darba devēju.
Tavs rakstītais, iedvesmo, par to, ka būs labāka nākotne un ka pāršķirt jaunu lapu dzīvē nav tik slikti.
Vienkārši dzīvē radies tāds stereotips, ka sākt no jauna, tas ir slikti, tas ir zaudējums. Pat nesaprotu, no kā man tas, bet iespējams, ir apnicis jau censties sākt visu no sākuma.

Saprotu. Man arī līdz maniem 25 gadiem bija pretīgi drausmīgs darba devējs un kolektīvs arī nebija no tiem jaukākajiem, bet ciešams. Tici man pasaulē ir labākas darba vietas. Velti laiku kaut kam jaunam. Kā Tu minēji sāc ar kādiem kursiem. Meklē iespējas. Attīsti sevī radošo enerģiju. Divus gadus ļoti vērtīgus kursus rīko Riga Techgirls.
Toreiz es arī meklēju veidus kā kaut nedaudz sasniegt kaut daļu no visa ko vēlētos un man bija spēcīgas šaubas, aizvainojums, vilšanās un es jutos kā neveiksminiece. Man likās tik muļķīgi joprojām meklēt sevi un to, kas man varētu patikt, jo es nekad to iepriekš nebiju darījusi un vienkārši plūdu pa straumi, darīju to, ko no manis sagaida citi. Sāc domāt par sevi un vislaik uzdod jautājumu sev: "Ko es gribu?", uzstādi mērķi un ej uz to, viss šajā dzīvē ir pārejošs, vienkārši dzīvo saskaņā ar sevi un atceries dzīve nevar pastāvēt bez grūtībām.

lifetimelove @ 13.03.2022 20:51

Pagaidām neesmu gatava runāt par pieredzēto ar darba devēju.
Tavs rakstītais, iedvesmo, par to, ka būs labāka nākotne un ka pāršķirt jaunu lapu dzīvē nav tik slikti.
Vienkārši dzīvē radies tāds stereotips, ka sākt no jauna, tas ir slikti, tas ir zaudējums. Pat nesaprotu, no kā man tas, bet iespējams, ir apnicis jau censties sākt visu no sākuma.

oi, man vienreiz arī darbā vienkārši nomainījās priekšniecība un reāli izmeta visus,kas nepatika. (Tas cilvēks bija slims, to saku bez aizvainojuma).
Un, protams, ka sākumā bija liels aizvainojums un škrobe. Bet ilgtermiņā skatoties, tas bija labākais, kas ar mani varēja notikt.
Saudzē sevi un atgūsti veselību. Un, lai pārējais sakārtojas kā tev ir labāk!

Ar tevi viss ir kārtībā. Man ir 30 un šobrīd burtiskā nozīmē esmu sākusi dzīvi no baltas lapas. Gadiem ilgi mocījos, strādādama nemīlamās darba vietās, jo biju ieguvusi attiecīgo izglītību, kaut gan pati jau sen sapratu, ka vispār neinteresē ne konkrētā darbības sfēra, ne vispār ir kaut kāda vēlme tajā sfērā darboties tālāk. 30 gadu vecumā no ārzemēm atgriezos atpakaļ dzimtajā pilsētā un tagad sāku visu no pilnīgas nulles - gan meklēju darbu pilnīgi citā jomā, gan veidoju jaunas attiecības, gan pilnībā mainu sevi kā cilvēku, sākot ar interesēm un beidzot ar draugu loku. Tādām lietām nekad nav par vēlu. Galvenais - pārstāt sevi salīdzināt ar citiem, jo nav svarīgi, ka citiem tavā vecumā varbūt ir tas, kas šobrīd nav tev. Dzīve nav sacensības. Kādam tas, ko cilvēks vēlas, pienāk ātrāk, kādam vēlāk, bet tas, ka tev šobrīd vēl nav tas, ko gribētos, nenozīmē, ka tu būtu ar kaut ko sliktāka par citiem. Ko darīt? Vienkārši ieklausies savā sirdī un tā tevi aizvedīs pareizajā virzienā. Lai viss izdodas! :)

