iepazīstināšana

Nekad. Kamēr nav laulības, tikmēr nav jēgas iepazīstināt.

Jā, pirmoreiz.
Es esmu gribējusi aizbraukt ciemos ātrāk, bet pati negribēju uzprasīties, tā kā paši neaicināja, aicinājām ciemos pie mums jau uzreiz pēc bērna piedzimšanas ar domu, ka nu būtu pēdējais laiks iepazīties, bet laiks gāja un sanāca, ka atbrauca tikai tad, kad bija gandrīz gads. Godīgi sakot, šis man pašai liekas dīvaini, ņemot vērā, ka drauga mamma ļoti gaidīja, kad beidzot tikšot pie mazbērna, bet acīmredzot, tā iepazīšanās kā kuram- citam tas ir svarīgi, citam ne.

Iepazinās pēc gada draudzēšanās Jāņos pie maniem vecākiem, kad mēs visiem kopā pateicām, ka esam saderināti. Bija nedaudz mulsinoši, bet forši. Man ir svarīgi, lai vecākiem ir vismaz normālas, ja ne sirsnīgas attiecības savā starpā. Mēs dzīvojam ārzemēs un tad, kad braucam uz LV-lai abas puses respektē to, ka mums ir laiks jāpavada gan vienās, gan otrās mājās. Kad būs bērni, šis būs vēl svarīgāk, jo mazbērnus abas puses ļoti gaida. Kopīga svētku svinēšana arī ir forša, atšķirības es cenšos nogludināt, bet par laimi ar abām pusēm mums ir paveicies.

Mans tētis ir saticis drauga mammu un tēti. Mammu satika tad, kad pārvācāmies un tēti tad, kad vajadzēja kaut kādas mantas savākt no dzīvokļa. Tas viss notika tad, kad mēs bijām vairāk kā 4 gadus kopā. Nekas oficiāls netika plānots. Mamma gan nevienu nav redzējusi. Gan jau arī, ka kāzās iepazīsies :D

Mammas jau zinaja viena otru bija viena skolā gājušas,bet nu tāda sanākšana bija pēc kādiem 3 gadiem

man personīgi tāda ģimeņu svētku kopā svinēšana (visiem kopā) mazliet smacē.. Varbūt šobrīd esmu šādā dzīves posmā, ka neredzu tam visam jēgu. Man tas šķiet kā papildus slogs attiecībām..ja kaut kas pajuks, tad arī vecāki būs iesaistīt! nu nez...

Mūsu vecāki jau sen sen pazīstami, kādreiz ballējās kopā, tāpēc man šis process atkrita. :D Es pirms drauga satikšanas pazinu viņa vecākus un viņš manus, tikai mēs abi viens otru ne īpaši labi zinājām. :D Es nevaru iedomāties kā būtu, ja man būtu jāiepazīstina, nezinu kad to darītu, grūti spriest..

man personīgi tāda ģimeņu svētku kopā svinēšana (visiem kopā) mazliet smacē..

Nu lūk! Katram tas ir savādāk.. Kā jau minēju - man ģimene ir ļoti svarīga. Nevaru iedomāties svētkus bez ģimenes (gan manas, gan vīrs - kas nu jau praktiski ir viena ģimene) kopā sanākšanas vai nedēļas nogaļu vienkāršu pasēdēšanu visiem kopā,utt..
Es nezinu kur tas sākas - laikam jau bērnībā, kā vispār ģimenē viens pret otru attiecas, kā tas ir bijis agrāk..
Piemēram - kad māsa svinēja 30mit gadu jubileju ballītē bija gan radi, gan draugi. Viss iet roku rokā. Bet tas laikam ir viegli tad, ja šī saikne ir dabīga, nesamākslota un gribēta no abām pusēm..
Un es arvien vairāk un vairāk pārliecinos cik man ir svarīga ģimene un ļoti novērtēju to kādas mums ir attiecības!

Modo,
nu lūk - ģimeņu attiecības ir tik dažādas.. Tomēr man arī ir grūti saprast, kā gada laika neatrodas laiks un iespēja iepazīties ar mazbērnu..?

sidze, es parakstos zem katra Tava vārda.

