KristineS @ 03.04.2024 11:23Bīstami piesaukt taisnību no Temīdas, kura nav pakārtota cilvēku viedoklim, bet kosmiskajai cēloņu-seku likumsakarībai (kas var būtiski atšķirties). No cilvēciskā viedokļa un cilvēku izdomātiem likumiem mums notiekošais liekas šausmīgi, nežēlīgi un vēlamies, lai būtu taisnība virs Zemes un tiktu sodīts varmāka.
Temītas taisnība iekļauj arī cēloņus, kurus mēs varam nezināt un neredzēt.
Izlasot augstāk minēto lūgšanu (lāstu), jūtama žults. Atslēga ir labsirdībā.
KristineS @ 03.04.2024 11:23Bīstami piesaukt taisnību no Temīdas, kura nav pakārtota cilvēku viedoklim, bet kosmiskajai cēloņu-seku likumsakarībai (kas var būtiski atšķirties). No cilvēciskā viedokļa un cilvēku izdomātiem likumiem mums notiekošais liekas šausmīgi, nežēlīgi un vēlamies, lai būtu taisnība virs Zemes un tiktu sodīts varmāka.
Temītas taisnība iekļauj arī cēloņus, kurus mēs varam nezināt un neredzēt.
Izlasot augstāk minēto lūgšanu (lāstu), jūtama žults. Atslēga ir labsirdībā.
KristineS @ 03.04.2024 11:23Bīstami piesaukt taisnību no Temīdas, kura nav pakārtota cilvēku viedoklim, bet kosmiskajai cēloņu-seku likumsakarībai (kas var būtiski atšķirties). No cilvēciskā viedokļa un cilvēku izdomātiem likumiem mums notiekošais liekas šausmīgi, nežēlīgi un vēlamies, lai būtu taisnība virs Zemes un tiktu sodīts varmāka.
Temītas taisnība iekļauj arī cēloņus, kurus mēs varam nezināt un neredzēt.
Izlasot augstāk minēto lūgšanu (lāstu), jūtama žults. Atslēga ir labsirdībā.
guccibabe @ 04.04.2024 11:10Kas tas par sviestu šeit forumā.?♀️?♀️?♀️
Latvian pagan @ 04.04.2024 10:38
Vecajā Derībā tiek minēts, ka kristiešu Dievs (sauc kā gribi: Jahve, Jehova vai Allāhs) nav pret cilvēkupuriem. Un pat ir gatavs čakarēt savus sekotājus, lai pie šāda kāruma tiktu. Te es varu minēt stāstu par rabīnu Ābramu. Bībelē kristiešu Dievs tomēr beigās atzinās, ka uz šo reizi izjokoja Ābramu, bet tik un tā bija priecīgs dēļ tā, kā Ābrams sadedzina priekš viņa dzīvu aitu ugunskurā. Kristiešu Dievs, kurš Bībelē ir visvarens, izjūt prieku no dzīvu radību mocīšanas. Kaut kā jocīgi sanāk. ‘’Abraham said, “God will provide for himself the lamb for a burnt offering, my son.” So they went both of them together.’’ Genesis 22:8. Viņi devās prom, bet aita turpināja degt un blēt. Sadisti! Tipiska varmācība pret dzīvo dabu. Nav ko komentēt. Dzīvās dabas aizstāvji un vides aktīvisti no šādiem Bībeles tekstiem būtu šausmās. Bet tās ir ābramiskās reliģijas, tur neko nepadarīt. Tā teikt, vēsture. Avots: https://biblia.com/bible/esv/genesis/22/8
Vai kristiešu Dievu lūgt nav bīstami? Vai piesaukt kristiešu Dievu nav bīstami? Retoriski jautājumi.
Elīzīte12345 @ 08.04.2024 01:33Autoram nepieciešams ar steigu doties pie ārsta!
Cik neadekvātam jābūt, lai Jahvi sauktu par kristiešu Dievu un vēl atklāti reklamētu sātanismu? Dievs ir skaidri devis saprast, ka visi pārējie "dievi"ir vienkārši sātanisma atvasinājumi. Visas Temīdas un pārējie zvēri, par kuriem stāsta autors, ir dažādi sātanisma paveidi.
Elīzīte12345 @ 08.04.2024 02:13
Atbilde uz Tavu komentāru par bībeli. Kā jau Tu noproti, šiem ziedojumiem ir galvenokārt simboliska nozīme, ko Tu apzināti izvēlies ignorēt.
"Perhaps seeing this story in the larger context of Jesus’ sacrifice doesn’t relieve your troubling questions; maybe it only makes them worse. After all, God is still requiring the death of a son, only this time it's his own! Why does death have to be involved at all? Why such violence? Couldn’t God just wave his hand and fix things? Why did there have to be a sacrifice?
To answer these questions, we need to ponder the entire biblical story. In the beginning, God makes a good world and creates beings in his image to rule it with him (Gen. 1:26-28 Genesis 1:26-2). He offers humanity a life with him, the source of all life. But if humanity turned away from him, they would die because nothing can live away from God. Yet that is exactly what humans choose.
God didn't introduce death into the equation; humanity did. God’s problem (and ours) is figuring out how to deal with it.
God can’t pretend death isn’t there. He is life, and we have chosen to live by our own standards. The Hebrew Scriptures wrestle with the question of how death will be resolved. And the answer it gives is sacrifice.
Sacrifice is the death of one thing so something else can have a new life. What makes the Gospel such good news is that God solves the problem of death, not by demanding the death of everything touched by the stain of evil but by offering himself instead. The result of Jesus’s sacrifice means new life for us all."
343
