Atkarīgās/NEatkarīgās

Ferrara Kā es Tevi saprotu.

Esmu pārāk lepna

Liliii Piekrītu

Uzskatu, ka pieaugušam cilvēkam ir jāprot / jāspēj sevi nodrošināt. Sēdēt otram uz kakla un būt atkarīgam nav nedz gods, nedz norma. Punkts.

Man patīk 2. variants

Manā uztverē, 2.varinats var patikt tikai slinķiem. Nekā personīga, bet nu protams, ka vieglāk ir paprasīt nekā nopelnīt!

Man ir svarīgi nopelnīt pašai priekš sevis, saviem tēriņiem, bet lai būtu blakus vīrietis, kas nes mājās mamutu, respektīvi, pelna krietni vairāk par mani un neinteresējas, kur un kāpēc es lieku/tērēju savu naudu.

Par karjeru nestāstīšu, savādāk stalkeres fiksi te visu izstalkos, apnika! :D

Man ir svarīgi nopelnīt pašai priekš sevis, saviem tēriņiem, bet lai būtu blakus vīrietis, kas nes mājās mamutu

:D Doma ļoti pareiza!

jāsaka, ka piekrītu becky viedoklim

Man ir svarīgi varēt sevi nodrošināt vismaz tiktāl, lai arī tad, ja pēkšņi mans "mamuta nesējs" izdomās mamutu nest nevis man, bet citai, pasaules gals neiestāsies un mans dzīves līmenis dramatiski nekritīsies.

Bet pagaidām: no katra pēc iespējām, katram pēc vajadzībām (lasi - kopīgs budžets).

Manā uztverē, 2.varinats var patikt tikai slinķiem. Nekā personīga, bet nu protams, ka vieglāk ir paprasīt nekā nopelnīt!

Manuprāt, sakarīgs vīrietis pats dod, neliekot nemaz prasīt :) Es nezinu.. slinkums ir vai nav tas.. bet ticu, ka daudzām patiktu, ja vīrietis iedotu naudu vai karti prieciņam :)

Es nenosodu nevienu piedāvātajiem variantiem. Katram savi uzskati :) Protams, ir labi, ka sievietei ir kāds pamats zem kājām.. :)

Es piederu pie taam sievieteem,kuraam patiik ienest savu dalu naudas gimenes budzetaa. Viirs sedz faktiski visus izdevumus,bet man patiik taa sajuuta,ka esmu piedaliijusies ...

Man abi varianti patiik, jo ir piemeeroti dazhaados dziives un attieciibu posmos. Paarlieku liela neatkariiba nekad nav laba un arii pilniiga atkariiba nav laba, visam ir jaabuut ar meeru.

Manā uztverē, 2.varinats var patikt tikai slinķiem. Nekā personīga, bet nu protams, ka vieglāk ir paprasīt nekā nopelnīt!

Piedod, bet buut par maajsaimnieci nenoziime dirneet uz diivaana cauraam dienaam. Tas arii ir darbs! Tikai shis darbs ir gimenes labaa un darba deveejs ir viirietis...

ja vīrietis iedotu naudu vai karti prieciņam

Pie nosacījuma, ka vīrietim ir daudz tā "liekā" nauda. Ja ienākumi aiziet komunālajiem, benzīnam, ēšanai, ikdienas nepieciešamības precēm utt. un nekādas lielās summas nepaliek pāri, tad man lielāks "prieciņš" būs kāds lielāks pirkums ģimenei, nevis konkrēti sev. Arī tad, ja naudu iedos vīrietis.

Interesantas ir tās, kas domā, ka būt mājsaiminiecei nozīmē neko nedarīt.

Laikā, kad es nestrādaju, tad es viena pati darīju visus mājas darbus, vīram nebija jādomā, ka drēbes nav izmazgātas, māja ir netīra vai nav ko paēst. Katru dienu gatavoju kaut ko citu, cepu gardumus.
Un sev praktiski neko nepirku, jo, sēžot mājās, nebija vajadzības, pēc lieka apģērba gabala. Un uz skastumkopšanas saloniem un SPA neeju arī tagad.

