Bērns un uzvārds

 
Reitings 13
Reģ: 01.05.2015
Sveikas, cosmo dāmas.
Pirms nepilniem pieciem gadiem traģiski gāja bojā mans vīrs. Mūsu kopīgajai meitiņai toreiz bija tika 9 mēneši. Saprotams, ka tas laiks bija ļoti, ļoti grūts... Lai vai kā, apmēram gadu pēc traģiskā notikuma manā dzīvē iegriezās vīrietis no pagātnes, ar kuru biju kopā. Viņš bija uzzinājis manu stāstu un bija gatavs palīdzēt, piemēram izvedāt bērnu pie ārstiem un būt stiprajam plecam, kura man ļoti trūka. Laiks gāja, satuvinājāmies, arī mazā vīrieti pieņēma, sākām dzīvot kopā. Meitai tagad 5 gadi, esam runājušas, ka viņas tētis ir debesīs, apmeklējam kapiņus, esmu rādījusi bildes, viņai ļoti patīk klausīties kā runāju par tēti. Šo vīrieti viņa sauc kā pagadās - pārsvarā vārdā, bet dažreiz izsprūk vai varbūt apzināti nosauc par tēti, tomēr, ja to dzird omes vai citi radinieki/draugi, tad saka, ka viņas īstais tētis ir debesīs un skatās uz viņu no mākoņa maliņas.

Tagad ir tā, ka esmu bildināta, drīzumā plānojam sarakstīties. Man liekas tikai pareizi pāriet vīra uzvārdā. Tuvākajā laikā plānojam arī bērniņu, kuram arī būs tēva uzvārds, bet jautājums ir par manu meitiņu. Mana mamma un pārējie ģimenes locekļi uzstāj, ka meitai arī vajadzētu likt patēva uzvārdu, savādāk var justies atstumta, ka ir savā uzvārdā, bet mēs būsim citā. Ka vēlāk var justies aizvainota un atstumta. Vīrietis ir gatavs bērnu ņemt savā uzvārdā, vispār meitiņu ir pieņēmis kā savu, bet es nezinu... Mums rados bija līdzīga situācija un māte pielika bērnam jaunās ģimenes uzvārdu caur svītriņu, bet es domāju, ka vajadzētu atstāt īstā tēva uzvārdu, kas būtībā ir vienīgais, kas viņai no viņa ir palicis un reāli atgādina par tēti. Būtībā man liktos pat muļķīgi likt viņai to svešo uzvārdu, bet visi radi ir sašūmējušies par to un neļauj man racionāli tam visam pieiet.

Ko es vēlos no jums? Varbūt kaut kādu apstiprinājumu par to, ka rīkojos pareizi meitai atstājot īstā tēta uzvārdu. Es negribu vēlāk justies vainīga, jo meitu nekādā gadījumā neatstumju., viņa man ir vismīļākā uz pasaules un pieder pie manas ģimenes. Domājat, bērns varētu to saprast? Protams ne jau šajā vecumā, bet vēlāk.
01.05.2015 22:13 |
 
10 gadi
Reitings 3818
Reģ: 06.05.2014
Var redzet, ka daudzam nav ne mazakas nojausmas par tavu situaciju. Tadel tada uzbruksana. Berns, lai ari neatceresies tevu ka dzivu butni, ta tema vienmer bus sirsnina. Es savu tevu pazaudeju, kad man bija 3 gadini. Mammai bija doma, kad satika citu, ka vajadzetu pariet vina uzvarda, ari man likt si viriesa uzvardu. Labi, ka neielika. Es velu tev un tavai gimenei visu to labako, bet nevar zinat, kas notiks pec gadiem 5 vai 10 ar tavam attiecibam. Tagad mana mamma ir vientula mate ar diviem berniem, katram savs uzvards - masai jauna viriesa, man mana teva. Nekad nav bijusas problemas ne masai ar to, ka atskiras musu uzvardi, neka. Kad berns paaugsies, pats vares izlemt. Japiemin, ka mammai ir mans uzvards, jo ar to virieti nekas nesanaca tomer, netika lidz tam kazam. Bet mana masele tiek tapat mileta gan mana teva gimene, gan mammas gimene. Uzvards neko nenosaka. Jebkura bridi, ja berns prasisies pec jauna uzvarda, to vares izdarit. Nesastreb pa karstu ar so lietu. Atvainojos, ka rakstu bez garumzimem, bet no telefona ta ertak.
02.05.2015 15:56 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Nedrikst likt bērnam divus uzvārdus vienu īstā tēva un otru audžu tēva bērnam būs divi smagi likteņi jānes.


