Bildināšana

Mes esam kopaa 1 gadu un 4 meeneshus.
Es jau par sho teemu attieciibu saakumaa izrunaajos un izskaidroju , ka mans attieciibu meerkjis ir appreceeties un es negaidishu 4 gadus kameer vinjsh izdomaas vai es esmu pietiekoshi laba sievas statusam.
Pagaidishu vel gadinju & ja cilveeks nevarees izdomaat ko pats grib tad lai staigaa taalaak.
Man ir 27 , vinjam 33 .
Beernus vinjsh gribot uz 35.
Es skaidri un gaishi pateicu - No saakuma man ir jaakljuust par sievu , un tikai tad buus beernu dzemdeeshanas. Ja es esmu pietiekoshi laba lai buutu par vinja beernu maati, tad es esmu pietiekoshi laba lai kljuutu par sievu.

Pareizi vien ir! ;-):-)

Mes esam kopaa 1 gadu un 4 meeneshus.
Es jau par sho teemu attieciibu saakumaa izrunaajos un izskaidroju , ka mans attieciibu meerkjis ir appreceeties un es negaidishu 4 gadus kameer vinjsh izdomaas vai es esmu pietiekoshi laba sievas statusam.
Pagaidishu vel gadinju & ja cilveeks nevarees izdomaat ko pats grib tad lai staigaa taalaak.
Man ir 27 , vinjam 33 .
Beernus vinjsh gribot uz 35.
Es skaidri un gaishi pateicu - No saakuma man ir jaakljuust par sievu , un tikai tad buus beernu dzemdeeshanas. Ja es esmu pietiekoshi laba lai buutu par vinja beernu maati, tad es esmu pietiekoshi laba lai kljuutu par sievu. :-D

Pēc diviem gadiem (nu piemēram) bērns vēl neko nesaprastu, bet kad paaugtos, es paskaidrotu. Bez visiem šiem - mēs beidzot uzņēmāmies saistības, tā taču neviens nerunā. Normālā valodā paskaidrotu kāpēc tā sanāca, kāpēc aprecējāmies kādus 2 gadus pēc viņa piedzimšanas (tas manā gadījumā būtu).
Es pilnīgi piekrītu, ja ir bērns, tad precēties vajag, es to nenoliedzu. Es tikai te ar savu viedokli par to, ka es tā nedarītu ja pēkšņi pieteiktos bērns, es pagaidītu līdz bērnam paliek kādi 2 gadi.

Ko īsti maina tas, ja vecāki uzreiz pirms bērna piedzimšanas neaprecas, bet piemēram pēc 2 gadiem?

Es varu pateikt savu viedokli, kas gan ir tikai manas subjektīvās izjūtas. Jo vecāks bērns vai jo vairāk bērnu, jo muļķīgāk izskatās, ka vecāki beidzot oficiāli atzīst: jā, mēs beidzot uzņemamies saistības. Un bērniem rodas jautājums: kas tad bija pirms tam? Mēs taču jau bijām ģimene. Tātad mēs tomēr nebijām īsta ģimene?

Ja nejautā, es savu viedokli cilvēkiem neklāstu, ja vien mani tas neskar personīgi.

Iepriekšējā lapā Tu savu viedokli izteici, kaut neviens personīgi Tev to nejautāja. Tāpēc uzreiz radās tāds jautājums.

Šoreiz tas tevi skāra personīgi?

kas tieši?

kā viņam liekas, ka būtu pareizi.

Ar to bieži vien cilvēkiem, kas izsaka savu stingro viedokli, būtu jāsāk, lai nerastos lieki pārpratumi un neizklausītos pēc nosodījuma tiem, kuri uzskata un dara savādāk (tas nav uz tevi konkrēti vērsts, bet kopumā).
Šoreiz tas tevi skāra personīgi?

Bet, protams, katrs te izsaka viedokli, kā viņam liekas, ka būtu pareizi.
--
Ja nejautā, es savu viedokli cilvēkiem neklāstu, ja vien mani tas neskar personīgi.

Kads nodoms ir radit bernu bez laulibas? Vienkarsi kads?

Es nerunāju par plānotu bērnu, bet gan tādu, kas pieteicies negaidīti.
Pagaidām nevienu nopietnu neatrisināmu iemeslu neredzu, kas liek spriest, ka runā tikai katra cilvēka konkrētajie uzskati, kas pašam šķiet vispareizākie, bet pārējie netiek atzīti un tiek pat nosodīti.

Man bērnam ir dzimšanas apliecība un tajā ir dati par bērna tēvu un bērna māti. Un kad reģistrējām mazo, mums jautāja ,kāds būs bērnam uzvārds?
Teicām tēva, tad pajautāja tēvam vai viņš tam piekrīt un viņš teica,ka jā .

paranoid, to var atrisināt, ierakstot datus par bērnu pasē.
--
Pirms pāris gadiem bija gadījums, kad vīrietis aizgāja bojā pirms bērna dzimšanas, tāpēc tagad bērnam dzimšanas apliecībā tēva nav, jo bērns tādā gadījumā bija jāatzīst vīrieša tuvākajam dzīvajam tadiniekam. Šajā gadījumā viņa mātei, bet viņa atteicās to darīt. Jā, sieviete varēja tiesāties, bet izvēlējās to nedarīt, jo patīkams tas nekas nav.

