Bērnības smarža, garša utt.

Bērnības smaržas visvairāk asociējas ar vecmammu:

* vecmammas krāsnī žāvēto ābolu smarža
* vecmammas pankūkas ar plaušām
* vecā melnā pirts, kuru tik ļoti ienīdu bērnībā, jo visi radi sagāja un gājām kopā mazgāties (nu, sievietes). Man tas tik ļoti nepatika, bet to smaržu es vēl šo balto dienu atceros..

Asteres (tā laikam tās puķes latviski sauc-астры) uz 1. septembri. Un tas, kā smaržo gaiss agros rudens rītos, kad jāsāk iet uz skolu.

Pankūku smarža, kad ome cepa. Pankūkas laikam savā pieauguša cilvēka mūža laikam vairs neesmu ēdusi, bet joprojām atceros, ka sasmērēju uz pankūkas zapti, sarullēju tādā kā desiņā un tad ome man to desiņu sagrieza gabaliņos.

Atceros, kā opis taisīja mārrutkus. No tās spēcīgās smaržas asaras tecēja, jāpuņķojas bija bez jēgas, bet tik un tā viena no mīļākajām atmiņām.

Un vēl tagad atceros to laiku, kad dzīvojām Krievijā, tētis nāca no darba un es tāda maza meitene, man bija kādi 3 gadi, katru vakaru skrēju viņam pretī un viņš mani saķēra un pacēla nu tiiik augstu.

kad ēdu rupjmaizi ar krējumu un sālīti

mans opis eeda ar baltmaizi un cukuru un dzera ar kefiru, kur klat cukurs... :)

Bet Tev ir skaista atminja :)

Mana vienīgā izteiktā bērnības garša ir kad ēdu rupjmaizi ar krējumu un sālīti. Kad biju ļoti maza 2-3 gadi, opis pats ēda šādi maizīti pietam sagriežot to mazos gabaliņos un mani turot klēpī ar cienāja. Tā ir mana vienīgā atmiņa no viņa diemžēl, bet esmu priecīga ka man tā atmiņa ir. :)

Pirms dažiem gadiem, vēl vietējā Betā varēja nopikt. Domāju, ka vēl kaut kur var atrast, jo izskatās, ka vēl ražo.

Selene, jaaaaa.... tieshi sho arii es domaaju :D(l)

Lūk, šis saistās ar bērnību. Protams, lauku smaržas, svaigi slaukts piens, tikko nopļauts siens. Tas viss tā, bet to šampūnu vēl tagad atceros. :-D

tikko slaukta kazas piena garša...(l)

Bija un vel, laikam, ir kaut kur iespejams iegadaties to dzelteno krievu shampuunu (KRA KRA ?) ar sarkano vaarninju virsuu... tas man atgadina bernibu, taa smarzha...

Tikko pļautas zāles smarža.
Smarža, kas izplatās, kad vāra ievārījumus.
Bingo batoniņš, ļoti sen tādu nekur neesmu redzējusi. Vēl uzpūtenis (l)

Bērnības garša - omes vārīties kartupeļi (nesaprotu, kas tur tik labs, bet garšo labāk, nekā citur. :D ), tēta ceptās kartupeļu pankūkas, mammas taisītā aukstā zupa.
Šīs lietas, lai kā es arī censtos, man nekad nesanāks tā kā šiem cilvēkiem.

Smarža - omes māja, malkas šķūnis.

Ceptu kartupeļu smarža,kad mamma ar tēti strādāja,tad brālis ar māsu parasti cepa kartupeļus un vēl ceriņu smarža,sēta vēl tagad ar viņiem pilna,jo dzīvojam privātmājā,un bija pie jūras super smaržīgas puķītes,vai krūmiņi saucām par mīlestības kautko,īsti neatceros :) siena smarža omes laukos un ļoti patika piedalīties kartupeļu talkās,brīžiem pat minos ar riteni 50 km,lai varētu piedalīties :)

Ziemas smarža
Pļautas zāles smarža
Mājās cepti galas pīrāgi

Nepatīkamās smaržas: siena smarža un cepta gaļa, grrrr

Man veel loti patika beeninu,jumta istabinu smarza,kas asocieejaas ar laukiem.mees ar braali loti biezi mekleejaam beeninos vecaas gramatas-atradaam veel no taalajiem 1930 .gadiem-par ruukiem!

Cik jauka diskusija! Bērnībā liek atgriezties siena smarža, omes vārītā kakao garša, zemenes ar pienu, kā arī visas pārējās dārza ogas - ēršķogas, plūmes, upenes, jāņogas - pa taisno no krūma mutē iekšā. Arī, esot pie upes pašā rīta agrumā, kad saule lec un gaiss vēl pavisam dzestrs, vienmēr atceros bērnības rītus, kad devāmies makšķerēt ar brālēnu.

Bet par smaržu... ļoti patika tikko zāģētas malkas skaidu smarža. Tāda dzīvīga.
Un vēl uz Jāņiem, kad mamma mājās sanesusi meijas! Tad tāds svaigums.
un, protams, tikko pļautas zāles smarža. :)

Jauka tema. (l)
Man bernība saistās ar jaukām un mīļām atmiņām. Dzīvojām skaistā privātmājā tāpec bernību atgādina dažādu puķu un krūmu smarža, kā piemeram puķuzirnīši, asteres, dālijas, maijpuķītes, jasmīni un peonijas ...mmm. Tikko dārzā saplūktu zaļumu un dārzeņu smarža un garša. Tāpat tik daudzu gardu edienu smarža - sautejums, zupas, kotletes un ļoti ilgu laiku topā bija frī kartupeliši ar karbonādem, un man tik ļoti, ļoti garšoja pat vienkārši tikai ar biezpienu. Tikko mazgātas un gludinātas veļas smarža, ābolu un persiku vannas putas. Pagraba smarža, kas man ļoooti patika un mamma nekad mani nevareja saprast kāpec :-D Patiesībā varetu rakstīt un rakstīt, jo airāk aizdomājas jo tālāk tas aizved. Tik ļoti gribetos atgriezties brnībā. Ļoti pietrūkst māju un mīļās ģimenes. (l)

Ienāca prātā jogurts Jogijs ar riekstiem.. mmm.. nu tas bija dievīgs. Vairs tādu nekur neesmu redzējusi. Pirms dažiem gadiem bija, bet vairs nebija tik laba garša. Vēl tagad atceros to īstio Jogiju! :)

Taa varbuut nav iisti beerniiba,bet nu laikam uz robezas...15 gados uzadiju savu pirmo kleitinu no dzijas,ko man atsuutija omiite no Vaacijas.Tagad degunaa taa pacinas smarza-ieksaa bija ieliktas sokolaades olinas uttViss taa smuki ietiits.Biezi aizdomaajos par to,cik taa ir iipasa sajuuta-taisiit valaa pacinas no taaluma-taa smarza...kaut kas tajaa visaa ir tik iipass!Arii veel tagad!

svaiga maiziite veel tiesi no konditorejas..

un veel teetis agraak straadaaja aadas rupniicaa patika taa smarza un veljoprojaam patiik.