man arī ir šaubas par astrālo ceļošanu, jo būtībā viss, ko iedomājamies/sapņojam ir jau pieredzēts vai no kā cita sintezēts, cilvēki nevar iedomāties skaņu, kādu nekad mūžā nebūtu dzirdējuši vai krāsu, kāda nav redzēta. Tāpēc sapņos arī svešās sejas ir jau redzētu lietu miksējums vai redzēti cilvēki.
Un astrālā ceļošana ir fantazēšana, ir tā sajūta, ka atdalies, bet patiesība tā nav, jo astrālajam ķermenim nav acu, ausu, ar ko pārvērst it kā notiekošo ārpus ķermeņa materiālajā (skaņā vai attēlā) un nav ierīce (smadzenes), ar ko to apstrādāt. Patiesībā, ja padomā, nav arī atmiņas vai sajūtas, jo to producē smadzenes. Tā vienkārši ir apzinātā sapņošana un Tu neatdalies, ir tikai sajūta, ka atdalies.
Pārbaudīt varbūt to varētu, ja nogādā cilvēku vietā, kuru nekad nav redzējis, ļauj viņam atdalīties no ķermeņa, savienoties kopā un pēc tam aizvest prom, lai tad pastāsta, kāda bija istaba, kurā tas notika. Ja cilvēkam nebija atvērtas acis, tas NAV IESPĒJAMS.