Manam ex puisim patika, ja es mācījos un darīju pēc iespējas vairāk, lai es būtu izglītotāka, jo pašam izglītība, tā teikt, bija nekāda, saprotot, ka tas ir ļoti svarīgi. Bet tajā pašā laikā es sapratu, ka esmu pārāk gudra priekš viņa, jo viņš bieži teica, ka kaitinot, ka es gudri runāju. Tiešā nozīmē gudri. Tādēļ iekšēji degradējos.
Ar tagadējo puisi ir līdzīgi, tikai viņam ir izglītība un esot ar viņu tiecos pēc vairāk zināšanām, viņš arī mudina mani to darīt, jo vēlas, lai mana nākotne būtu tāda, kāda es to vēlos.
Vakar viņš man pateica, ka viņš nemaz nevar iedomāties, kādā darbā atļautu man strādāt, jo nevēlas, lai esmu uzņēmumā pašā apakšā vai daru kādu melno darbu, esmu kasiere utml.
Manuprāt, ir svarīgi rēķināties ar otru pusīti, bet vienmēr vajag būt rezerves variantam, lai nebūtu jākrīt panikā, ja tomēr nesanāk kā ir gribēts un plānots. Kad pāris ir laulībā, tad jau ir savādāk. Pie pirmā strīda neteiks- viss, vāc savas mantas un lasies laukā.