Dzīve vienā dienā izmainījās.

Miaa @ 13.03.2022 22:39

Ar tevi viss ir kārtībā. Man ir 30 un šobrīd burtiskā nozīmē esmu sākusi dzīvi no baltas lapas. Gadiem ilgi mocījos, strādādama nemīlamās darba vietās, jo biju ieguvusi attiecīgo izglītību, kaut gan pati jau sen sapratu, ka vispār neinteresē ne konkrētā darbības sfēra, ne vispār ir kaut kāda vēlme tajā sfērā darboties tālāk. 30 gadu vecumā no ārzemēm atgriezos atpakaļ dzimtajā pilsētā un tagad sāku visu no pilnīgas nulles - gan meklēju darbu pilnīgi citā jomā, gan veidoju jaunas attiecības, gan pilnībā mainu sevi kā cilvēku, sākot ar interesēm un beidzot ar draugu loku. Tādām lietām nekad nav par vēlu. Galvenais - pārstāt sevi salīdzināt ar citiem, jo nav svarīgi, ka citiem tavā vecumā varbūt ir tas, kas šobrīd nav tev. Dzīve nav sacensības. Kādam tas, ko cilvēks vēlas, pienāk ātrāk, kādam vēlāk, bet tas, ka tev šobrīd vēl nav tas, ko gribētos, nenozīmē, ka tu būtu ar kaut ko sliktāka par citiem. Ko darīt? Vienkārši ieklausies savā sirdī un tā tevi aizvedīs pareizajā virzienā. Lai viss izdodas! :)

Paldies, tavs teiktais dod iedrošinājumu doties uzpriekšu un nepadoties.
Ir kkadie tie stereotipi, kas mūsu sabiedrībā cirkulē,es ar tiem arī cīnos savā galvā. Nav jau jādara, tā kā citi, bet ir jādara tā kā tu vēlies.

Zinna @ 13.03.2022 22:35

oi, man vienreiz arī darbā vienkārši nomainījās priekšniecība un reāli izmeta visus,kas nepatika. (Tas cilvēks bija slims, to saku bez aizvainojuma).
Un, protams, ka sākumā bija liels aizvainojums un škrobe. Bet ilgtermiņā skatoties, tas bija labākais, kas ar mani varēja notikt.
Saudzē sevi un atgūsti veselību. Un, lai pārējais sakārtojas kā tev ir labāk!

Škiet darba devējiem ir tik liela vara, ka viņi rīkojas kā vēlas. Šobrīd skiet, ka nedrīkst nevienam uzticēties. Jādzīvo bailēs,visu laiku piesardzīgi ar zeķēm, kuras ir pilnas ar naudu.

MsLight @ 13.03.2022 22:27

Saprotu. Man arī līdz maniem 25 gadiem bija pretīgi drausmīgs darba devējs un kolektīvs arī nebija no tiem jaukākajiem, bet ciešams. Tici man pasaulē ir labākas darba vietas. Velti laiku kaut kam jaunam. Kā Tu minēji sāc ar kādiem kursiem. Meklē iespējas. Attīsti sevī radošo enerģiju. Divus gadus ļoti vērtīgus kursus rīko Riga Techgirls.
Toreiz es arī meklēju veidus kā kaut nedaudz sasniegt kaut daļu no visa ko vēlētos un man bija spēcīgas šaubas, aizvainojums, vilšanās un es jutos kā neveiksminiece. Man likās tik muļķīgi joprojām meklēt sevi un to, kas man varētu patikt, jo es nekad to iepriekš nebiju darījusi un vienkārši plūdu pa straumi, darīju to, ko no manis sagaida citi. Sāc domāt par sevi un vislaik uzdod jautājumu sev: "Ko es gribu?", uzstādi mērķi un ej uz to, viss šajā dzīvē ir pārejošs, vienkārši dzīvo saskaņā ar sevi un atceries dzīve nevar pastāvēt bez grūtībām.

Paldies, noteikti apskatīšos par Riga TechGirls. Paldies, ka padalījies. :)
Jā ir vairāk jāieklausās sevī un jāsaprot, ko gribam dzīvē darīt un kas mūs interesē.
Ir jāsper tas grūtais solis un vairāk jādara sev par prieku nevis citiem. Es to tagad pēdējā laikā sāku piekot ar vien vairāk, bet pagaidām vēl pilnībā ieviest savā dzīvē to nesanāk.