Nebija speciāli organizēts, bet loģiski, ka ģimenes satikās puiša augstskolas izlaidumā. Nu jau paši sazinās savā starpā.
Bet vispār man arī nekas nebūtu pret, ja viņi viens otru nepazītu. :D

man ir svarīga ģimene.. bet es laikam gan neesmu pārliecināta vai manā ģimenē vēlos arī drauga ģimeni (vismaz ne šobrīd)
Arī mani un manu tuvinieku svētki tiek svinēti radiem un draugiem sanākot kopā. un tas ir forši..

protams ir apgrūtinoši.. svētku ir daudz. tie netiek svinēti kopā, tātad ir reizes, kad nākas rauties uz divām pusēm, lai visur paspētu!

Joprojām nav iepazinušies. Un šaubos, ka tuvākajā laikā tā varētu būt laba ideja, jo, manuprāt, mūsu ģimenes ir pārāk atšķirīgas.

bet es laikam gan neesmu pārliecināta vai manā ģimenē vēlos arī drauga ģimeni (vismaz ne šobrīd)

Bet pag, jūs esiet kopā piecus gadus, ja?
Ai, es pavilkos uz šito tēmu;D
Ja Tu esi kopā ar šo cilvēku stabilās attiecības - tāpat taču tiek domāts par kopīgu nākotni, bērniem, ģimeni,utt..
Nez, man tas liekas pašsaprotami, ka tiek pieņemta arī drauga ģimene - tā ir cieņa gan pret draugu, gan viņa ģimeni.
Ja mīlestība, tad mīlestība. Mīlestība jau plašākā mērogā, nevis tikai starp jums diviem. Labi, neviens jau neliek drauga māti mīlēt kā savējo un krist ap kaklu, katru reizi ieraugot - tomēr tās ir Tava drauga saknes, viņa ģimene.
Bet varbūt Tava drauga ģimenē ir kaut kas nepieņemams, kas Tev liedz gribēt viņus iepazīt tuvāk un uzņemt savā ģimene, nezinu...

sidze karoč,es pati nezinu ko gribu.. :D :D :D

es pieņemu drauga ģimeni tur viss ir kārtībā. Tikai nezinu vai vēlos, lai mani vecāki ar viņa vecākiem tusētos kopā. Jo arī entuziasms nāk vairāk no vienas puses.

Ja mīlestība, tad mīlestība. Mīlestība jau plašākā mērogā, nevis tikai starp jums diviem.

es uzskatu, ka mīlestība ir starp mums diviem. mums taču ir jādzīvo kopā, nevis mūsu ģimenēm.

Piekrītu, ka pirms kāzām noteikti vajadzētu sapazīstināt, tieši tas pats ir attiecībā uz mazbērniem.

Mammas iepazinās nejauši, jo ar vīra māti (tad vēl drauga) saskrējāmies uz ielas. Nācās iepazīstināt. Mans tētis ar viņiem sasveicinājās kāzās. Arī mana mamma ar vīratēvu.
Ikdienā nekomunicē, jo es neesmu mīlēta vedekla, tā gadās, ja apprec meiteni, kas nav pa prātam mātei :D

Vēl viena lieta, uz ko neiespringstam, tāpēc arī nekādas speciālas, pompozas iepazīstināšanas netika organizētas. Mani mīļie iepazinās ar drauga mammu manā maģistra izlaidumā. Drauga tantes utt iepazīs gan jau, ka kāzās.
Kopīgas tusēšanas tāpat nenotiek un šaubos, ka notiks(vnk nespēju iedomāties, ka tās viņa tantes pēc tam trieksies no sava gala uz manu galu, lai svinētu, piem.,manas omītes dz.d.) Šobrīd, ja braucu uz kādiem savējo svētkiem, tad vai nu viena, vai kopā ar draugu. Viņa māte arī līdzi nebrauc.
Mūsu attiecībām tas tāpat nekādi netraucē.

Mūsu mammas iepazinās pēc mūsu 7 gadu kopā būšanas.Tas tik bija teātris!Abas saldās balstiņās dūdo...Pilnīgi smiekli nāca.Nekādas draudzenes nebūs, ne vienai, ne otrai nepatīk sevišķi tikties.

Man vienmer bijis loti svarigi, lai gimenes nakotne butu pazistamas, lai Ziemassvetkos visi butu kaa liela gimene, bet - manam virietim mamma nedzivo LV, ar manu mammu vinas ir runajusas pa skype, un tas ari viss. Tadelj skaidrs, ka liela draudziba un gimenoshanas tur nesanaks.

Iepazīstinājām neilgi pēc saderināšanās. Tusēšanās kopā tur noteikti nebūs, bet vismaz mazbērnu (kad būs) jubilejās un Ziemassvētkos spēs labi satikt :)