Bildināšana

Vai kad milotais bus bez samanas slimnica, tad skaidrosies, kapec nevar tikt pie vina un kapec arsti neko nesaka par vinu stavokli.

No pieredzes, cik zinu neviens slimnīcā nav prasījis uzrādīt laulības apliecību. Pietiek ar frāzi "dzīvesbiedre/ -is" un palaiž, izstāsta.
Piemēram, kad tētis nomira ārsti vispirms zvanīja manai mammai, kas nav likumīga sieva, neviss omei,viņa mammai.
Kad kaut kas notika - uzreiz sievai zvanīja. Lēmumus pieņēma viņa.
Un ir arī līdzīgi stāsti ar citiem pāriem.
Tā kā šis apgalvojums ir aplams. Tā varbūt var kādreiz notikt, bet retu reizi.Īpaši izņēmumi.
Plus ārstos ir jābūt cilvēciskums, neviss likums ;)

No pieredzes, cik zinu neviens slimnīcā nav prasījis uzrādīt laulības apliecību. Pietiek ar frāzi "dzīvesbiedre/ -is" un palaiž, izstāsta.
Piemēram, kad tētis nomira ārsti vispirms zvanīja manai mammai, kas nav likumīga sieva, neviss omei,viņa mammai.
Kad kaut kas notika - uzreiz sievai zvanīja. Lēmumus pieņēma viņa.
Un ir arī līdzīgi stāsti ar citiem pāriem.
Tā kā šis apgalvojums ir aplams. Tā varbūt var kādreiz notikt, bet retu reizi.Īpaši izņēmumi.
Plus ārstos ir jābūt cilvēciskums, neviss likums

Gailezera ta nenotiek - ka teicu, man paris menesu veca pieredze gan man ka draudzenei, gan draudzenes " dzivesbiedram ".
Arstiem jaseko likumam, nevis cilveku kaprizem.

Arstiem jaseko likumam, nevis cilveku kaprizem.

Tās nebija kaprīzes, to ārsti paši izlēma.
Protams, iespējams skatās cik jauni ir cilvēki un kas ir norādīts kā galvenais cilvēks.
Ir daudz faktoru, kurus viņi izskata. Ja dzīvo kopā - tā ir viena lieta, bet ja satiekas tikai - cita.
Viņiem noteikti ir sava saprašana un sistēma.
Ir tak dzirdēti gadījumi, kad nelaiž pat likumīgos vīrus un sievas pie otra, bet tikai vecākus.
Tas viss atkarīgs no ārstiem.

Varētu ātrāk kopdzīves likumu pieņemt, atkristu daudz problēmu neprecētajiem pāriem un juridiski viss būtu kārtībā. Mūsdienās precības/laulība liekas morāli novecojusi, it īpaši tā baznīcošanās.

Piekrītu raven.
Sieva un vīrs ir laulībā. Tas nav stereotips, tā vnk ir un viss.

Man drīzāk liekas, ja pēc vairākiem gadiem turpina saukt otru cilvēku par "draugs/draudzene" tad tur attiecībās nav kaut kas kārtībā.

Tad man ir jautājums - kas vainas draugam/draudzenei? kā saukšana vispār var ietekmēt attiecības? tu it kā saki, ka vīrs un sieva ir mīļums, attieksme u.t.t., bet draudzenei vai draugam tā nav? kpc nosaukšana īstajos vārdos neliekas īsti ok?
Te arī parādās tas, ka pēc gadiem tomēr negribas būt kaut kādai tur, bet gribas to statusu. No vienas puses stulbi stereotipi (kā tu saki), bet no otras puses draudzeņu būšana tomēr neliekas īsti ok..

Tas piemērs, ka bērēm neko nesaņēma, jo nebija precēti, lai gan bija pieauguši bērni, neliekas ticams, jo šo pabalstu var saņemt arī bērni.

Tieši tā

Protams, iespējams skatās cik jauni ir cilvēki

Draudzenes virietim, skiet, kaut kur ap 40. Draudzenei ari nav 18.

Varētu ātrāk kopdzīves likumu pieņemt, atkristu daudz problēmu neprecētajiem pāriem un juridiski viss būtu kārtībā.

Jaa, tas atrisinaatu probleemas, lai gan nezinu, vai Latvijaa buutu labaak. Norveegjijaa shaads statuss ir. Ir arii e-veseliiba. bet tagad mees redzam, kaa Latvijaa iet ar e-veseliibu. Domaaju, ka ar shii statusa ieveidi buus tik pat daudz probleemu :-D

Ir tak dzirdēti gadījumi, kad nelaiž pat likumīgos vīrus un sievas pie otra, bet tikai vecākus.

