RSU medicīnas studijas

Kad es kārtoju eksāmenu bioloģijā tad biju parsteigta par to kas ir eksāmenā, jo mācību grāmatā tādas lietas nebija. ? Pie vainas varētu būt arī mana vidusskolas bioloģijas skolotāja, jo viņa bija pavirša un laboratorijas darbos dabūju tikai 70% lai gan parasti visi tur dabu 90%. Noteikti ir jāmācās klāt un jāskatās pagājušo gadu eksāmeni lai varētu atbildēt rakstiskos jautājumus.
Jā netiku toreiz fizioterapijas budžetā, jo teica ka liela konkurence un labi nokārtoja eksāmenus tajā gadā. Parasti saka, ka vidusskolā viens gads ir ar grūtajiem eksāmeniem un nākamos ar viegliem.
Draudzene mācījos LU ārstos. Un pēc 2 gadiem atkrita, jo nespēja pavilkt vairāk to vielas daudzumu. Viss mutiski, histoloģija esot bijusi briesmīga, no viņas kursa pirmo kolokviju nokārtoja 3 cilvēki...

Lizavay @ 26.04.2020 19:03

Lekcijas, nodarbības katru dienu, apmeklējums obligāts (jābūt vismaz 75%, citādāk kurss netiek ieskaitīts). Ir gan priekšmeti, kur var izlaist kādu lekciju biežāk, bet tie ir C daļas kursi, kuri nav tik cieši saistīti ar medicīnu. Lielākoties visos priekšmetos pirms nodarbības ir ieskaite par tekošās dienas tēmu, līdz ar to jāmācās ir pilnībā katru dienu un diezgan milzīgi apjomi. Pirmajos kursos anatomiju pasniedz lieliskas profesores, ļoti gudras, māca no sirds, visu kārtīgi paskaidro, parāda uz preperātiem. Lielākais murgs kam esmu gājusi cauri bija histoloģija (man šķiet, ka no kādiem 80 studentiem viņu nokāroto aptuveni 20, bet baidos samelot). Bet jā par mutiskajām ieskaitēm - lielākoties visos priekšmetos ir mutiski kolikviji un eksāmeni, ja kādu reizi kāds kolikvijs ir rakstiski, tad tāpat pēc tam tiec izsaukts pie pasniedzēja un viss tiek pārunāts un sīkāk izjautāts. Pēc vidusskolas liekas ļoti traki, kā no laivas ūdenī iemests, taču ar laiku pierod un slodze tikai pieaug, nevienā brīdī nepaliks vieglāk, vienkārši pieradīsi. Nu vismaz mums nav tā, ka pirmie divi gadi ir grūtāki, pēc tam vieglāk, cik esmu dzirdējusi no draugiem Stradiņos. Protams, ir arī savi mīnusi saskarsmē ar dekanātu, bet pasniedzēji ir ļoti atsaucīgi. Bet ikdiena paiet diezgan saspringti un varētu pat teikt, ka depresīvi, jo ir bijis tiešām ļoti grūti.

Paldies par info, man šis viss tiešām ļoti noderēs. Jāsaka, es galīgi to neredzu kā modes lietu, man ir iekšā kaut kāda tā misijas apziņa, ka ļoti gribu izzināt to tēmu un palīdzēt citiem. Man vēl ir laiks apdomāties, bet jā.. Tas, par ko es uztraucos ir, vai pietiks rakstura stingrības nepadoties, bet ticu, ka to var uztrenēt. Ja agrāk skolai īsti darbiem necentos, tad šogad jau cenšos rakties dziļi par visu, ko mācos un pats galvenais- esmu sākusi ļoti daudz lasīt, jo cenšos pieradināt sevi pie apjoma, kas varētu būt studiju laikā.

RSU obligātās lekcijas līdz šim galvenokārt bijušas tikai izvēles studiju kursos (1. studiju gadā bija viens izvēles studiju kurss ar 2 lekcijām, abas bija obligāti jāapmeklē; pašlaik man ir izvēles studiju kurss, kurā drīkst kavēt tikai 1 lekciju, pretējā gadījumā beigās jāraksta kontroldarbs par kursā apskatītajām tēmām). Ir kursi, kā histoloģija, kuros ir "lekciju benefits" - ja esi apmeklējusi visas lekcijas un laicīgi, sekmīgi kārtojusi kolokvijus, tad eksāmenā nav jākārto teorētiskā daļa ar 100 jautājumiem. Nodarbības visos kursos obligātas.