:D :D

lieli cilvēki, bet runā glupības , kā mazi bērni !
02.05.2015 16:10 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Ak, Dievs! Nu un, ja autore nebūtu precējusies ar meitas vīru un meitai būtu uzvārds no mātes? Arī ieteiktu nemainīt precoties?
Kāda vēl cieņas izrādīšana? Mirušajam nav vairs nekādas daļas gar dzīvajiem! Uzvārds ir vnk uzvārds - pašam par sevi tam nav nekādas vērtības, ja vien nenāk no kaut kādas super augstdzimušas dinastijas. Ja jūs cilvēku nepazināt, tad kāpēc tik ļoti jāturās pie sveša uzvārda?... Un tie teksti, ka izaugot te liela daļa būtu baigas dusmīgas uz māti, kura atļāvās kaut ko mainīt un pārmestu viņai un vēl nez ko... Bezkauņas! Tas pirmāmkārtām bija viņas vīrs un viņas vīra uzvārds! Jums tur nekādas teikšanas nav un nebija.

Mans komentārs izklaisās paskatbs, bet centos saīsināt savu sakāmo. Neesmu uzvilkusies, bet pārsteidz tada turēšanās pie kaut kāda uzvārda.
02.05.2015 16:18 |
 
Reitings 111
Reģ: 29.01.2009
Es tiešām nezinu nevienu, kurš būtu cietis no tā, ka viņam uzvārds ir savādāks nekā mammai vai tētim. Man bija tā, ka mamma apprecējās 2x un pārgāja vīra uzvārdā, man palika vecais. Tad, kad prasīja kāpēc atšķirīgi, es vnk pastāstīju un viss, neredzu tur neko tādu, no kā varētu ciest.
Vēl piemērs: Man ir draudzene, kurai ģimenē sanāk, ka viņas ir 3 māsas, katrai ir savs uzvārds, jo katra ir no sava tēva, bet viņas ir pilnībā tieši tādas paša kā tās māsas, kurām ir viens uzvārds.
Respektīvi, es esmu par to, ka bērnam nebūtu jāmaina uzvārds dēļ tā, lai visiem būtu viens, jo tiešām, a ja nu izšķiraties, tad tam bērnam vispār nekāda saikne ar to uzvārdu?! Gribēs mainīt-nomainīs pati.
02.05.2015 16:18 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Man tēvs nomira, kad biju maza. Un man ir tēva uzvārds. Kad precēšos, tad atstāšu savu uzvārdu un caur svītriņu likšu otru uzvārdu. Protams, bērniem būs viņu tēva uzvārds, bet no savēja nešķiršos ne pa ko. Tas ir tas, kas man ir no tēva.
02.05.2015 16:30 |
 
Reitings 13
Reģ: 01.05.2015
Neons, manuprāt, diezgan muļķīgi teikt, ka
Ja jūs cilvēku nepazināt, tad kāpēc tik ļoti jāturās pie sveša uzvārda?

Protams, bērns tēti neatceras, bet tas nav svešs uzvārds:-| Mani pārsteidz tāds salīdzinājums.

Paldies par viedokļiem, meitenes! Meitiņai atstāšu tagadējo uzvārdu. Aiz cieņas pret bijušo vīru, laulībām un to, ka viņam bija ļoti, ļoti svarīgi, lai uzvārds neizzustu (tāds vien ir dažiem viņa ģimenes locekļiem).
02.05.2015 21:33 |
 
10 gadi
Reitings 749
Reģ: 29.01.2009
Nez , man ari Neons rakstītais neliekas loģisks, jo tas bija ne tikai viņas vīrs, bet vairāk - viņas tēvs. Vīrs ir mazāk "radinieks", kā bērns, vismaz manā uztverē, vismaz asinsradniecības ziņā. Un tieši tā, ja jau tas ir tikai uzvārds, tad kāda starpība. Mazāk € jātērē dokumentu maiņai.

krista_kr
Malacis, domāju dienās meita novērtēs šo.
03.05.2015 00:54 |
 
10 gadi
Reitings 3559
Reģ: 13.03.2013
Īstenībā ir laba versija ,ka meitene ,lai paliek tēva uzvārda ,ne jau uzvārds veido ģimeni ,bet daudzi to nesaprot. Par diviem uzvārdiem arī nav slikta doma, bet varbū arī nedaudz nogaidi un ļauj metenei pašai izvēlēties savu uzvārdu.
Man vecāki bija precējušies ,māte savs uzvārds, nevēlējās mainīt , tēvam savs uzvārds, esmu tēva uzvārdā.
03.05.2015 01:10 |
 
