Pastāstiet,padalieties

Skolas laikā bija labas un tagad arī labas. Skolas laika draudzenes arī tagad man ir draudzenes un ik pa laikam satiekamies :)

cherr, Prieks! :-)

Nekad nav bijušas labas, tikai pāris draudzenes, tas arī viss

Tie, ar ko vidusskolā tiešām draudzējos, ar tiem draudzējos joprojām. Par citiem neko nezinu :)

Skolas laikā bija ļoti labas, lai gan kolektīvs gadu gaitā mazliet jau pamainījās, vispār bijām klase, kur nebija neviena atstumtā, apbižotā, vismaz cik atceros no kādas 5.klases :) tagad ar 2 klasesbiedrenēm esam labas draudzenes, viena no viņām ir arī mana kursabiedrene tagad, ar pārējām meitenēm ikdienā nesazinos, satiekamies apmēram reizi gadā, kad klase sanāk kopā.
Ar puišiem arī labas attiecības, tagad ar pāris arī uzturu kontaktus, jauki viss :):-P

Skolas laikā bija daļa ar kuriem bija normālas un neitrālas attiecības un bija daļa, ar kuriem bijām forši draugi. Tagad nekas īpaši nav mainījies. Tās draudzenes, kas man bija tad, ir arī tagad - sazināmies, šad tad satiekamies, kad ir laiks, ar pārējiem, ko satieku sveicināmies, pārmijam kādu vārdu.
Skolas laikā normālas attiecības bija - bija kaut kas kas dažos besīja, bija, kas patika, bet tas viens otram dzīvot netraucēja un uz skolu negāju kā uz moku kambari. :D

Visas manas tuvākās draudzenes ir bijušās klasesbiedrenes. Labākā draudzene kopš 1.klases :)

Nekontaktējos ne ar vienu ikdienā, izņemot klasesaudzinātāju, kas ir kādus 7 gadus tikai par mani vecāka. Nu jau ar viņu esam draudzenes.

Nav nekādu attiecību.
Ar kurām meitenēm draudzējos, vairums no viņām ārzemēs. Tās kas LV - sazināmies ļoti reti un kontakts švaks. Katrai savi darbi, darīšanas. Diemžēl...nebijām ne draudzīga klase,ne arī tehnikuma kurss.

Nekontaktējos ne ar vienu ikdienā, izņemot klasesaudzinātāju, kas ir kādus 7 gadus tikai par mani vecāka. Nu jau ar viņu esam draudzenes.

Tas gan interesanti, es nevaru vispār iedomāties, ka ar kādu skolotāju būtu draudzenes :D Lai cik foršs cilvēks, bet man kaut kāda barjera būtu tomēr, attiecības es atstātu labu paziņu līmenī.

Ir saglabjusies mūsu četrotne no vidusskolas laikiem (lai gan visi kopā mācamies no 1kl., bet sākām tā tiešām draudzēties vidusskolā). Ir vēl pāris cilvēki, ar kuriem šad tad parakstos. Nav neviena, kuru uz ielas nepasveicinātu.

Labākā draudzene man ir no bērnudārza. Vēl joprojām esam labākās draudzenes.:-)

Es nezinu kas tā pa lietu,bet gan pamatskolā, gan vidusskolā, gan augstskolā ir bijusi tāda likumsakarība,ka beidzoties mācībām, man viens vai vairāki cilvēki ar kuriem varbūt tas kontakts visu laiku nav bijis,bet tad uz beigām sākam kaut ko runāties, sarakstīties un tad man saka - tu tiešām esi superīgs cilvēks. Es kaut kā to iepriekš nepamanīju vai pie vainas tas,ka tik maz sanāca tas laiks sakomunicēt.

Savā ziņā žēl,ka tikai tādas lietas tiek pateiktas uz beigām...

Ir daži cilvēki ar kuriem kontaktējos, bet pa lielam... Nekādas draudzības nav. Ja uz ielas satiktu, parunātos, apjautātos kā iet, bet nekas vairāk.

Es līdz 4. kl. nomainīju pāris skolas, tāpēc tā pa īstam varu skaitīt no 4.kl., kaut kā tā sanāca, ka visas manas mīļdraudzenes laika gaitā aizgāja no skolas, vidusskolā draudzējos ar tiem, ar ko līdz tam kaut kā nebija izveidojies tik labs kontakts + ar meiteni, kura atnāca tieši pēc pamatskolas pie mums. Ar tām pamatskolas draudzenēm nekāds tāds lielais kontakts nav, apsveikumi svētkos un tā..it kā ir labas attiecības, bet, nu, attālums un citi apstākļi. Bet ar vidusskolas draudzenēm joprojām esam ļoti labas draudzenes. (l) Ar visiem pārējiem - skolā bija normālas attiecības, bet nekāda čupošanās, jo kaut kā visi sadalījās pa bariem, nelikās baigi draudzēties griboši pārējie bariņi, tagad - pavisam neitrāli, ja satiktos, tad parunātos, nav noteikti neviens tāds, kuru ieraugot uz ielas, izliktos nemanām.:-D Vispār labprāt satiktu visus, bet pēdējā laikā es esmu bijusi iniciatore tam, nevaru saprast, vai pārējie vispār grib tās tikšanās..:-D:-D

:-)

Bijām tīri draudzīga klase, tomēr es klasesbiedrus neuztvēru par tuviem draugiem. Bija meitenes ar kurām čupojos, bet nu jau ikdienā kontaktu neuzturu. Toties laba draudzene ir palikusi kursabiedrene, lai gan 2 gadi kopš koledžas beigšanas, joprojām satiekamies, kad ir iespēja. :)

Godīgi, totāli nekāds :) Bija labas draudzenes, bet pazuda, katra aizgājām savu ceļu un galīgi nav neviena vairs paliksui tuva draudznene :( Kas patiesībā žēl, jo forša kompānija bijām :)

Pamatskolā, līdz 8.klasei man bija ok klase - mums bija interesanti. Daudzi nepalika vidusskolā, tāpēc tikai par dažiem zinu, kā viņiem iet(kontaktu īpaši neuzturam, bet vnk ir dzirdēts). Pēc 8totās klases mūsu klasi sadalīja, sabāza mūsu pa daļām citās klasēs un tur kur es nonācu...nebija man nekā kopīga ar tiem cilvēkiem.
Vidusskolas laikā attiecības bija tādas, kādas piespieda būšana vienā klasē ar cilvēkiem, ar kuriem nav nekā kopīga, izņemot to, ka esam vienā klasē. It kā gan biju tādā 4 meiteņu ''draudzeņu bariņā'', bet...skola beidzās un ātri vien kļuva skaidrs, ka tā nebija nekāda draudzība, bet vnk skolas čupošanās. Tiesa, mēs vienu reizi tikāmies pēc skolas beigām, kad studējām un tas bija...maigi sakot neveikli, jo mums nebija nekā ko vienai otrai teikt. Parunājām par laiku, kaut ko par studijām un viss. Pārējo laiku, kā sliktā filmā - bakstījām ēdienu un skatījāmies viena uz otru.
Ar citiem vidusskolas klasesbiedriem tagad kontakts ir nekāds un nejūtu vajadzību. Kontaktu uzturu tikai ar vienu meiteni, jo viņa ir mana labākā draudzene kopš pamatskolas laikiem. Pārējie - kontaktu neuzturu un neinteresē kas ar viņiem tagad ir.

Nebija draugu :-)