MsLight @ 13.03.2022 22:27

Saprotu. Man arī līdz maniem 25 gadiem bija pretīgi drausmīgs darba devējs un kolektīvs arī nebija no tiem jaukākajiem, bet ciešams. Tici man pasaulē ir labākas darba vietas. Velti laiku kaut kam jaunam. Kā Tu minēji sāc ar kādiem kursiem. Meklē iespējas. Attīsti sevī radošo enerģiju. Divus gadus ļoti vērtīgus kursus rīko Riga Techgirls.
Toreiz es arī meklēju veidus kā kaut nedaudz sasniegt kaut daļu no visa ko vēlētos un man bija spēcīgas šaubas, aizvainojums, vilšanās un es jutos kā neveiksminiece. Man likās tik muļķīgi joprojām meklēt sevi un to, kas man varētu patikt, jo es nekad to iepriekš nebiju darījusi un vienkārši plūdu pa straumi, darīju to, ko no manis sagaida citi. Sāc domāt par sevi un vislaik uzdod jautājumu sev: "Ko es gribu?", uzstādi mērķi un ej uz to, viss šajā dzīvē ir pārejošs, vienkārši dzīvo saskaņā ar sevi un atceries dzīve nevar pastāvēt bez grūtībām.

Paldies, noteikti apskatīšos par Riga TechGirls. Paldies, ka padalījies. :)
Jā ir vairāk jāieklausās sevī un jāsaprot, ko gribam dzīvē darīt un kas mūs interesē.
Ir jāsper tas grūtais solis un vairāk jādara sev par prieku nevis citiem. Es to tagad pēdējā laikā sāku piekot ar vien vairāk, bet pagaidām vēl pilnībā ieviest savā dzīvē to nesanāk.

Zinna @ 13.03.2022 22:35

oi, man vienreiz arī darbā vienkārši nomainījās priekšniecība un reāli izmeta visus,kas nepatika. (Tas cilvēks bija slims, to saku bez aizvainojuma).
Un, protams, ka sākumā bija liels aizvainojums un škrobe. Bet ilgtermiņā skatoties, tas bija labākais, kas ar mani varēja notikt.
Saudzē sevi un atgūsti veselību. Un, lai pārējais sakārtojas kā tev ir labāk!

Škiet darba devējiem ir tik liela vara, ka viņi rīkojas kā vēlas. Šobrīd skiet, ka nedrīkst nevienam uzticēties. Jādzīvo bailēs,visu laiku piesardzīgi ar zeķēm, kuras ir pilnas ar naudu.

Miaa @ 13.03.2022 22:39

Ar tevi viss ir kārtībā. Man ir 30 un šobrīd burtiskā nozīmē esmu sākusi dzīvi no baltas lapas. Gadiem ilgi mocījos, strādādama nemīlamās darba vietās, jo biju ieguvusi attiecīgo izglītību, kaut gan pati jau sen sapratu, ka vispār neinteresē ne konkrētā darbības sfēra, ne vispār ir kaut kāda vēlme tajā sfērā darboties tālāk. 30 gadu vecumā no ārzemēm atgriezos atpakaļ dzimtajā pilsētā un tagad sāku visu no pilnīgas nulles - gan meklēju darbu pilnīgi citā jomā, gan veidoju jaunas attiecības, gan pilnībā mainu sevi kā cilvēku, sākot ar interesēm un beidzot ar draugu loku. Tādām lietām nekad nav par vēlu. Galvenais - pārstāt sevi salīdzināt ar citiem, jo nav svarīgi, ka citiem tavā vecumā varbūt ir tas, kas šobrīd nav tev. Dzīve nav sacensības. Kādam tas, ko cilvēks vēlas, pienāk ātrāk, kādam vēlāk, bet tas, ka tev šobrīd vēl nav tas, ko gribētos, nenozīmē, ka tu būtu ar kaut ko sliktāka par citiem. Ko darīt? Vienkārši ieklausies savā sirdī un tā tevi aizvedīs pareizajā virzienā. Lai viss izdodas! :)

Paldies, tavs teiktais dod iedrošinājumu doties uzpriekšu un nepadoties.
Ir kkadie tie stereotipi, kas mūsu sabiedrībā cirkulē,es ar tiem arī cīnos savā galvā. Nav jau jādara, tā kā citi, bet ir jādara tā kā tu vēlies.