EveEve @ 13.04.2026 13:59Sveikas! Kā jūs zinājāt, ka esat gatavas mazulim? Man pašai 34 gadi, līdz šim par bērniem intereses nebija un īsti neizjutu to kā lielāko sapni kļūt par mammu, drīzāk gan no tā paniski baidījos…bet pedejā laikā jūtu, ka kaut kas sāk mainīties - reaģēju emocionāli, kad sākas mr vai kāda draudzene, paziņa paliek stāvoklī, aizdomājos, kā būtu, ja būtu… jūtos apjukusi savas sajūtās. Vai tas nozīmē, ka manī tomer ir šī vēlme? Kā zināt, ka (vai) esmu gatava mazulim, kā tas viss bija jums?
Zilais Valis @ 13.04.2026 15:30
Tā drīzāk izklausās nevis pēc gatavības, bet pēc skaudības vai nožēlas, ka tev nav tā, kā citiem. Nav "jāreaģē" tad, kad kāda paliek stāvoklī. Tev jābūt iekšējai vēlmei arī tad, kad nav mēnešreižu, un, ja arī neviena no tavām draudzenēm/paziņām nebūtu stāvoklī, bet Tu uzmācīgi gribētu bērniņu un diendienā par viņu domātu. Lūk, tā būtu gatavība.
EveEve @ 13.04.2026 16:07
Vai tad skaudība mūsos nerodas tad, kad kādam ir kaut kas, ko arī mēs vēlamies? Pat, ja neapzināti.
Džinga @ 13.04.2026 16:10Man vienā brīdī sākās domas par to, ka dzīvē viss kas ir piedzīvots, karjera, ceļojumi utt, bet kaut kas tomēr trūkst. Tā teikt - vai man ar to visu pietiek, varbūt tomēr ir vēl kaut kas. Un tad bērns sāka likties kā ļoti loģisks solis.
Katrā ziņā jūtos diezgan labi, ka man tas lēmums atnāca šādi, nevis spontāna, milzīga vilkme bez racionālas apdomas.
EveEve @ 13.04.2026 16:30
Man tā kaut kā trūkst sajūta arī ir, jo studijas, ceļojumi, darbi, maja uzbūveta ar ieplānotām, tukši stāvošām istabiņām arī ir. Tas viss ir bijis un ir, bet kas tālāk…