Kādai varbūt arī ir?

man pašai nav, bet esmu ievērojusi dažādas lietas, kas kaitina, bet mēdzu sevi nomierināt. Visvairāk tracina īstenībā šis :-D

Tūlīt sanāks bars ar gudriniecēm, kuras teiks, ka viņām piemīt OCD, jo ir saskatījušas sevī dažas internetā izlasītās pazīmes :D
Autore, esi mēģinājusi doties pie psihoterapeita? Vai pie tamlīdzīga speciālista? Kā vispār nonāci pie diagnozes?

Nu tualetes papīra nepareiza nolikšana neskaitās pie tā. Mani kaitina šī maniakālā slimība. Esmu iemācījusies, ka, slēdzot durvis, ja pārbaudu tās 3 reizes (3 reizes 3 reizes paraustu un skaitu no 1 līdz 3), tad ātrāk tieku laukā no mājas nekā tad, ja neskaitu. Domas galvā ir slimas, bet var kliegt uz sevi vai nē, bet tās neapstāsies. Ja tev vienkārši kaitina, ja krūzīte nav nolikta tā, kā tev patīk, tad priecājies. Cilvēkiem, kam ir šī slimība, dzīve neko viegla nav. Man, piemēram, lai aizslēgtu dirvis, vajag brīžiem pat 10 minūtes.

Ikdienā tas ir pat ļoti traucējoši, īpaši tad, ja runa iet par to, ka katru savu soli pārdomāju vairākkārt. Piemēram, uz/no darba pārvietojos tikai pa vienu maršrutu. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tas jāmaina, manī sākas panika, liekas, ka tūlīt notiks kas slikts. Ejot uz darbu konkrētā krustojumā jāpalūkojas pāri kreisajam plecam, citādi (pēc manām domām) notiks kāda nelaime. Pirms gulētiešanas man ir savi īpašie rituāli - lietas blakus gultai (telefons, pleijeris, salvetes) tiek novietotas milimetru pa milimetram pēc garuma. Ja slēdzot gaismu ārā, nepiekārtošu, piemēram, nagu vīlīti, kura pēc manām domām stāv šķībi, atgadīsies kāda nelaime utt.utjp. Principā - ikdienā pārdomāju katru savu soli. Ir bijis pat tā, ka apsēžos, bet tad pieceļos un pastumju krēslu nostāk no galda, jo mani traucē tas, ka esmu galdam pa tuvu. Tas ir kļuvis jau tik uzmācīgi, ka mani reāli dzen izmisumā tā doma tik ilgi līdz nepiecelšos un nepabīdīšu sev tālāk. Citādi nevaru nosēdēt, pastrādāt. Kā jau teica L.. - reizēm ir tā, ka domas ir tik slimas, ka gribi sākt kliegt uz sevi, bet tas neko nemainīs, jo nepamet sajūta, ka manā galvā dažreiz dzīvo kāds cits cilvēks, kura balss man liek rīkoties tā kā es rīkojos.
Jā, tas traucē, taču tai pat laikā esmu ar to visu jau tā saradusi, ka tas liekas tā... normāli. Citiem tas, protams, liktos nenormāli, taču man tā ir daļa no manas ikdienas, ko jau sen vairs neuztveru kā kaut ko neparastu, bet sadzīvoju un viss..

Zinu ka man ir, jo labi apzinos, ka dažkārt manis veiktās darbības vienkārši nav adekvātas. Durvis arī pārbaudu kaut kādu noteiktu reižu skaitu. Skatos vai nekur netek ūdens-krāna,wc. Pārbaudu vai logi aizvērti, vai fēns nav karsts utt Viss jau būtu kārtībā, ja vien to es neatkārtotu n-tās reizes. Nevaru iziet ārā no mājas - kamēr šos visur ''rituālus'' nebūšu izpildījusi. Taču tas viss ir nieks salīdzinoši ar uzmācīgām domām, kuras neliek mieru. Varu aiziet gulēt un 3 h redzēt ainas, kuras nevēlos redzēt, taču neko nevaru ar sevīm padarīt un variants - nedomā par to- diemžēl nelīdzēs.
Ir finansiālas problēmas, tāpēc nezinu vai varētu atļauties vairāk par 3 seansiem pie psihoterapeita :-( Varbūt ir kaut kas, ko var mēģināt darīt pats?