Ar tevi viss ir kārtībā. Man ir 30 un šobrīd burtiskā nozīmē esmu sākusi dzīvi no baltas lapas. Gadiem ilgi mocījos, strādādama nemīlamās darba vietās, jo biju ieguvusi attiecīgo izglītību, kaut gan pati jau sen sapratu, ka vispār neinteresē ne konkrētā darbības sfēra, ne vispār ir kaut kāda vēlme tajā sfērā darboties tālāk. 30 gadu vecumā no ārzemēm atgriezos atpakaļ dzimtajā pilsētā un tagad sāku visu no pilnīgas nulles - gan meklēju darbu pilnīgi citā jomā, gan veidoju jaunas attiecības, gan pilnībā mainu sevi kā cilvēku, sākot ar interesēm un beidzot ar draugu loku. Tādām lietām nekad nav par vēlu. Galvenais - pārstāt sevi salīdzināt ar citiem, jo nav svarīgi, ka citiem tavā vecumā varbūt ir tas, kas šobrīd nav tev. Dzīve nav sacensības. Kādam tas, ko cilvēks vēlas, pienāk ātrāk, kādam vēlāk, bet tas, ka tev šobrīd vēl nav tas, ko gribētos, nenozīmē, ka tu būtu ar kaut ko sliktāka par citiem. Ko darīt? Vienkārši ieklausies savā sirdī un tā tevi aizvedīs pareizajā virzienā. Lai viss izdodas! :)

lifetimelove @ 13.03.2022 20:51

Pagaidām neesmu gatava runāt par pieredzēto ar darba devēju.
Tavs rakstītais, iedvesmo, par to, ka būs labāka nākotne un ka pāršķirt jaunu lapu dzīvē nav tik slikti.
Vienkārši dzīvē radies tāds stereotips, ka sākt no jauna, tas ir slikti, tas ir zaudējums. Pat nesaprotu, no kā man tas, bet iespējams, ir apnicis jau censties sākt visu no sākuma.

oi, man vienreiz arī darbā vienkārši nomainījās priekšniecība un reāli izmeta visus,kas nepatika. (Tas cilvēks bija slims, to saku bez aizvainojuma).
Un, protams, ka sākumā bija liels aizvainojums un škrobe. Bet ilgtermiņā skatoties, tas bija labākais, kas ar mani varēja notikt.
Saudzē sevi un atgūsti veselību. Un, lai pārējais sakārtojas kā tev ir labāk!

lifetimelove @ 13.03.2022 20:51

Pagaidām neesmu gatava runāt par pieredzēto ar darba devēju.
Tavs rakstītais, iedvesmo, par to, ka būs labāka nākotne un ka pāršķirt jaunu lapu dzīvē nav tik slikti.
Vienkārši dzīvē radies tāds stereotips, ka sākt no jauna, tas ir slikti, tas ir zaudējums. Pat nesaprotu, no kā man tas, bet iespējams, ir apnicis jau censties sākt visu no sākuma.

Saprotu. Man arī līdz maniem 25 gadiem bija pretīgi drausmīgs darba devējs un kolektīvs arī nebija no tiem jaukākajiem, bet ciešams. Tici man pasaulē ir labākas darba vietas. Velti laiku kaut kam jaunam. Kā Tu minēji sāc ar kādiem kursiem. Meklē iespējas. Attīsti sevī radošo enerģiju. Divus gadus ļoti vērtīgus kursus rīko Riga Techgirls.
Toreiz es arī meklēju veidus kā kaut nedaudz sasniegt kaut daļu no visa ko vēlētos un man bija spēcīgas šaubas, aizvainojums, vilšanās un es jutos kā neveiksminiece. Man likās tik muļķīgi joprojām meklēt sevi un to, kas man varētu patikt, jo es nekad to iepriekš nebiju darījusi un vienkārši plūdu pa straumi, darīju to, ko no manis sagaida citi. Sāc domāt par sevi un vislaik uzdod jautājumu sev: "Ko es gribu?", uzstādi mērķi un ej uz to, viss šajā dzīvē ir pārejošs, vienkārši dzīvo saskaņā ar sevi un atceries dzīve nevar pastāvēt bez grūtībām.