Esmu mācījusies gan RSU, gan LU medicīnu. Manuprāt, labāk tomēr pasniedz RSU medicīnu. Apkārt gudrāki studenti, kas krietni motivē arī pašam nebūt viduvējībai. Ja LU vidējā atzīme top studentam ir apmēram 8, tad RSU tā būs krietni augstāka. LU liels pluss ir, ka ir mutiskie kolokviji, bet tik pat labi tas ir kā mīnuss(ir pasniedzēji, kas pēc garastāvokļa tevi novērtē, nevis punktu skalas, kā tas būtu rakstot kolokviju). Kā arī LU B un C daļas priekšmeti ir pilnīgi nevajadzīgi un visi tajos atsēž, bet RSU tie ir par medicīnu. Histoloģija gan ir ļoti laba LU, bet neteiktu, ka tas atspēko pārējos robus izglītībā.
Starpcitu, katru gadu medicīnā var iekļūt ar vien sliktākiem rezultātiem. Piekrītu, ka tagad tā ir modes lieta studēt medicīnu. Daudzi pēc pirmā gada atkrīt - manā kursā LU bija daudz cilvēku aizgājuši studēt ar sliktiem vidusskolas vērtējumiem, bet galvenais bija ar haštagu publicēt bildes medicīnas halātā...
Starpcitu, šogad fizioterapijā iekļuva ar 76% bioloģijā.. budžetā..

Rakstu no telefona, tāpēc man ir pilnīgi vienalga par kļūdām.
Nezinu kā ir fizioterapeitos, neesmu studējusi, BET pirms dodiea kļūt par ārstu vispirms 7x nomēri un tikai tad griez. Ja mērķis ir ārpus LV, tad uz priekšu, bet ja mērķis ir LV, tad varu uzreiz pateikt, neskatoties uz lielo mediķu trūkumu, tevi nevienam šeit nevajag. Tie, kuri to vēl nejūt ir 3., maksimums 4. kursa studenti.

Vējmeitiņa @ 26.04.2020 20:23

Rakstu no telefona, tāpēc man ir pilnīgi vienalga par kļūdām.
Nezinu kā ir fizioterapeitos, neesmu studējusi, BET pirms dodiea kļūt par ārstu vispirms 7x nomēri un tikai tad griez. Ja mērķis ir ārpus LV, tad uz priekšu, bet ja mērķis ir LV, tad varu uzreiz pateikt, neskatoties uz lielo mediķu trūkumu, tevi nevienam šeit nevajag. Tie, kuri to vēl nejūt ir 3., maksimums 4. kursa studenti.

Pastāsti vairāk. Kā tieši to izjūti, par kādu ārstu mācies?

Kad ārstiem sākas rezidentūrā tad sākās problēmas. Lielu daļu alsts neapmaksā un slimnīcas neņem. Valsts apmaksāto rezidentūru nepietiek visiem. Un ļoti bieži students grib kļūt par vienas speciālitātes ārstu, bet vietu trūkuma dēļ ir spiest izvēlēties citu rezidentūru.

Ohh.. Ieteiktu izpētīt studiju procesu vispirms.. 6 gadus tu mācies medicīnu vispārēji, tad rezidentūra (minimums 3 gadi) un tikai tad tu esi ārsts. Nemācās uzreiz konkrētu specialitāti.

Tad vaajg mācīties visus 6 gadus kārtīgi, lai tiktu savā izvēlētajā specialitātē uz rezidentūru!!!

Lizavay @ 26.04.2020 21:24

Ohh.. Ieteiktu izpētīt studiju procesu vispirms.. 6 gadus tu mācies medicīnu vispārēji, tad rezidentūra (minimums 3 gadi) un tikai tad tu esi ārsts. Nemācās uzreiz konkrētu specialitāti.

Es to zinu un saprotu, es vienkārši jautāju, uz kuru nozari konkrētā meitene mērķē, par kādu ārstu grib kļūt, šobrīd mācoties.

Lai tiktu rezidentūrā, svarīga ir zinātniskā darbība, ne tikai sekmes. Bet tad arī jāskatās attiecīgi, cik izvēlētajā specialitātē ir budžeta vietu, un jādomā laicīgi, uz ko studiju laikā likt lielāku uzsvaru - pēc iespējas labākām sekmēm vai ārpusstudiju aktivitātēm. Esmu novērojusi, ka medicīnas studentiem nereti ir attieksme iz sērijas "kāda jēga censties, tāpat nekas nesanāks," līdz ar to nekas arī netiek darīts. Un vēlāk uzvedas tā, it kā valsts viņiem ir parādā budžeta vietu rezidentūrā.