Es kaut kur lasīju, ka jāmēģina sev ieskaidrot, ka viss ir izdarīts, nekas slikts nenotiks, jo viss ir kārtībā. Vienreiz mēģināju. No rīta taisījos pie draudzenes, lokoju matus ar lokšķērēm, izrāvu no sienas, viss ok. Otras pilsētas galā par tām tik domāju, nācās tikšanos ar draudzeni atlikt un skriet mājās. Ja tas notikti tikai mājās, tad nekas - varu tos logus desmitiem režu pārbaudīt un visu pārējo, bet tas jau notiek arī darbā - aizslēdzu durvis, 9 reizes paraustu, bet sanāk paiet pāris soļus un griezties atpakaļ, lai vismaz vēl 3 reizes durvis paraustītu. Un pēctam tāpat nav labi. Mājās visu laiku domāju, vai durvis ciet, vai gaisma izslēgta. Viena smadzeņu puse kliedz, ka viss ok, otra tik prātā liek domas, ka nav. Cik lasīts, tad arī dakteri nelīdz bieži.

Durvis arī pārbaudu kaut kādu noteiktu reižu skaitu. Skatos vai nekur netek ūdens-krāna,wc. Pārbaudu vai logi aizvērti, vai fēns nav karsts utt

Atceros, ka man arī tā kādreiz bija, vairākus gadus, kaitinoši, traucējoši. Bet pārgāja pats no sevis, laikam tāpēc, ka radās svarīgākas problēmas par iespējami neaizslēgtām durvīm.

Dzintaros ir neirožu klīnika, kurā ar ģimenes ārsta nosūtījumu iespējams līdz pat 30 dienām iziet psihoterapijas kursu (diemžēl - grupās, bet tomēr). Iesaku painteresēties, sevišķi, ja diangnoze nav apstiprināta un nav finansiāli iespējams ārstēties pie terapeita par maksu. Šādas kaites man nav, bet ir cita. Arī drīz uzsākšu ārstēšanās kursu.

Nu tualetes papīra nepareiza nolikšana neskaitās pie tā./quote]
Sāku domāt, vai manam puisim nav okt. Viņš pusstundu var argumentēt, kāpēc wc papīram jābūt uzliktam tieši tā, kā norādīts augšup ieliktajā bildē. :-|

Oi, piedošanu, kaut kas ar citēšanu nesanāca.

Psihiatrs + zāles.

No kā tādi traucējumi rodas? tos vispār var izārstēt?man tādi arī sen ir,pofig par tām durvīm,bet visdebīlākais ir tas,ka katru dienu domāju,ka notiks kaut kas slikts un tad izdomāju kaut kādus rituālus tipa ja izpildīšu,tad nepiepildīsies. visdebīlākais ir tas,ka izpildot iedomāto rituālu (piem. pieskarties pie sienas 3x), man ienāk prātā,ka vot tagad tas notiks tāpēc,ka izpildīju to rituālu:-D briesmīgi vnk tas tā traucē dzīvot,tās uzmācīgās domas. Esmu domājusi,kāpēc rodas tie rituāli,nu tāpat kā pret māņticību,piesit 3x pie koka vai nospļaujas lai nepiepildās,tad sirds mierīga,tikai te pats izsomā savas darbības. Ja vēl palīdzētu,bet nepastājas ne domas ne darbības.

vienai meitenei manā komandā ir šis sindroms, es teiktu, ka tas padara viņu par ļoti labu darbinieci. ļoti vērīga :D un praktiski nekad nepalaiž nevienu darbu gar ausīm :D