sla @ 13.03.2022 17:39

Vakcinēta vai ne? Visi te apkārt vakcinētie slimo smagi ar covid, nav brīnums. Nevakcinētie neslimo tik ļoti, citi pat nav dabūjuši izslimošanas sertifikātu, tika atlaisti no darba dēļ tā. Iet otrais gads, un nevar saķert kovidu. Zinu nevakcinētos, kas mēģināja saķert kovidu no slimajiem, lai nezaudētu darbu, bet tā arī to zarazu nedabūja. Bez maz vai pūta sejā, neko nesaķēra, vakcinētie gan aiziet uz darbu 1 dienu, uzreiz slimi.

Paveicās 🤣Es pēdējo reizi mājās biju vēl bez simptomiem, nākamajā rītā visa ģimene saslimusi. Grūtāk bija nosēdēt tās 10 dienas, izslimoju ārkārtīgi viegli. Protams, nevaru spriest par ilgtermiņa sekām, taču joprojām nespēju noticēt, cik lipīgs viņš ir un nafig man viņš bija vajadzīgs 🤣

sla @ 13.03.2022 17:39

Vakcinēta vai ne? Visi te apkārt vakcinētie slimo smagi ar covid, nav brīnums. Nevakcinētie neslimo tik ļoti, citi pat nav dabūjuši izslimošanas sertifikātu, tika atlaisti no darba dēļ tā. Iet otrais gads, un nevar saķert kovidu. Zinu nevakcinētos, kas mēģināja saķert kovidu no slimajiem, lai nezaudētu darbu, bet tā arī to zarazu nedabūja. Bez maz vai pūta sejā, neko nesaķēra, vakcinētie gan aiziet uz darbu 1 dienu, uzreiz slimi.

Jā, esmu vakcinēta ar 3 vakcīnām, visas bija Phaizer.
Jā, dažus vīruss neķer, dažus tas nogāž. Arī esmu dzirdējusi, par cilvēkiem,kuri speciāli centās dabūt kovidu, bet viņi to dabūja un nomira. Dažbrīd liekas, ka cilvēku stulbumam nav gala.
Kā mana daktere teic, ka tā kā es esmu "bagāta" ar tādu slimošanas vēsturi, kāda ir man, tad viņa nebrīnās , ka man izpaužas smagi.

MsLight @ 13.03.2022 12:56

Cūciski, ka tā ņēma un atlaida no darba. Tas bija pēc slimības lapas? Jo ja bija slimības lapa, tad to izdarīt nedrīkst? Lika uzrakstīt atlīgumu vai atlaida uz pamata, ka nebija teiksim atvērta slimības lapa līdz ar to tas skaitījas darba kavējums?
Ar kovidu neesmu slimojusi, bet pagājušogad aizgāju pati no darba prom un uzreiz draugs saslima un es ar viņu pašizolējos. Man likās, ka nu viss beidzot uzzināšu kas tas kovids ir. Nesaslimu, antivielas arī nebija. Draugs no karantīnas bija ārā, bet es vēl 10 dienas pašizolācijā. Bijām draugu dzīvoklī, jo centrā dzīvoklī dzīvojām vēl ar dažiem cilvēkiem. Tas viss man pamatīgi uzdeva pa nerviem, a es jau tā mūžīgi satraucos un pārdzīvoju, ka tas bezdarbnieka pabalsts mazs un draugam arī nemaksā, jo stroikā strādā. Man piedāvāja bērnu pieskatīt, lai gan man tādas pieredzes nav. Tagad atskatoties liekas murgs, bet ir pagājis kkur gads no tās pašizolācijas un esam daudz ko pamainījuši un turpinām iet pretī labākai nākotnei. Esmu par to, lai dzīvē liktu jaunu bildi iekšā katreiz, kad jūti, ka to vajag! Gribēt,lai to būtu jādara pēdējo reizi, tas izkausās tik neinteresanti! Tas ir kā? Tava dzīve ir grāmata un Tu esi tās autors! Nepārstāj rakstīt savas dzīves paragrāfus! Un depresija rodas no daudz kā! Arī no hormonālajām izmaiņām smadzenēs. Es esmu depresīva un pirms mēnešreizēm tas arī izpaužas kā skumjas, kad gribas paraudāt, tad uzlieku mūziku un pie kādas dziesmas arī palaižu pinkšķu, bet vēlāk es atkal atgūstu dzīvesprieku un smejos, dusmojos. Tā mums sievietēm ir! Tā ir stipras sievietes pazīme, atzīt to, ka viņa var būt vāja.

