sarūgtinājums

Pirmais kam patiesi atvēros, kuru pielaidu sev klāt , zini un katram pasaules gals ir savādāks

Es neizlasīju visu meiteņu komentārus, bet pilnīgi noteikti izlasīju visus autores komentārus. Piedod, mīļā sirds, bet Tu izklausies tā it kā būtu noticis pasaules gals. :D Nu nav tas pasaules gals! Man šķiet (bet varbūt arī kļūdos), ka Tev šī ir pirmā mīlestība. Iepriekš nav bijušas attiecības ar puišiem, jo Tev ir tāda "iesācējas domāšana", proti, viņš ir man vienīgais...nekad nevienu citu nemīlēšu...kā es to pārdzīvošu un blā blā blā... Piedod, bet es šo te visu nespēju uztvert nopietni. :D :D :D Nāks cits puisis, šis aizmirsīsies un kad būsi vecāka, pašai šausmās būs jāsaķer galva un sev jājautā: "Kā gan es viņu varēju mīlēt?" Tā ka - relax! :)

jāuztver laikam ar humoru, arī tiem neveiksminiekiem (kurus pamet 2dienas pēc kāzām, tie kuri tēlo attiecības, bet realitātē nepavelk, ģļēvuļi, meļi), viņiem arī prasās pēc cilvēciska kontakta. katrai laikam tādam neveiksminiekam jāiet cauri, lai saprastu, cik forši ir būt attiecības ar foršu sakarīgu vīrieti! jo ir ar ko salidzināt, pēc negatīvās pieredzes ar neveiksminieku :)

Andrittt_a, te vakar puisis stāstīja, ka sieva pameta viņu 2 dienas pēc kāzām. Arī, manuprāt, sliktāk, nekā jūtu atsalums pēc 8 mēn.

57days, tad es vismaz zinātu, ka neesmu viņam pilnīgi nekas un ka ir baigais kretīns, un no tā jau būtu daudz, daudz vieglāk.

Man liekas, ka tas vispār ir sliktākais, ko meitenei var nodarīt, ieskaitot krāpšanu.

Sliktāk būtu, ja viņš pazustu pēc tam, kad tu būtu viņa "biznesam" paņēmusi pāris tūkstošus kredītu uz sava vārda, un tad atklātos, ka tava māte ir no viņa stāvoklī.

jā, bija runa par nopietnām attiecībām, bija solījumi dzīvot kopā. turklāt ne jau tapēc ka es uzbāzos vai prasīju, bet tā bija viņa paša ideja un runas, par ko es pat biju pārsteigta, par tādu iniciatīvu. bet realitātē ar darbiem parādīja, ka es neesmu vajadzīga, jo pat piezvanīt reizi nedēļā nav iespējams, jo aizņemts :) laimīgu taciņu, kā saka!

Ņau, ņau, ņau. Piedzeries, izraudies, sāc jaunu, labāku dzīvi. Kur jēga mēģināt kaut ko analizēt?

JellyBelly, bet vai tavs vīrietis, jums satiekoties pašā sākumā, arī prasīja, vai tu tiešām gribi nopietni? Un arī teica, ka grib ģimeni ar tevi, ka kāzas nekur neizpaliks utt? Jo man viņš teica tieši tā! Un pēc tam saka: "Es ceru, ka tu mani aizmirsīsi." Man liekas, ka tas vispār ir sliktākais, ko meitenei var nodarīt, ieskaitot krāpšanu.

Andrittt, izklausās, ka mums ir pazīstams viens "vīrietis", jo pret mani izturējās identiski. vēl joprojām laikam skaitamies "attiecībās" :) kaut arī nav licies ne zinis vairāk kā mēnesi.

tas liek domāt, ka tā ir kaut kāda vīriešu rakstura īpatnība, tā gļēvulība, neatlaidīs, kaut pašam nevejag...uzradīsies ik pēc mēneša apjautāties kā iet :) man protams viss skaidrs, bet tomēr bēdīgi..