Pat tas, ja 6 gadus mācīsies kā teicamniece nenozīmē, ka tikai savā specialitātē. Neaizmirsti, ka pietiekoši daudzu ārstu bērni mācās medicīnu un viņiem vietas jau ir aizņemtas. Ir specialitātes, kur pat nav katru gadu rezidentūras vietas. Rezidentūras vietas ir pieejamas internetā un var apskatīt kā to skaits samazinās. Nesaukšu konkrētas specialitātes, bet ir tādas, kuras vari uzreiz izsvītrot no saraksta, jo tu netiksi tur, ja neesi berns, radinieks utt.
Manuprāt, jebkuram, kurš vēlas iet studēt un kļūt par ārstu vispirms vajadzētu izmācīties medicīnas koledžā par māsu vai ārsta palīgu un pastrādāt realitātē. Ja pēc tam ir vēl tikpat liela degsme, tad tik uz priekšu. Diemžēl sapnis par fantastisko profesiju ātri apraujas, kad sāc reāli strādāt.

Vējmeitiņa
Tieši tā pazuda manas realitāte par juristiem.
Daudzi šito nesaprot, jo domā, ka tā ir ļoti perspektīva specialīte, kur ir milzīga pārprodukcija. Manuprāt, juristus vairāk ražot nevajag.

Bet ko tad reāli studēt?.. Jo citas nozares jau vispār noraksta kā nevajadzīgas vai slikti apmaksātas.

Piekritīšu pēdējam komentāram. Arī es biju idealizējusi ideju kļūt par ārsti, tīri tāpēc, ka liekas interesanti un prestiži, lai arī manas atzīmes liecināja par to, lai labāk tinos ātri prom no šīs idejas. Izmācījos eksperimenta pēc par māsas palīgu aka sanitāru, kur arī prakse parādīja reālo ainu. Sapratu ka vidusceļš kļūt par medmāsu apmierinās mani visslabāk un to arī pašlaik daru. Viss patīk līdz šim un spēju tikt līdzi, bet nu man pirmais kurss tikai, negribu raisīt augstas ekspektācijas, lai pēc tam nav jāmūk prom.

rosybabe, kā jau teicu, nezinu kā ir tieši fizioterapeitos. Bet ja gribi būt ārsts nu tiešām izmācies no sākuma medicīnas koledžā. Pirmkārt tev būs ieskats jau par to kā viss notiek un mācoties 6 gadus nedzīvosi ilūzijās, ka nu tik tevi visur un visiem vajag. Otrkārt ja izlemsi mācīties tālāk universitātē, tev būs vieglāk, vismaz klīniskie priekšmeti noteikti. Treškārt studiju laikā, kamēr tavi kursabiedri strādās par sanitāriem, tev jau būs priekš studenta labāka alga un amats. Ceturtkārt nekas nenotiks, ja iestāsies RSU dažus gadus vēlāk, lielākā daļa manu kursabiedru nebija uzreiz pēc vidusskolas. Studiju procesam pieeja uzreiz ir citādāka.
Pie mums diemžēl tā ir valstiska problēma, un es atbalstu tos kolēģus, kuri ir devušies sevi realizēt ārpus LV.
Katrā ziņā, tas ir mans personīgais viedoklis.
Un varu godīgi atzīties, ka lai vai kāds aicinājums tas man ir, man ir bijušas domas par profesijas maiņu.

Ko tu ieteiktu man studēt medicīnas koledžā? Māszinības?

Tas, protams, nenozīmē, ka es strādātu pavirši. Savu darbu pildu ar mīlestību un no labākās sirdsapziņas ar pilnu atdevi tam.
Tikai vēlos, lai jaunie censoņi patiešām izvērtē visu.

rosybabe @ 26.04.2020 22:58

Ko tu ieteiktu man studēt medicīnas koledžā? Māszinības?

Māszinības, ārsta palīgs

Es piekrītu tam, ka vajag izzināt šīs profesijas "virtuvi". 6 gadi + rezidentūra prasīs ļoti daudz un tomēr pēc vidusskolas lielākā daļa pasauli redz mazliet citās krāsās, nekā tie, kuri ir nobaudījuši "pieaugušo" dzīvi. Piemēram, RSU darbojas Jauno mediķu akadēmija, kura iepazīstina ar profesiju. Es, protams, nezinu kas un kā, jo neesmu mediķe, bet nu es noteikti painteresētos, ja mani interesētu medicīnas studijas. Varbūt ir vēl kādas citas iespējas, kā pārbaudīt, vai medicīna ir Tavs lauciņš?
Es pati ieguvu darba tirgū absolūti nevērtīgu bakalaura grādu. Aizgāju studēt uzreiz pēc vidusskolas un mazliet nošāvu greizi. Sāku strādāt citā nozarē, mani tas aizrāva un šobrīd studēju juristos (attiecīgi studijas saistītas ar pašreizējo darbu). Kad iestājos, man jau bija darbs nozarē, es zināju uz ko eju un esmu ļoti apmierināta. Nebija lieku ilūziju par jurista darbu.
Lai veicas! :)