Strāvo jau strāvo no Tevis baigā augstpātība..
Sorry, bet tu esi tikai meitene, cilvēks no malas, bet māsa ir cita kategorija. Iesaku uzturēt ar viņu labas attiecības, citādi būsi bijusī..
Bet tam ir jābūt vīrieša ziņā. Un māsai, ja viņai rūp brālis, tikpat labi vajadzētu darīt visu, lai attiecības ar brāļa draudzeni uzlabotos, jo kaut kad taču tāpat katram sava dzīve būs jāveido.
Jā, ja redzētu attiecībām potenciālu, tad jā...
Ir cilvēki, kam tā liekas, taču ir cilvēki, kuriem tā neliekas.
Jā, piekrītu, pirmais iespaids varētu tāds būt. Bet jebkurā gadījumā, kādu attieksmi saņemu, tādu dodu pretī
Kāpēc man būtu japielabinas kādam, ja nejūtu atdevi un pozitīvu impulsu?
Tev ir jāpieņem viņa māsa, nevis kā draudzene, bet brāļa māsa un nav deguns jārauc, Tev ar viņu nav kopēja dzīve jāveido, tikai reizēm jāsatiek.
Ja sākumā likās, ka šajā situācijā tiešām esi cietēja, tad tagad sāk šķist, ka esi augstprātīga, atvainojos, mamzele. Par sava drauga sajūtām vispār esi padomājusi?
un lai draugs arī netiekas ar māsu, jo tev viņa nepatīk.
Man vienmēr ir bijis pretīgi liekulīgi sasveicināties, likt uz sejas maskas un tēlot, ka jūtos labi un patīkami. Turklāt man parasti "uz sejas viss ir rakstīts", neprotu noslēpt neko.
Es nejūtu viņas vēlēšanos uzlabot attiecības. Es uztaisīju normālu galdu uz savu dzimšanas dienu un ielūdzu viņu ar draugu personīgi un laicīgi. Ja tik ļoti gribētu, tad varētu atnākt tās pašas pretimnākšanas un cieņas dēļ kaut uz 5 min. Man nav pamata būt skaudīgai vai greizsirdīgai, jo esmu vairāk sasniegusi savos gados, nekā viņa.
Es jau tā neko neizrādu, pat nepieminu viņu. Kamēr bija ārzemēs, tikmēr viss bija ok. Tagad nezinu, kā būs. Lai tik nepiepūderē smadzenes savam brālim. Bet tad, no otras puses, kam man tāds vīrietis, kuram var tik viegli piebāzt batonus ausīs....
Jā, iepazīstoties biju klusāka,jo vispār nerunāju muļķības un visādus stulbumus. Bet nu,vēroju reakciju. Kādu deva,tādu saņēma.
Nē, es neesmu no tām, kura līdis uz vēdera, lai kādam izpatiktu. Akmentiņš jāmet abos lauciņos. Kāda attieksme pret mani,tādu es sniegšu pretī. Un jā, tā doma par bērniem man arī uzdzen tādu kā nepatiku, ja visu gudrā tante līdis attiecībās un mācīs, kā vajag dzīvot... Un bērnus audzināt..
Dažas no jums iedomājas, ka esmu greizsirdīga vai skauž , taa nav. Vnk man nekad nav paticis, ka cilvēki sevi uzdod par tiem,kas nav,par baigajam personībām ar baigo dzīves pieredzi, lai gan tā nemaz nav. Esmu paspietiekama, saimnieciska, ar augstāko izglītību, labā darbā. Kāpēc man būtu japielabinas kādam, ja nejūtu atdevi un pozitīvu impulsu?