Attiecības bērna dēļ

Ja bērns redzēs nepareizu attiecību modeli, tad pašam nākotnē būs grūtības ar normālas ģimenes izveidi. Bērns uzskatīs, ka tā kā bija viņa ģimenē - tā ir pareizi! Labāk dzīvot atsevišķi, bet uzturēt normālas pieaugušo attiecības. Bērns redzēs, ka gan tētis, gan mamma ir priecīgi, bet tikai atsevišķi.

Pirmkārt, kurš teicis, ka ar laulību, kurā vecāki mīl viens otru, tiek parādīts pareizs (lai kas tas arī būtu) attiecību modelis? Cilvēki var mīlēt viens otru un tajā pašā laikā būt destruktīvi bez gala. Gan pret sevi, gan otru, gan bērnu.

Otrkārt, ne jau vienmēr ir tā, ka vecāki šķirti un baigi laimīgie. Un vai tad vienmēr šķirtie vecāki uztur normālas attiecības? Tikpat labi iespējams, ka bērns redz vecākus, kuri nav kopā un iespējams nav arī tik apmierināti savās jaunajās attiecībās, ja tādas ir. Un kāds ģimenes, attiecību modelis bērnam tad tiek parādīts?

Treškārt, ja cilvēki ciena viens otru, ir kaut kas līdzīgs draugiem, tāds ģimenes, attiecību modelis iespējams ir daudz, daudz veselīgāks un noturīgāks kā attiecības, kurās ir tā mīlestība, kaisle vienam pret otru.

marissa, es arī varu izsapņot vēl simt un vienu variantu šādam attiecību modelim. Varam pieminēt arī bomžus un dzērājus, kuri viens otru mīl, taču par bērniem pilnīgi nospļauties.
Ja vecāki ir lieliski aktieri un māca bērnam visu to labāko ko vien var iemācīt par ģimenes dzīvi (viens otru nemīlot), tad loģiski, ka bērns būs tikai priecīgs par to. Tomēr es neuzskatu, ka ir sakarīgi nodzīvot savus labākos gadus kopā ar cilvēku, kuru nemīli. Bērni pieaugs un aizies.
Un tad rodas tie varianti, ka vecākiem savas dzīves nav un visu laiku gaida kaut kādu izklaidi, apciemojumus no bērna, nedod Dievs vēl vienīgā. Pati dzīvoju ar cilvēku, kurš audzis aptuveni tādā ģimenē. Vecāki jau izdomājuši, ka būvēsim kopīgu māju un visi laimīgi dzīvosim kopā, jo pašiem jau darīt nav ko. Nekur nebrauc, nekur neiet. Tēvam ir kaut kādas aizraušanās un iešanas, bet mamma visu laiku sēž mājās un, manuprāt, jau ir sagājusi uz īso.

Man ir draudzene/paziņa. Par katru cenu centās saiet kopā ar puisi,kurš tās attiecības nevēlējās. Tikās kādu gadu,bet viņš bija skaidri norādijis,ka neko nopietnu pagaidām nevēlās,jo tikko jau bijusi smaga šķiršanās. Beigu beigās,meitene palika stāvoklī no cita,paralēli tiekoties ar viņu. Tagad dzīvo jau trīs gadus kopā,un puisis dzīvo ar domu,ka tas ir viņa bērns. Meitene pati ik pa laikam iesaistās visādos darba romānos ,un spēcīgi un lepni paziņo,ka ğimeni netaisās šķirt. Tā nu dzīvo. Man nav saprotams.

jo pašiem jau darīt nav ko.

bezdarbību jau nerada mīlestības trūkums, bet gan slinkums.

laikam jau ka nepaliktu kopaa, jo reti kad bus milosas attiecibas ja cilveki viens otru nemil vairs.

Neatbalstu. Ja bērns ir vienīgais, kas abus vieno, tad, manuprāt, nav vērts. Dzīvojot kopā ar nemīlamu cilvēku, kaut arī viņu cienot, gan vīrietis, gan sieviete liedz sev iespēju satikt jaunu mīlestību un būt laimīgiem. Domāju, ka bērnam, īpaši paaugoties, labāk patiktu apziņa, ka viņa vecāki ir laimīgi, kaut arī katrs savā ģimenē, nevis dzīvo nepiepildītu dzīvi, lai tikai bērnam radītu ilūziju, ka viņš dzīvo laimīgā ģimenē. Bērns taču tāpat jutīs, ka tā ir tikai butaforija.

Grāfiene Tai meičai pa muti pat to būtu jāiedod. Nedod dievs tas nāktu gaismā.

Jā,kādreiz kad klausos,ko viņa stāsta un kā noliek citu attiecības,taisni vai brīnos. Es kad skatos uz bërnu,pilnīgi redzu nenormālāko līdzību ar īsto bērna tēvu.

Es drīzāk domāju par to kā tasvarētu ietekmēt to vīrieti un bērnu ja viņi to uzzinātu. Pretīgi vienkārši.

ja cilvēki ciena viens otru, ir kaut kas līdzīgs draugiem, tāds ģimenes, attiecību modelis iespējams ir daudz, daudz veselīgāks un noturīgāks kā attiecības, kurās ir tā mīlestība, kaisle vienam pret otru.

