Tas ir sviests.. šīs agresijas izpausmes sajutīs tie cilvēki, kuri ir to izjutuši uz savas ādas.. un arī vāji mentāli cilvēki var sevi motivēt un pastāvēt par saviem uzskatiem.. pietam es nesarakstījos ar kolēģi.. es telefonā daru daudzas citas svarīgākas lietas par kautkādiem tizliem koļītājiem.. viņam draugs strādā tajā uzņēmumā, kur es un no viņa uzzināja, ka tas kolēģis met acis uz mani.. es vispār vairs nejūtos droša, vai pēc visiem emocionālajiem teroriem es vēl esmu attiecību cilvēks.. vairs tā nejūtos..
kotlete @ 02.01.2024 14:20No pieredzes šāda veida privātīpašniecīgās un toksiskās attiecībās, varu teikt, ka paliks tikai sliktāk.
Mēs abi nodzīvojām kopā gandrīz 3 gadus. Toreiz biju jauna un domāju, ka pārspīlētā greizsirdība un kontrolējošā attieksme ar laiku mainīsies (lai gan es vispār negāju uz tusiņiem, izņemot pāris reizes satikties ar savu bērnības labāko draudzeni - tieši tik ļoti ierobežota attiecībās es biju). Vēlāk sākās pilnīgi absurdi pārmetumi, ka braucu nedēļas nogalēs pēc studijām pie ģimenes, ka kopā ar kursabiedriem universitātē pildam grupu darbus utt. No viņa puses man konstanti tika atgādināts, ka viņš ir fantastisks cilvēks un es labāku, mīlošāku puisi sev nekad neatradīšu, jo neesmu nekā vērta (eh, jaunības naivums). Mums bija regulāri strīdi ar rupjiem vārdiem, mantu mētāšanu, grūstīšanos, agresiju. Atskatoties uz to, man ir milzīgs kauns, ka tas cilvēks manī veicināja šādu reakciju, jo tagad, daudzus gadus vēlāk ar vīru nestrīdamies gandrīz nekad, kā arī šāda toksiska attieksme attiecībās šķiet nepieņemama.
Beigās gan tas bijušais mani nokrāpa, turpināja man ilgstoši melot un pazemot. Uz visu atskatos ar rūgtumu, bet esmu pateicīga par pieredzi - ar kādiem cilvēkiem nekad neiesaistītes.
Jā, šis ir tikai anonīms forums, un jūsu situācija ir atšķirīga, kā arī noteikti, ka viss nav viennozīmīgi tikai melns un negatīvs. No savas pieredzes, esmu daudz laimīgāka esot prom no tāda veida attiecībām. Lai izdodas pieņemt pareizo lēmumu!
GodsIRbūt @ 03.01.2024 23:54Un pati tizlākā sajūta ir tā, ka no sākuma kāds viņš bija, tas lika man atkal uzticēties mīlestībai... bet tagad pēc visa ir sajūta, kā grimstoša taka… vai vēl kādai ir bijusi tāda sajūta?
Iespējams es vilcinos, jo novērtēju kāds viņš bija pašā sākumā, un vienmēr bija centīgs un rūpīgs.. tas piesaistīja.. iespējams meklēju atbildi kāpēc tā notika un viss tik drastiski mainījās
Un pati tizlākā sajūta ir tā, ka no sākuma kāds viņš bija, tas lika man atkal uzticēties mīlestībai... bet tagad pēc visa ir sajūta, kā grimstoša taka…
GodsIRbūt @ 03.01.2024 23:42Iespējams es vilcinos, jo novērtēju kāds viņš bija pašā sākumā, un vienmēr bija centīgs un rūpīgs.. tas piesaistīja.. iespējams meklēju atbildi kāpēc tā notika un viss tik drastiski mainījās un cilvēkam ir liela depresija un to var ļoti pamanīt, protams, centos visādi palīdzēt atrast to dzīvesprieku, un izveidoju šo tēmu, lai arī saprastu, vai tā agresija varēja rasties no depresijas, jo viņam ir bijis smags gads, bet no otras puses domāju, ja pie problēmām padodas un visu uzveļ man, tad kas notiks tālāk… un pašlaik es viņam esmu vienīgais tuvais cilvēks.. tas arī padara visu smagāk man..
lietotājs @ 02.01.2024 23:13Izklausas, ka ja iesi prom, viņš visdrīzāk uztaisīs pašnāvību. Šādi tipi ir dzirdēti..
Viņš vēl raudājis nav tavā acu priekšā ?