Pagaidām neesmu gatava runāt par pieredzēto ar darba devēju.
Tavs rakstītais, iedvesmo, par to, ka būs labāka nākotne un ka pāršķirt jaunu lapu dzīvē nav tik slikti.
Vienkārši dzīvē radies tāds stereotips, ka sākt no jauna, tas ir slikti, tas ir zaudējums. Pat nesaprotu, no kā man tas, bet iespējams, ir apnicis jau censties sākt visu no sākuma.

Lavī @ 13.03.2022 12:48

Dodamies iedzert vīnu un izrunāties ?

Es tikai par, pagaidām dzeru zāles, tās noteikti, neies kopā ar alkoholu.

Fargerike @ 13.03.2022 11:52

Vēl neesi pieteikusies bezdarbniekiem? Cik tad ilgi kopš slimošanas pagājis?

Otrdien varēšu iestāties bezdarbniekos. Vēl slimības lapa.

Vakcinēta vai ne? Visi te apkārt vakcinētie slimo smagi ar covid, nav brīnums. Nevakcinētie neslimo tik ļoti, citi pat nav dabūjuši izslimošanas sertifikātu, tika atlaisti no darba dēļ tā. Iet otrais gads, un nevar saķert kovidu. Zinu nevakcinētos, kas mēģināja saķert kovidu no slimajiem, lai nezaudētu darbu, bet tā arī to zarazu nedabūja. Bez maz vai pūta sejā, neko nesaķēra, vakcinētie gan aiziet uz darbu 1 dienu, uzreiz slimi.

.

Cūciski, ka tā ņēma un atlaida no darba. Tas bija pēc slimības lapas? Jo ja bija slimības lapa, tad to izdarīt nedrīkst? Lika uzrakstīt atlīgumu vai atlaida uz pamata, ka nebija teiksim atvērta slimības lapa līdz ar to tas skaitījas darba kavējums?
Ar kovidu neesmu slimojusi, bet pagājušogad aizgāju pati no darba prom un uzreiz draugs saslima un es ar viņu pašizolējos. Man likās, ka nu viss beidzot uzzināšu kas tas kovids ir. Nesaslimu, antivielas arī nebija. Draugs no karantīnas bija ārā, bet es vēl 10 dienas pašizolācijā. Bijām draugu dzīvoklī, jo centrā dzīvoklī dzīvojām vēl ar dažiem cilvēkiem. Tas viss man pamatīgi uzdeva pa nerviem, a es jau tā mūžīgi satraucos un pārdzīvoju, ka tas bezdarbnieka pabalsts mazs un draugam arī nemaksā, jo stroikā strādā. Man piedāvāja bērnu pieskatīt, lai gan man tādas pieredzes nav. Tagad atskatoties liekas murgs, bet ir pagājis kkur gads no tās pašizolācijas un esam daudz ko pamainījuši un turpinām iet pretī labākai nākotnei. Esmu par to, lai dzīvē liktu jaunu bildi iekšā katreiz, kad jūti, ka to vajag! Gribēt,lai to būtu jādara pēdējo reizi, tas izkausās tik neinteresanti! Tas ir kā? Tava dzīve ir grāmata un Tu esi tās autors! Nepārstāj rakstīt savas dzīves paragrāfus! Un depresija rodas no daudz kā! Arī no hormonālajām izmaiņām smadzenēs. Es esmu depresīva un pirms mēnešreizēm tas arī izpaužas kā skumjas, kad gribas paraudāt, tad uzlieku mūziku un pie kādas dziesmas arī palaižu pinkšķu, bet vēlāk es atkal atgūstu dzīvesprieku un smejos, dusmojos. Tā mums sievietēm ir! Tā ir stipras sievietes pazīme, atzīt to, ka viņa var būt vāja.