Reitings 1501
Reģ: 18.07.2012
Īstenībā ir laba versija ,ka meitene ,lai paliek tēva uzvārda

Pievienojos šim. Vēlāk varēs pati izlemt, kā rīkoties.
03.05.2015 01:23 |
 
Reitings 279
Reģ: 04.01.2015
Es liktu viņas īstā tēva uzvārdu, jo gan jau ka pats tēvs būtu lepns par savu metiņu kura nēsā viņa uzvārdu ,vēl jo vairāk paredzu ,ka bērniņš bija ticis gaidīts .
03.05.2015 01:28 |
 
Reitings 205
Reģ: 20.02.2015
Piekritīšu meitenēm, kuras raksta, ka atstātu īstā tēva uzvārdu. Pēc tam, kad meitene jau būs paaugusies, pati drīkstēs izdarīt savu izvēli.
Mans uzvārds arī ir ļoti rets un ja kādreiz apprecēšos, tad noteikti saglabāšu arī savu uzvārdu, jo dēļ lielās cieņas un mīlestības pret savu tēti pat nepieļauju domu, ka varētu no uzvārda šķirties. Varbūt mazliet muļķīgi, bet tomēr tik svarīgi tas šķiet. :)
03.05.2015 01:37 |
 
Reitings 2804
Reģ: 07.10.2012
Es arī atstātu tēva uzvārdu. Ja meita ir bijusi gaidīta ģimenē, tētis ir rūpējies, mīlējis un lolojis savu bērnu, es neredzu absolūti nevienu iemeslu, lai uzvārdu mainītu. Atmosfēru ģimenē radīsiet jūs, caur sarunām, mīļumu un rūpēm, tāpēc meitai nevajadzētu justies liekai tikai tāpēc, ka jums ir atsevišķi uzvārdi. Pietam, ja jau viņa tagad saprot, ka tētis ir debesīs, tad problēmām nevajadzētu būt.
Un jā, ja es būtu līdzīgā situācijā, man būtu tāda sāpe iekšā pret mammu, ja viņa man uzvārdu nomainītu. Man uzvārds nav tikai piekabe vārdam, man tas ir ļoti svarīgs, jo liecina par piederību maniem vecākiem, īpaši tētim. Tā kā man vecāki ir šķīrušies, es esmu tēta uzvārdā. Tas ir mūsu vienojošais elements pēc kā arī citi mūs atpazīst. Šādā situācijā kā autorei, manuprāt, tas iegūst vēl lielāku nozīmi.
03.05.2015 01:46 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Tiem, kas nesaprot manu viedokli, tas tāpēc, ka man pati par sevi asinsradniecība vēl nav nekas tāāāāds! Man neko nenozīmētu kaut kāds vīrietis, kurš bioloģiski ir mans tēvs, bet nekādi nav piedalījies manā audzināšanā un vispār manā dzīvē. Pat, ja viņš ne pēc sava prāta ir gājis bojā... Kā gan es varu būt pārliecināta, ka šis cilvēks manā dzīvē būtu tik tiešām labs tēvs? Viņš noteikti ir bijis labs vīrs savai sievai, kura ar viņu bija kādu ilgu laika posmu, bet vai būtu bijis arī labs tēvs? To neviens nevarēs vairs pateikt. Tāpēc arī uzskatu, ka vīrietis bija tuvāks savai sievai, bet ne meitai. Asinis - nu nepiešķirtu es tām tik lielu nozīmi. Un par to lepnumu... Jau izteicos, ka mirušajam nav daļas gar dzīvajiem. Ne viņš izjūt lepnumu, ne jebkādas citas emocijas, viņš ir aizsaulē un punkts. Tāpēc tīri no savas puses, es noteikti nelepotos ar kaut kāda vīrieša uzvārdu tikai tāpēc, ka viņš bija spermas donors (piedodiet par skarbumu - es te tā vispārināti runāju, ne konkrēti par šo gadījumu!). Man tēvs būtu vairāk tēvs tāds, kurš mani ir izaudzinājis no mazotnes, bijis klāt un piedalījies manā dzīvē, un viņa uzvārdu es noteikti gribētu "nēsāt" ar lepnumu.

Vienkārši tāds ir mans viedoklis par uzvārdu no miruša cilvēka, kas man nav bijis pazīstams. Neapgalvoju, ka mans viedoklis būtu tas pareizākasi. Vnk - cits skatījums uz šo situāciju.