Kàdēļ jūs to puisi saucat par lopu un ķēmu?? Es nopietni nesaprotu, jo man pašai dzīvē tà ir bijis, kad abi laimīgi, it ka viss pa īstam, kaut kopā būšana vien pāris mēnešus, bet te baam, saprotu, ka jūtas ir pazudušas, lai kā gribētos es jūtos no tām atbrīvota un tukša(labaa noziimee), pēc dienām jau rodas citas simpātijas kaa ari forša sajūta palikt vienatnē ar tikai draugiem, tad, nu, īsti nesaprotu kā pateikt otram to, ka es vairs nevaru būt kopā ar viņu. Vienīgais, ko neatbalstu ir šāda klusēšana, jo tā izēd cilvēku, ja uzreiz viss tiek izrunāts, tad abām pusēm vieglāk.

8 mēneši nav 8 dienas... un tomēr cilvēkam ir mazliet jāizkopj atbildības sajūta. Ja ar Tevi kāds rēķinās, nevajag tik neglīti uzmest :-/

JellyBelly, jā, "labs" gan. Pie tam viņš ir tāds cilvēks, kas saka visu ko domā, nesaprotu, kāpēc šajā situācijā tāpat nevarēja. A es kā muļķe visu mēnesi to vien darīju kā nenormāli darbināju savas smadzenes štukojot, kas ir par iemeslu. Izgāju cauri savā prātā 100x katrai mūsu sarunai utt... Nervi no tā ir pamatīgi čupā.

Manuprat, jums tur viss ir beidzies no puisha puses,bet negrib to pateikt un grib, lai tu pati to visu izbeidz pec pashas gribas.

Viss bija super, līdz brīdim, ka sāka mani ignorēt un netikāmies mēnesi... Arī biju nesaprašanā, kas notiek. Beigās uzzināju, ka viņš ir sapratis, ka nevar šobrīd pienācīgi pievērsties attiecībām, tāpēc labāk ļaut aizmirst, nekā spīdzināt.

labs plāns, Andritt :-/ vazāt otru aiz deguna! riebjas tādi gļēvuļi, kuri nevar skaidri pateikt kas un kā, jā vai nē..

Tak, protams, ka sāp! Bet, visiem tā sāp salauztas sirdis, ne tu pirmā, ne pēdējā, ne tava lielā mīla kaut kas unikāls. Es reiz nosēdēju 7 dienas uz dīvāna skatoties Grejas anatomiju, tiklīdz kāds mēģināja ar mani sarunāties, izplūdu nevaldāmās asarās. Negulēju, neēdu, tikai truli blenzu uz Greju. Nu, un pārgāja. Ne uzreiz, bet pēc kāda laika pārgāja. Un izdzīvojot sirdssāpes tu kļūsti tikai stiprāka.

ir tadi glevuli kuri nespej acis pateikt, ka viss cauri. varbut tavs no tadiem? cer, ka pati sapratisi pec vinja izturesanas. :-(

Ļoti, nu ļoooti līdzīga situācija.
Tikai mans puisis nekur nebrauc prom, bet vienkārši ir ļoti aizņemts darbos. Viss bija super, līdz brīdim, ka sāka mani ignorēt un netikāmies mēnesi... Arī biju nesaprašanā, kas notiek. Beigās uzzināju, ka viņš ir sapratis, ka nevar šobrīd pienācīgi pievērsties attiecībām, tāpēc labāk ļaut aizmirst, nekā spīdzināt. Varbūt arī šāds ir iemesls, kāpēc Tavs puisis šādi rīkojas?
Lieki teikt, ka variants "aizmirst" vienkārši nav reāls.

Es gan uzskatu, ka var mīlēt cilvēku arī pēc "tikai" astoņiem mēnešiem.
Autore mīlestība mēdz būt ļoti sāpīga un ar to arī ir jātiek galā.

kāpēc cilvēki sak 8 mēneši ir maz lai iemīlētu un mīlētu? citi nodzīvo gadiem un nemīl viens otru,bet ir kopā tikai tāpēc ka ir pieraduši viens pie otra?
es viņu tiešām mīlēju un pārdzīvoju kas un kā , un turpinu to darīt ,man ir sāpīgi

Eu, nu c'moon, tie bija tikai 8 mēneši. Kāda mīlestība, tur jau vēl rozā brilles, saule spīd un jūra līdz ceļiem. Saņemies taču. Vēl jo vairāk, ja jau tāpat 2 nedēļas nerunājāt, tad nu zodu augšā.