Sveiki visām!
Uzreiz jau pateikšu,ka esmu _Dii_dii_ draudzene (ceru,ka neviena nebruks virsū!). Esmu tiešām par viņu noraizējusies,jo nespēju noskatīties kā viņa cieš :-|
Kā lai es viņu "sapurinu"?
Jā,zinu,ka cilvēkam ir tas viss jāizsāp (domāju,ka visas jau zina,kas par situāciju!),bet man grūti ir uz viņu noskatīties. Jā,es arī viņas puisi labi pazinu,bieži visi kopā atpūtāmies. Neteikšu,ka arī man ir viegli,bet mēģinu turēties,lai viņai nav vēl sāpīgāk,ka es arī skumstu!
Cenšos ar viņu kkur aiziet,aizbraukt,bet viņa nevēlas. Sēž mājās - raud,skatās visu laiku abu kopējās bildes,domā visādas domas...tad visu laiku kko sev pārmet,kā būtu,ja būtu :-/ Attiecības vispār nekādas vairs nevēlās,jo apziņa,ka nebūs neviena puiša vairs tāda kā viņš. Jo es arī varu teikt,ka viņas puisis kā cilvēks tiešām bija lielisks - viņu burtiski uz rokām nēsāja,rūpējās utt. Bija aizbraukusi uz kapiem-atbrauca atpakaļ vispār nekāda (s) :'-(
Nezinu-kā lai viņu uzmundrinu? (t)
2329