Tagad, kad strādaju, nekas nev mainījies, vienīgi varbūt retāk gatavoju - uztaisu vairāk, lai pietiek vairākām dienām.

Tāpēc es neuzskatu, ka tas, ka vīrietis apmaksā lielāko daļu izdevumu, būtu nepareizi.

Atkarīgs ir suns no saimnieka, nevis es no vīrieša , vai viņš no manis :) Vienmēr ir rīcībspēja nekļūt par atkarīgo.
Es neuzskatu, ka vīrietis man ir tēva lomā, kam tagad mani nemitīgi jāapgādā no A-Z. Bez tam, ja partneri katrs par sevi ir finasiāli stabili un neatkarīgi, lai arī kādā veidā tas ir sakārtots, otrs nejūtas kā smagā jūgā iejūgts darba zirgs, kurš nedrīkst ne saslimt, ne zaudēt darbu, nedz riskēt mainot darbu. BET tas, ka sieviete strādā, nenozīmē, ka tagad iestājas nākamais fenomens- Vīrietis man neko nepirks, visu maksāsim uz pusēm utt. Visam jābūt līdzsvarā. Un no sava vīrieša ņemu visu ko viņš man sniedz, jo PATS VĒLĀS, nevis tādēļ, ka viņš redz, ka bez viņa es pat zeķubikses sev nevaru nopirkt.

Karjeras man nav, bet iztikt varu ar to, ko nopelnu pati. Nevaru iedomāties, ka man būtu vīrietim jālūdz nauda.
Tiesa gan, dažreiz ar skaudību noraugos uz paziņu, kura audzina meitu un dzīvo pie drauga vecākiem, braukā ar žilbinošu auto un staigā pa saloniem. Nebūtu slikti, ja kāds mani uzturētu.

Piedod, bet buut par maajsaimnieci nenoziime dirneet uz diivaana cauraam dienaam. Tas arii ir darbs! Tikai shis darbs ir gimenes labaa un darba deveejs ir viirietis...

Interesantas ir tās, kas domā, ka būt mājsaiminiecei nozīmē neko nedarīt.

Mieru, mieru :D Nevienā brīdi neteicu, ka mājsaimniece ir dīvāna deldētāja. Teicu, ka paprasīt ir vieglāk nekā nopelnīt. Šeit runa par finansiālu neatkarību / atkarību, nevis cik daudz mājās dara algotu darbu nestrādājošās sievietes.

Es jau esmu mierīga.

Un vispār, kad nestrādāju, es vīram vispār neko neprasīju, bija neērti lūgt naudu. Parasti viņš prasīja, cik vajag, un es tik atbildēju, ka nevajag :D

Tagad, kad strādaju, ja vajadzētu, daudz vieglāk būtu palūgt.

Es laikam esmu jocīga :D

Tagad, kad strādaju, ja vajadzētu, daudz vieglāk būtu palūgt.

Nē , ar Tevi viss ir kārtībā :) Kad strādā, tad tas ir tikai normāli, ka kādu brīdī tā naudiņa aptrūkās, bet ja nestrādā, tad tas nozīmē, ka ja vienreiz paprasīsi, tad arī nākamās 10000 reizes Tev kaut ko vajadzēs, ja ņem vērā, ka Tavi līdzekļi ir pielīdzināmi 0 !

Parasti viņš prasīja, cik vajag, un es tik atbildēju, ka nevajag.

Tas ir - kā? Bet saimniecības lietām, pārtikai?

Manuprāt, ja sieviete ir mājsaimniece, tad tā lieta ir jānostāda tā, ka ir "kopējais katls", kur tā sieva pati var paņemt, cik vajag, jo katru reizi lūgt naudu būtu kaut kā nepatīkami laikam.

Teicu, ka paprasīt ir vieglāk nekā nopelnīt.

Kā kuram. :D

sophie, mums jau no paša sākuma tā iegājies, ka iepērkam produktus vai nu kopā vai vīrs bez manis.

Beigās viņš lika plauktā naudiņu, lai tēreju priekš sevis arī.