Logiski, ka attiecibas bez cienjas nav iespejamas, vismaz manaa uztveree, bet, ja divi cilveki viens otru nemiil, nu cik ilgi tas attiecibas vilksies? Ar laiku arii taa cienja pazudis, jo katram ir savas vajadzibas - katrs velas blakus kadu ar kuru sajust to kaisli, ar kuru ir kopejas intereses, ipashi mums sievieteem, mums vajag milestibu. Es nevaretu dzivot bez milestibas, tikai tadelj, ka taa bernam vajag. Es neesmu tikai maate, esmu arii sieviete un man vajag vienu, patstaavigu partneri no kura sanjemt gan ziedus, gan to, ka samiljo, gan to, ka pastridas ar mani, gan visu parejo...

Esmu pret vardarbību, bet te gandrīz jāpiekrīt Miss Joker.
Tik daudzas dzīves var salauzt viena cilvēka neapdomība. Ja tas nāktu gaismā, sačakarētu vairāku cilvēku dzīves.

Nu ņemot vērā,ka viņs šobrīd uz viņu uzspiež pirkt dzīvokli,ar trīs istabām,jo viņa varbūt vēl gribēs bērnu.. vienvārdsakot,dāmīte ir atradusi vienīgo veidu kā manipulēt ar viņu. Smagi,un pat nezinu kāds būtu iznākums,ja tas nāktu gaismā. Seriālu cienīgs iznākums varetu sanākt.

Grāfiene Cik bērns ir vecs?

Viņa uzspiež uz dzīvokļa pirkšanu

Tagad laikam sanāk 3,5 gadi

Man ir draudzene/paziņa. Par katru cenu centās saiet kopā ar puisi,kurš tās attiecības nevēlējās. Tikās kādu gadu,bet viņš bija skaidri norādijis,ka neko nopietnu pagaidām nevēlās,jo tikko jau bijusi smaga šķiršanās. Beigu beigās,meitene palika stāvoklī no cita,paralēli tiekoties ar viņu. Tagad dzīvo jau trīs gadus kopā,un puisis dzīvo ar domu,ka tas ir viņa bērns. Meitene pati ik pa laikam iesaistās visādos darba romānos ,un spēcīgi un lepni paziņo,ka ğimeni netaisās šķirt. Tā nu dzīvo. Man nav saprotams.

Tu esi kaba draudzene:-D un vecis vinai kaut kads tirlins, nu ko satiecies ja nepatik tas cilveks? Ar varu neliek , un ar varu ari seksot bez preza neliek. Luoata ne vecis, kas telo cieteju un noliek pats savu gimeni un savu izveli. sviests kaut kads.

Traki tur būs :-/ Es nezinu vai es tavā vietā noturētos un nebūtu to jau no sākta gala pateikusi tam vīrietim. Protams, vienmēr jau saka lai neiejaucas citu dzīvē utt., bet nu nez, es laikam gribētu lai man to pasaka ja es būtu vīrieša vietā, bet tas tādā gadījumā ja bērns vel būtu knapi piedzimis vai vel gaidībās.

Grāfiene,
Tas, protams, ir nežēlīgi - tik nopietnā situācijā jaukties svešās attiecībās, bet man ļoti niezētu mēle tam nabaga puisim to izstāstīt. Tā taču ir tik absurda apkrāpšana, ka vairāk apkrāpt otru cilvēku vairs nevar.
Kādā jaukā dienā tas taču nāks gaismā. Kā viņš jutīsies, apzinoties, ka no pirmās dienas viņa mīļais bērns, kura dēļ viņš, iespējams, tik ilgi bijis kopā ar civēku, kuru nemīl, nemaz nav viņa. Viņš visu savu dzīvi un līdzekļus veltījis bērnam, kuram noteikti jau ir tā pieķēries, ka nekad nepārstās saukt viņu par savu, būs simbols viņa vazāšanai aiz deguna un krāpšanai. Kā viņš jebkad vēl varēs izveidot attiecības?
Kā jutīsies bērns, kad to uzzinās? (es zinu puisi, kurš 17 gadus dzīvoja ar domu, ka tētis ir tētis, bet tad vienā dienā uzzināja, ka patiesībā tētis ir pavisam cits) Tā ir milzu trauma.

Palīdziet tam puisim vai bērnam, kamēr viņš ir mazs!
Iedomājieties sevi viņu vietā! :'-(

Es zinu.. pati daudz esmu par to domājusi. Mēs vairs tādus kontaktus neuzturam,jo tā meitene ir ļoti daudz sliktu man darijusi.
Bet es ļoti bieži par to visu domāju. Kad ieraugu FB bildi viņai ar tekstu,ka " mans vīriņš" ,laigan darbā tiekās ar citiem mani šķebina un paliek skumji.
Nekad nejaucos citu lietā,bet šī mani ir paķērusi.

Tam vecim ta ari vajag! Nav jatiekas, un nav jaseksot ja kada nepatik, un ja bernu negrib jalieto gumija.