Agrāk sarunas nesagādāja man nekādas problēmas, bet pēdējā laikā domas, par ko runāt ar cilvēkiem, ir tāda veida problēmas radījušas.. tādi klusuma brīži arvien biežāki parādās..
Jautājums šāds: Vai jums vienmēr ir par ko runāt ar visiem cilvēkiem?
Man ir loti lidzigi ,ka Tejas rozei-ir cilveki,ar kuriem vel neesmu sakusi runat,kad jau zinu nespeju...man ir viena amerikaniete-tikko atveru muti vala-jutu runaju ar akcentu(visi saka -vacu-zel ,ka ne francu :-D )uzreiz jutu ka aizkeras ,jo saku uztraukties-varbut tiesi tapec ,ka vinas skats pilnigi skaidri parada,ka nerunaju perfekti...Zel ,bet ta ir... (t)
Brīvajā laikā kontaktējos ar tiem cilvēkiem, kurus augsti vērtēju arī kā sarunbiedrus. Darbā runāt varu ar katru, tas nesagādā grūtības + man patīk, jo nāk cilvēki, kuriem jāpalīdz, vai arī satieku cilvēkus, no kuriem pati daudz varu mācīties un gūt.
Man ar runasanu nekad nav bijusas problemas,man atkal barjera ir tajaa,ja, piemeram,pateiks-Aizej pasaki vinam to un to...Es nevaru! Kaut esmu komunikabla,kaut gan,laikam,ka sanaak,ka nee :D Ar tiem,kas man riebj-nerunaju un nekad nerunasu,bet ta-kaut ar vecu onkuli pieturaa :-P