Es negribu apgalvot, ka man ir OCD, jo tā jau var visādas kaites sev piesiet. Labpatiktu domāt, ka esmu vienkārši ku-kū. :D Jebkurā mājā ieraugot, ka tualetes papīrs uzlikts nepareizi, obligāti jāapgriež vai arī mani domas par to vajās visu atlikušo dienu. Ja ejot gulēt caur aizkariem spīdēs maza gaismas šķirbiņa, nevarēšu aizmigt un ne jau tāpēc, ka man plakstiņi būtu tik plāni. Darbā tas ir vispār čau - varu ierasties kaut divas stundas ātrāk, bet līdz noteiktajam laikam (kuru pati sev nodaļu sazin kādu iemeslu pēc), visam jābūt pabeigtam vai arī garastāvoklis sabojāts uz visu atlikušo dienu. Esmu maniakāla mājvietas kārtotāja un ja pēc kārtošanas kaut viena pildspalva stāvēs kādā random vietā nevis rakstāmlietu turētāja, tas neliks man mieru. Un vēl kas - man patīk mest ārā lietas, vienalga kādas. Padomju laika cilvēks mani apraktu par šādu rīcību. :D

Ja ejot gulēt caur aizkariem spīdēs maza gaismas šķirbiņa, nevarēšu aizmigt un ne jau tāpēc, ka man plakstiņi būtu tik plāni.

Jā, man ir tieši tāpat. Pat piemirsu, kad rakstīju savu komentāru. :D
Kad es sēžu savā dīvānā, spogulī, kurš ir pie pretējās sienas, redzu aizkarus. Respektīvi - ja vakarā neesmu tos aizvilkusi tā, lai caur tiem nerēgotos kaut mazākā gaismas šķirbiņa, es to uzreiz redzu spoguļattēlā. Līdz ar to neskaitāmas reizes bijis tā, ka ceļos no dīvāna un kārtoju aizkarus, jo nespēju izturēt, ja caur tiem redzu kaut mazāko gaismas atblāzmu.

Man ir drusku savadak vai nu esmu perfekcioniste vai visam kas nav svarigs vai mazsvarigs pieiesuklat tikai virspurseji, bet atceroties savus anoreksijas laikus bija laiki kad precizi 4h trenejos un izdzinu sevi lai cik loti tas riebas vel raksturigabija precizitate,visur jabut konkreti laikaaa, nedristeju ne sekundi kavet. Aizkarusvienmer kartigi aizveru savadak paranoja ka kads noverotu caur pretejo majas logu. Tapat medzu skaitit solus, skaitit cik ieperkos,cik iztereju tas gan parejosi. Maju akrtojot via nu visu saskiroju atbilstosi vai pusbardaks bus. Tapat ar esejam skolas laikos visu vajadzeja perfekti. Durvju parbaudisana tas gan vienmer lidz 3x japarbaudasavaadak nemiers.

Man ir OCD, un tas ir traucējoši, ka tu nevari aizmigt, jo domā par to šķībi nolikto dakšu trauku turētājā 2 h, un nevari aizmigt, ja neiesi un nesakārtosi. Ja pie gultas 3 reizes nepiesitīšu pirms gulētiešanas notiks kāda nelaime, u.t.t, besī.

Es varu saprast kāpēc kādam gribās 3 reizes visu kārtot un pārbaudīt, veikt māņticīgus rituālus. Manuprāt tā ir sava veida izlaidība, kaut arī pēc tādas neizsaktās.

OCD var diagnozticet tikai doks.
Lasot komentarus skiet briesmigi un smiekligi reize. Nezinh ka jusu partneri nav sagajusi sviesta :D (t)

Un kurs vispar izdomaja, ka konkretais tualetes papira liksanas veids ir pareizais? Kadi tam ir argumenti? Man pat viens logisks arguments nenak prata