kaut kas traks!

grecia - esam jau mēģinājuši kko uzkurināt, viss it kā iet labi, bet beigās esmu vīlusies jo vairs nav tās dzirksts un ar katru nākamo reizi vairāk un vairāk negribas izjust nekādus intīmus kontaktus ar šo cilvēku.. nerunājot par to, ka TĀS reizes ir labi ja reizi mēnesī... :/

ahh. čāča, laikam tev arī būs taisnība. taureņi jau sen kā nosprāguši, un tgd katrs uzmanības apliecinājums mani padara traku, takā izsalkusi pēc kaisles un lidojuma sajūtas. Varbūt tās būtu turpinājušās ar esošo draugu, bet viņš ir TIK praktisks, ka viņam pat nav nepieciešamības pēc bučām, kaut vai samīļošanu, kā mūris, pašai jākrīt ap kaklu.. laikam te arī ir tā atslēga... to , ko negūstu, vēlos saņemot citur.

jā, laikam vajadzēs apdomāt pārvākšanos, kaut arī tas būs finansiāli , fiziski grūtāk, varbūt dvēsele jutīsies labāk. negribas vēl 5 gadus bez darba sēdēt... vienmēr esmu tiekusies uz patstāvību, bet te jūtos atkarīga, tas beidz nost.

bet varbūt ir iespēja tomēr ar draugu vēl parunāt. viņš varbūt nedomā, ka ir TIK traki. jūs esat runājuši par to, ka jums vajag tos foršos brīžus ik pa laikam, nevis tikai tad, kad māc domas par šķiršanos?
tad, kad jūs uzspēlēti kko darat un gaidat baigo jūtu uzvirvojumu, nekas pats no sevis nenotiks. patiesībā viss jaukais jau slēpjas ikdienišķajā. vienm;er nebūs svētku sajūtas. vai tu esi ar draugu runājusi, ka ikdienā tev pietrūkst mīļuma un jūtu izrādīšanas?

Man liekas ,ka taa veelme paflirteet ar kaadu citu viirieti vareetu uznaakt tiesi tajaa periodaa,kad viss ir tiesaam loti pareizi,perfekti dziivee -viss taa loti ierasti ...Man laikam tas bija tiesi taads posms un tad tas "Dakteris" izsita mani mazliet no liidzsvara.Teiksu kaa ir-es jutos tajaa laikaa loti labi,jo man bija taada iipasa interese iet uz darbu,vairaak gribeejaas puceeties,bet beigaas Dievs tomeer mani pasargaaja no taa naakosaa sola ,un labi vien ir....Taa lakam ir visiem,kuri ilgaak dziivo kopaa-kaadreiz tomeer paraadaas uz slieksna veel kaads,kuru gribaas apbriinot,liekas interesants uttTaada veeleesanaas kraapt man noteikti nav,bet paflirteet tomeer patiik...

esmu ar viņu runājusi nebeidzamas reizes, un sajūta ir tāda, ka runāju pati ar sevi. viņš nekad ar mani par tādām tēmām nevēlas runāt, nez vai vispār kādreiz runās. Esmu emocionāla, patīk azarts, kaut kas, kas dzīvi padara krāšņāku, bet viņš ir nosvērts praktiķis, kuram emocijas labi ja uzvird reizi pusgadā vai tad, kad iedzer. Ikdienā mēs pat neapksaujamies, dzīvojam vnk kā istabas biedri. Un tad mana kaisle sāk lauzties ārpus attiecībām...
citreiz saku, aizbraucam pavakariņojam kā agrāk, pastaigājamies pa parku.. bet atbilde skan tā - ko mēs tur darīsim, jālej benzīns, vai arī... izlaidīšu tevi - ej pastaigā, ja tā gribas. Kā tas var nebeigt nost...? :/
agrāk domāju, ka sliktākais uz pasaules ir krāpt, runāt melus, bet tagad to vien vēlos kā mīļāko!
ir bijuši pāris atgadījumi, pēc kuriem pat NEBIJA pārmetumu sev, un tas mani vēl vairāk biedē!
Jo draugs man jauks, labs, bet laikam tikai kā draugs....

un tagad jau pēdējās laikā Anny tieši tajā pat virzienā iet... pofig par autori, bet toties man ir viss lieliski, pareizi un pēc augstākajiem tikumiem

Es neteicu, ka viss man ir lieliski. Atbildēju uz autores jautājumu, un tikai..

Anny-man gan patiik lasiit,ka tev viss loti labi:)Man patiik uznemt pozitiivu auru pat no attaaluma!

Man flirts ceļ pašapziņu un tad tik šausmīgi gribas pucēties, būt foršai utt...
Pavisam nesen man ar bija veselīgais flirtiņš - puisis foršs, brīvs, komplimenti. Pēc ikdienas, kas ir mājās, tas bija tik superīgi, īstenībā ir vēl tagad - bet ar lielāku distanci no manas puses.
Mans draugs ir no tiem, kas savu mīlestību apliecina ar darbiem, nevis bārstās ar komplimentiem vai mīlas apliecinājumiem. Un man - kā jau sievietei - noteikti pietrūkst tas, ka nedzirdu komplimentus utt...