Ja es būtu tādā situācijā - precētos, mainītu uzvārdu sev un bērnam. Visi būtu zem viena uzvārda bez liekas runāšanas. Un es noteikti gadiem ilgi nerunātu ar meitu par to, ka ir bijis kaut kāds tur īstais tēvs, kurš šež tagad uz mākoņa maliņas. Izstāstītu pašu faktu un viss. Neturpinātu par to baigi stāstīt un runāt, jo tas viss ir pagātnē un nav atgriežams.
03.05.2015 01:47 |
 
Reitings 2804
Reģ: 07.10.2012
Tā kā man vecāki ir šķīrušies, es esmu tēta uzvārdā.

Kaut kā nesakarīgi uzrakstīju :D Vecāki ir šķīrušies, mamma ir savā vecajā uzvārdā, bet es tēta un tas ir tas, kas mūs abus savā veidā vieno. Sentimentāli varbūt, bet es tā jūtos.
03.05.2015 01:50 |
 
10 gadi
Reitings 465
Reģ: 09.04.2009
Varu pastāstīt savu pieredzi - mana mamma izšķīrās no tēta, kad biju vēl pavisam maziņa! Kad gāju bērnudārzā, mammai sākās citas attiecības, vīrietis ievācās dzīvot pie mums, pēc vairākiem gadiem pieteicās māsa, mamma apprecējās. Viņiem visiem trim ir viens uzvārds, bet man ir cits - mana bioloģiskā tēva uzvārds. Attiecības ar manu tēvu ir nekādas, netiekamies un nekontaktējamies, es viņam esmu nulle, bet uzvārds man nekad nav traucējis, lai gan zinu, ja būtu gribējusi audžutēvs būtu man devis savu uzvārdu un mums visiem būtu viens, bet man tas tiešām nekad nav šķitis svarīgi, mazajai māsai mamma izstāstīja, kapēc man ir cits uzvārds un tas vairs nekad nav ticis apspriests ģimenē! Esmu laimīga par savu esošo ģimeni, un ar uzvārdu tam nav nekāda sakara!
Manuprāt, atstāj meitiņai esošo uzvārdu, ja izaugs lielāka un vēlēsies, tad varat mainīt, bet varbūt tas viņai būs tik pat nesvarīgi kā man. Un galu galā, meitenes reiz apprecas un lielākā daļa pieņem vīra uzvardu.
03.05.2015 10:40 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Man atkal liekas, ka ir jānes īstā tēva uzvārds, jo svešs uzvārds ir svešs uzvārds, tas tomēr nav tā cilvēka senču un dzimtas mantojums.
03.05.2015 13:36 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
Man bija līdzīga situācija, tiesa tur bija šķiršanās, ne nāve un lai es nebūtu viena tāda citā uzvārdā, līdz es sasniedzu spriestspējīgu vecumu un pilngadību, lai pati to uzvārdu nomainītu uz mammas pirmslaulības uzvārdu, viņa arī sev atstāja mana tēva uzvārdu.
Es domāju, tā kā bērns labi zina, ka šis tētis nav īstais tētis, optimālāk būtu likt uzvārdu caur strīpiņu, lai viņai ir divi.
Un nevajag ļaut radiem klupt tam bērnam virsū bļaujot, ka šis nav īstais tēvs, ja gadās nosaukt par tēti. Bērns to zina, taču vīrieti pieņem kā tēvu un tas ir brīnišķīgi. Domāju, ka līgavainim dzirdot tādu attieksmi no pārējiem arī ir drusku sāpīgi.
03.05.2015 16:31 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Atstātu īstā tēva uzvārdu bērnam.
03.05.2015 16:44 |
 
10 gadi
Reitings 749
Reģ: 29.01.2009
Bērnam īstais tēvs tomēr bija 9 mēnešus, tas ir pietiekams laiks, lai vīrietis pierādītu sevi kā tēvu. Mēs nezinām, tas ir autores ziņā spriest. Es jau nu savā gadījumā to varēju šajā laika posmā noteikt.
Es saprotu un atbalstu uzvārda maiņu šķiršanās gadījumā, ja tas saucams tiešām par spermas donoru - bērna dzīvē nepiedalās.
04.05.2015 00:20 |
 
Reitings 2230
Reģ: 29.01.2009
Draudzenei tētis gāja bojā, kad viņa bija maziņa. Viņas mammai un pusbrāļiem ir patēva uzvārds, bet pašai -tēta.
Un pati ir vairākkārt teikusi, ka lepojas ar to, ka var nest tēva uzvārdu un domā paturēt arī tad, kad precēsies.
06.05.2015 12:17 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits