Bet nopietni, kas viņai ir ar to tartaru? Ja es kaut kur ceļoju vai apmeklēju kādu jaunu iestādi, kurā nav būts, vienmēr cenšos pagaršot dažādus ēdienus. Jo īpaši, ja runājam par dažādām kultūrām, kuras cita no citas atšķiras tieši ar dažādiem ēdieniem un to pagatavošanu. Esmu ēdusi gan ceptus prusakus, gan grauzdētu tarantulu, gan austeres, neskatoties uz to, ka vienmēr šķebināja jau doma vien par kaut ko tik glumu. Taču, ja reiz ir tāda iespēja, tad kāpēc nepamēģināt kaut ko vismaz vienreiz mūžā? A šī, lai arī kur atrastos, vienmēr pasūtīs tartaru. Jejbogu, pat viņas ēdiena izvēle ir tikpat garlaicīga, kā visa pārējā viņas dzīve. 😀