Nezinu tadus gadijumus, bet ta nevaretu notikt. Ja varetu - paraditu likumu un ietu ieksa.
.
Vel viens tads interesants piemers. Protams, ar jums ta nenotiks, bet vispar, ja cilveks nonak Tvaika iela, tad vinu var izrakstit tikai arstejosais arsts vai pret piederigo (radinieks, virs/sieva) parakstu. Ari no pieredzes.

Un otrādi! Kad biju jauna, negribēju, lai draugs mani sauc par sievu, jo manās acīs tas izskatījās pārāk nopietns un smagnējs apzīmējums. Kamēr nebiju gatava laulībai, mani neuztrauca tas, ka nebiju sieva. Tātad - tas, kā gribas otru saukt, arī pasaka priekšā, kas jūs viens otram gribat būt.
Un tā rodas pretruna. Kāpēc tad to neīsteno? Heteroseksuāls juridiski brīvs pāris mūsdienās, kad precēties var jebkurš, neskatoties uz sociālo slāni vai rasi. Bet neprecas! Tas ir tāpat kā pabeigt augstskolu un nepaņemt diplomu, piemēram.

Tad man ir jautājums - kas vainas draugam/draudzenei? kā saukšana vispār var ietekmēt attiecības? tu it kā saki, ka vīrs un sieva ir mīļums, attieksme u.t.t., bet draudzenei vai draugam tā nav? kpc nosaukšana īstajos vārdos neliekas īsti ok?
Te arī parādās tas, ka pēc gadiem tomēr negribas būt kaut kādai tur, bet gribas to statusu. No vienas puses stulbi stereotipi (kā tu saki), bet no otras puses draudzeņu būšana tomēr neliekas īsti ok..

Nepareizi domu saprati ;-)
Savējo bez problēmām saucu par draugu. Man nav tā, ka es tagad piedomāju kā viņu nosaucu. Man nepatīk, ka mani sauc par "sievu", bet nenozīmē, ka esmu pret, ka citi tā dara.
Reizēm tas, ka cilvēki neprecas nav no tā, ka viņi negrib vai nav gatavi, reizēm tur ir citi faktori. Citi vairākus gadus plāno kāzas, citi dēļ resursiem pasaka nē, citiem vienkārši nesanāk tam pieķerties klāt vai vienkārši nepatīk viss tas karuselis. Bet tas, ka viņi nekad negrib - neviens nav apgalvojis.
Uzskatu, ka tā ir katru pašu pāra darīšana, un reizēm apzīmējumu "sieva/vīrs" viņi sev neizdomā paši, bet citi viņus tā dēvē. Jo, jā, tas ir oficiāls saturs, bet šie vārdi zem sevis kaut ko arī nozīmē un tas, ka viņi uztver sevi tā un viņiem ir labi, viss notiek arī bez precībām nav nekas slikts.
Juridiski jā ir cita lieta, bet cilvēciski - nevar visus piespiest tagad precēties.

Varētu ātrāk kopdzīves likumu pieņemt, atkristu daudz problēmu neprecētajiem pāriem un juridiski viss būtu kārtībā. Mūsdienās precības/laulība liekas morāli novecojusi, it īpaši tā baznīcošanās.

Baznīca nav obligāta. Kas tieši liekas grūts tagadējā kārtībā? Uzraksti iesniegumu, samaksā 14 eur un pēc mēneša atnāc paraksties!?
Es tiešam šo nesaprotu.. visi tik atšķirīgi grib būt, tik ļoti moderni, viss vecais liekas s.ūds. Nu tā kā pusaudžu gados visam liels nē, lai gan kāpēc nē, nav saprotams.
Pašiem savi tarakāni jāizārstē ar to lielo velmi pēc balles, tad laulībām nekādu šķēršļu nebūs. Tik vien kā iesniegums un 14 eur. Kur vēl vieglāk! Bet nē, jābūt jau atšķirīgiem, jo viss vecais smird..gatavi gadiem pērties par kopdzīves likumu, iet pie notāra maksāt 2x dārgāk, bet kas tik savādāk. Tā vietā jau simts reiz varēja salaulāties un izšķirties.

Interesanta pasaule... Homoseksuāļi cīnas par iespējām apprecēties un laulāties baznīcās visā pasaulē, bet hetereseksuāļi gatavi teikt un darīt jebko, ka tik nebūtu savas dirsas jāvelk uz zagsu vai baznīcu... :-D Tas taču tik grūti! Tas taču tik novecojis! :-D

acidpauli Tātad tas ir atkarīgs no tiem, kas tur strādā.
Jo mums bija visā šajā gadījumā 3 slimnīcas, pēdējā vispār bija ārpus Latvijas un tur arī visus dokumentus kārtoja viņa dzīvesbiedrene, ļāva pat dzīvoties tur, kamēr viņš tur ārstējās un neprasīja oficiāla vai ne.