Dodamies iedzert vīnu un izrunāties 🥂

Vēl neesi pieteikusies bezdarbniekiem? Cik tad ilgi kopš slimošanas pagājis?

TeaPot @ 13.03.2022 00:45

Runājot par fizisko pašsajūtu (jeb bezspēku) pēc Covid pārslimošanas iesaka iziet vienu mildronāta kursu (tās ir divas kastītes), lai atjaunotu enerģijas līmeni. Iesaku pārbaudīt arī dzelzi un D vitamīnu. Kaut arī samērā viegli pārslimots, Covid nav joka lieta, uz organismu var atstāt smagu iespaidu. Tomēr spēku izsīkums ļoti ietekmē ikdienu un motivācijas līmeni, reizēm nepietiek ar vienkāršu mēģinājumu saņemties un sākt darīt lietas, tas nav arī slinkums vai uzreiz tā pati depresija (protams, var būt arī tas, intereses pēc vari mēģināt izpildīt phq-9 skalu jeb depresijas "paštestu"). Jebkurā gadījumā, turies ♡

Paldies, par atbalstu.
Mildronātu es lietoju, ārsts teica, ka fiziski vajadzētu justies spēcīgākai, bet iedzerot mildronātu 40min - 1 h paiet un man uznāk miegs un es noguļu 4h. Guļu naktī kārtīgi 8h un vel padienu šīs 4h.
Par depresijas paštestu paldies, es noteikti izpildīšu.

Zinna @ 12.03.2022 23:53

diemžēl, tādas var būt blakusparādības pēc kovid izslimošanas.
Īsti neko nevar darīt, jāmēģina trenēties, iet pastaigās utt un dot laiku savam organismam atjaunoties. 3-4 mēneši ir vidējais laiks, citam var būt arī ilgāk, zinu tādu kam gads pagāja..bet tas ir izņēmums.
Vai saņem kādus pabalstus, vai ir kādi, kas palīdz ar izdzīvošanu?
Protams, ja spēka pietiek, investīcijas izglītībā vienmēr ir laba izvēle.
Lai izdodas

Protams, varēšu iestāties bezdarbniekos, protams, manos gados, tas baigi prestiži var nelikties, bet kaut minimāls finansiāls atbalst, ko no viņiem saņemšu tas bus labi. Ir arī ģimene kas palīdz gan emocionāli, gan finansiāli.

Odonella @ 12.03.2022 23:47

Ko nozīme pilnvērtīgāk nekā iepriekš? ?
Nedēļu slimoju ar covid , augsta temperatūra , plausu karsonis līdz ar to plausu bojājumi un es dzemdēju tajā laikā + asins pārliešana pēc tam.
Ko tas nozīme nefunkcionē ķermenis?
Es guļu maz, ceļos un rūpējos par kādu dienu un nakti, jo nav variantu.
Tev drīzāk tas izklausās pēc depresijas vai slinkuma, nav iemesla celties un darīt!

Ļoti ceru, ka tev apkārt ir izpalīdzīgi cilvēki, kas tev palīdz. Ja gadījumā nav, atceries, ka palīdzību lūgt ģimenei, draugiem, tā nav vājības pazīme, tā ir drosme.
Turies un lai stipra veselība tev un bērniņam.

Runājot par fizisko pašsajūtu (jeb bezspēku) pēc Covid pārslimošanas iesaka iziet vienu mildronāta kursu (tās ir divas kastītes), lai atjaunotu enerģijas līmeni. Iesaku pārbaudīt arī dzelzi un D vitamīnu. Kaut arī samērā viegli pārslimots, Covid nav joka lieta, uz organismu var atstāt smagu iespaidu. Tomēr spēku izsīkums ļoti ietekmē ikdienu un motivācijas līmeni, reizēm nepietiek ar vienkāršu mēģinājumu saņemties un sākt darīt lietas, tas nav arī slinkums vai uzreiz tā pati depresija (protams, var būt arī tas, intereses pēc vari mēģināt izpildīt phq-9 skalu jeb depresijas "paštestu"). Jebkurā gadījumā, turies ♡