Ko īsti maina tas, ja vecāki uzreiz pirms bērna piedzimšanas neaprecas, bet piemēram pēc 2 gadiem?

NODOMUS.
Kads nodoms ir radit bernu bez laulibas? Vienkarsi kads? (t) Sanak, ka bernam, kas ir daudz lielaka atbildiba, esi gatavs morali un finansiali vari atlauties uzturet 18 + gadus bernu, bet davat savu uzvardu un saistit savu dzivi ar savu sievieti/virieti neesi gatavs, ka ari finansiali nevari atlauties uzrikot kazas?

Wallee
Man viena notāre stāstīja, ka viņas meitu nelaida ar bērnu pāri robežai, jo bērna dzimšanas apliecībā uzrādījās mātei pirmslaulību uzvārds. Tas nekas, ka ID abu uzvārdi sakrita, bija jāved laulības apliecība, lai pierādītu, ka tas ir viņas bērns un tiktu pāri robežai.

Manai (pus)masai ar mammu bija tapat, bet tas bija tik sen, ka nezinaju, ka joprojam tas ir aktuali. Mana mamma bija jaunaja lauliba ar jauno uzvardu, masa patureja sava teva uzvardu. Tad, kad mes - jauna gimene - braucam uz arzemem, mammai vajadzeja braukt pie sava bijusa vira, lai raksta dokumentu, ka vins laiz savu meitu pari robezai. Nezinu gan, cik daudz tur bija uzvardu del vai ka, bet so labi atceros no savas bernibas.

Wallee
Man viena notāre stāstīja, ka viņas meitu nelaida ar bērnu pāri robežai, jo bērna dzimšanas apliecībā uzrādījās mātei pirmslaulību uzvārds. Tas nekas, ka ID abu uzvārdi sakrita, bija jāved laulības apliecība, lai pierādītu, ka tas ir viņas bērns un tiktu pāri robežai.

Laulību izvēlas, bet bērns ne vienmēr ir plānots.
Man tā arī šajā tēmā neviens neatbildēja, tāpēc jautāšu Tev Annie. Ko īsti maina tas, ja vecāki uzreiz pirms bērna piedzimšanas neaprecas, bet piemēram pēc 2 gadiem?
Šis jautājums mani interesē (pati gan esmu laulībā bez bērniem vēl), jo vienmēr esmu uzskatījusi, ka ja es palikšu stāvoklī, tad es negribu to darīt ne ar vēderu un arī ne tad, kamēr bērns vismaz patstāvīgi nestaigā. Līdz galam tā arī nesaprotu cilvēkus, kuri tik kategoriski pret šo attiecas - ja stāvoklī, tad mudīgi uz zagsu!

Cik ir runāts ar vīriešiem par šo, nav tāda "neesmu gatavs", ir tikai neesmu gatavs ar šo sievieti. Nav tās pārliecinātās sajūtas, ka tā ir īstā. Nav arī slikti varbūt, lai saņemtos aiziet, bet tomēr klusībā ir cerība, ka nāks tā, ar kuru šīs šaubas nebūs..

Cerams, ka bērnu viņiem nav, jo citādi tāda loģika nav saprotama. Manuprāt, kopīgs bērns ir daudz lielākas saistības nekā laulība. Tāpēc nesaprotu cilvēkus, kuriem dzimst bērni nereģistrētā kopdzīvē.

Varu piekrist tam, ko iepriekš lasīju. Cik ir runāts ar vīriešiem par šo, nav tāda "neesmu gatavs", ir tikai neesmu gatavs ar šo sievieti. Nav tās pārliecinātās sajūtas, ka tā ir īstā. Nav arī slikti varbūt, lai saņemtos aiziet, bet tomēr klusībā ir cerība, ka nāks tā, ar kuru šīs šaubas nebūs..:-)

Selene man īstenībā ir vienalga kā dara citi. Lai precas vai neprecas, man vienalga.
Es šeit sāku diskutēt par "vīrs un sieva" vārdiem un saviem novērojumiem par šo tēmu. Pēc tam tas aizgāja līdz kopdzīves likumam un tā tas arī turpinās..
Es savam vīram nezvērēju un viņš man arī. Mums to dzimtsarakstos nelika.
Mums laulība bija svarīga savu iemeslu dēļ, apsolījām viens otram to ko paši velējāmies un galu galā arī nokārtojām pārējās formalitātes, kuras ir faktiski identiskas ar kopdzīves likumu. Tāpēc arī nesaprotu kāpēc tādas bailes no dzimtsarakstiem, ja tas ir tas pats copy-paste.

Baznīcās zvēr jā. Vismaz mums katoļu baznīcā bija jāatkārto zvērests.

Un nezinu vai baznīcās zvēr vai nē, bet dzimtsarakstos cik man nācies redzēt neviens zvērējis nav. Protams, ar paša zvērestu ir savādāk, bet tā, ka vadītāja liek zvērēt vēl nav nācies pieredzet..
Ja atver civillikumu, tad uzzin savas tiesības un pienākumus, bet reģistrācijas laikā necitē visu civillikumu un neviens uzraugs pakaļ pēc tam 24/7 nestaigā ar sveci. Dzīvē šī laulības registrācija reāli arī regulē to pašu ko kopdzīves likums, atšķirība tikai šie pāris "sāpīgie" punkti civillikumā, kurus daļa pat nezin, jo savu mūžu nav civillikumu redzējuši.