Baznīca nav obligāta. Kas tieši liekas grūts tagadējā kārtībā? Uzraksti iesniegumu, samaksā 14 eur un pēc mēneša atnāc paraksties!?
Es tiešam šo nesaprotu.. visi tik atšķirīgi grib būt, tik ļoti moderni, viss vecais liekas s.ūds. Nu tā kā pusaudžu gados visam liels nē, lai gan kāpēc nē, nav saprotams.
Pašiem savi tarakāni jāizārstē ar to lielo velmi pēc balles, tad laulībām nekādu šķēršļu nebūs. Tik vien kā iesniegums un 14 eur. Kur vēl vieglāk! Bet nē, jābūt jau atšķirīgiem, jo viss vecais smird..gatavi gadiem pērties par kopdzīves likumu, iet pie notāra maksāt 2x dārgāk, bet kas tik savādāk. Tā vietā jau simts reiz varēja salaulāties un izšķirties.

Neviens to neapgalvo, katram savs iemesls kāpēc tagad negrib.
Nevajag mēģināt uzspiest savu viedokli - gribi ej un precies ar katru draugu un sauc par vīru (tas par " simts reiz varēja salaulāties un izšķirties"), bet neaiztiec citus.
Cik cilvēku tik viedokļu, cieni citu izvēli.

Susurrins tas nebija tavam komentāram, bet par kopdzīves likumu kā tādu un par tekstu no citas lietotajas, ka laulības ir morāli novecojušas.. reāli kopdzīves likums ir tieši tas pats, kas laulība.. atšķirība, ka notāri varēs naudu nopelnīt un nebūs kā tagad - tik šausmīgais un grūtais ceļš dzimtsarakstu nodaļas gaiteņos pa 14 eur.

Nekad vēl neesmu dzirdējusi nevienu normālu skaidrojumu KĀPĒC nevēlas precēties.
Bieži vien vīrieši negrib/nevar atļauties precēties un sieviete tik piespēlē, lai nepaliktu muļķīgā situācijā jo pati grib, bet viņu neprec.

Varētu ātrāk kopdzīves likumu pieņemt, atkristu daudz problēmu neprecētajiem pāriem un juridiski viss būtu kārtībā

Šo es ceru, ka Latvijā nekad nepieņems. Ja reiz kāzas dažiem ir tāda problēma, tad kopdzīves likums to neatrisinās.
-----
Pirms bildinājuma ar vīrieti bijām jau visu izrunājuši un abi bijām par to, ka juridiski tas mums būtu vieglāk un ne tikai, mēs arī vēlējāmies būt vīrs un sieva. Bildināja mani pēc 6 gadiem, kaut jau agrāk abi zinājām, ka kāzas mēs vēlamies, bet līdzekļi vēl to īsti neatļāva (mums bija samērā lielas kāzas, jo paši to gribējām, nevis lai kādam ko parādītu). Man ir grūti saprast tos pārus, kas saderinās un tad vairākus gadus tā arī turpinā dzīvot neko tākāl neplānojot, bet katram jau savs.

Vīrs un sieva bez precībām nevar būt. Tāpēc arī gadu gadiem, ja abi nav precējušies, tā ir draudzene un tas ir draugs – ilgstošs, bet tieši tas.
Un ja vīrs redz pēc kāzām vairs neko nedarīšot, tad lielas problēmas jau bija pirms tam.

Uzraksti iesniegumu, samaksā 14 eur un pēc mēneša atnāc paraksties

Jā, man kaut kā ‘’pretdabiski’’ šķiet šī kopdzīves likuma lieta – uzsveru MAN. Tātad pāris: viss lieliski, sarakstīties mēs neiesim un neskriesim, tas grūti, stulbi, negribam. Kopdzīves papīrus parakstīt gan skriesim! Man tur nav nekādas loģikas, jo:
1 maksa tāpat ir
2 šķiršanās gadījumā tāpat jāiet jāatreģistrē, ka vairs neesam kopā un negribam nekādas saistības
3 tikai nosaukums cits
Tātad galvā problēma un iedomās (bailes no vārda, trauma tā saukties vai kas) - mums viss super, nu tāda kopība, gadu gadiem, bet nu vīrs un sieva nesauksimies ne pa kam! Es tiešām neredzu starpību, kur būtu tā sāpīgā vieta, lai daļa cilvēku ar putām uz lūpām virzītu un veidotu šo plānu, darbības ir tādas pašas.

šie vārdi zem sevis kaut ko arī nozīmē un tas, ka viņi uztver sevi tā un viņiem ir labi, viss notiek arī bez precībām nav nekas slikts

Ļoti dīvaini tā uztvert - kā gan tie, kas nav precējušies, varētu zināt, kā tad ''nu ir jājūtas'' vai ''kas tad nu mainījies''. Kāda tad ir tā sajūta kad joka pēc tā sauc un kāda tad ir, kad tiešām tas ir noticis un tā ir taisnība.

Hmm, nu diez vai kopdzīves likums iekļaus iekšā noteikumus par pūru, uzticību utt..