Teksts ir šāds:
POLITISKĀ KULTŪRA LATVIJĀ
Politiskā kultūra ir politisko uzskatu, zināšanu, pārliecību, principu kopums, kas izpaužas cilvēku politiskās darbības veidos un rezultātos. Politiskā kultūra dod vadošus principus, lai varētu veidot savu politisko rīcību, un nosaka politiskās uzvedības normas.Var secināt, ka politiskā kultūra ir pats pamats politiskās darbības īstenošanai.
Pēdējo gadu laikā politiskās kultūras vārds Latvijā kļuva ļoti populārs. Tiesa, šajā vārdā gan tiek ieliktas visai dažādas nozīmes – no atsevišķu politiķu uzvedības kultūras līdz pat korupcijas apkarošanai un tiesiskuma jautājumiem mūsu valstī. Tomēr Latvijas publiskajā telpā pavisam skaidri ir saklausāma pārliecība, ka tieši no politiskās kultūras likteņiem ir atkarīga pilnvērtīgas un eiropeiskas demokrātijas turpmākā attīstība mūsu valstī. Par politiskās kultūras trūkumu, tās attīstību runā gan žurnālisti, gan politiķi. Katram politiķim valstī ir jāzina politiskās kultūras normas un pēc iespējas vairāk jācenšas tās īstenot. Ar savu ievēlēšanu Saeimā politiķim ir jāapzinās, ka tagad sabiedrība viņam uzticas. Politiķis vienmēr atrodas mediju un sabiedrības uzmanības lokā, tieši ,tāpēc viņam ir atbilstoši jāizskatās un jāuzvedas.
Runājot par politisko kultūru Latvijā, daudzi no mums vēlētos zināt vai tāda vispār pastāv? Politiku jebkurā attīstītā valstī skata negatīvi, jo cilvēku vienmēr grib dzīvot labāk un nav apmierināti. Mūsdienu valsts pilsonis lielā mērā seko televīzijas un radio informācijai, un savu viedokli par politiķiem un viņu darbību iegūst no citiem. Ka mēs varam uzticēties cilvēkiem, kuri neko nezin ne tikai pār politisko ētiku, bet par valsi vispār.
Tikai mazāka daļa no Latvijas politiķiem izturas savam amatam atbilstoši,it īpaši to var manīt vēlēšanu laikā. „Latvijas politiķu vidū vērojama ierasta priekšvēlēšanu cīņa, kurā gadu gaitā gan mazinājušās konkurentu nomelnošanas akcijas, kas liecina par zināmu izaugsmi un politiskās kultūras attīstību valstī. Bet cik ētiski ir publiski skaļi un neapmierīnāti apspriest citu partiju solījumus,ja pats neko no solīta nepildi, var necīnāt katrs pats. Visas tās priekšvēlēšanu reklāmas ,kurās partijas rada nevis to, ko viņi darīs tautas labā, bet nomelno citas partijas. Arī Saeimas sēdēs deputāti bieži vien izrāda necieņu pret saviem darba kolēģiem. Mūsu politiķi izmanto necenzētus vārdus, nemaz nedomājot par to, kādu iespaidu tie atstāj uz tautu. Skatoties ziņas, reti kad var ieraudzīt jebkādu interesi deputātu sejās,bet kad viņus intervē viņi klaj vaļā visu ,kas uz sirds-arī ļoti paradoksāla parādība.
Vēl viens būtisks aspekts, kurš parāda politiskās kultūras trūkumu mūsu valstī ir paaugstināts korupcijas līmenis. Pār to, ka korupcija pastav jau neviens nešaubās. Strādājot tikai tautas labā un neņemot kukuļus, diez vai var atļauties nopirkt sev privāto lidmašīnu, ka to izdarīja Repše, vai tādu māju kā Lembergam. Ir prieks, ka beidzot KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja)sāka kaut ko darīt, Atliek tikai cerēt, ka korupcijas līmenis beidzot sāks mazināties. Latvijas Republikas Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valstī suverēna vara pieder Latvijas tautai kā pilsoņu kopumam. Satversme nosaka piederību pie politiskas nācijas bez saistības ar tautību. Principā iespēja kļūt par politiskās nācijas locekli ir pavērta jebkuras tautības piederīgajam, lai gan praksē to sašaurina vairāki valsts noteiktie ierobežojumi. Savelkot kopā, vajadzētu pateikt ka Latvijas Republikas vislabākā iezīme ir tāda, ka Satversme noteiktie Latvijas valsts konstitucionālie pamati rada priekšnoteikumus visiem Latvijas iedzīvotājiem kopīgas valstiskās identitātes veidošanai un izpratnei par tādu pilsonību, kas būtu atvērta visiem Latvijas iedzīvotājiem un nodrošinātu indivīdu aktīvu iekļaušanos sabiedriskajos procesos. Latvijas Republikas vis nopietnāka problēma ir nesamērīgi lielais Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kuriem nav pilsonības un ar to saistīties nepilsoņu politiskās līdzdalības ierobežojumi. Kopuma, tas noved pie tā, ka daļa sabiedrības ir attālināta no politiskiem procesiem un neiesaistās politiskajos procesos, būtība ierobežojot politiskas kultūras attīstību. Tomēr kopumā, politiska kultūra Latvijā atrodas demokrātiskā līmenī, un tas ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO dalībvalsts liecina par to, ka Latvijā ir augsti attīstīta politiska kultūra, kas atbilsts liberālās demokrātijas normām.
Bet tomēr ,kamēr korupcijas līmenis mūsu valstī nesamazināsies mēs nesasniegsim citu ES dalībvalstu līmeni. Uzskatu, ka Latvijas politiskā kultūra ir ļoti tālu no ideālas politiskās kultūras modeļa.
Protams man nevajag visu vārds vārdā, bet gan lai doma būtu iekļauta :)
31
