Aukle

She, kad manai bija problēmas ar šo lietu, man speciāliste teica, ka no pudeles ideāli, kad tu viņu noliec ar sosi uz leju, ir jātek vienai pilei sekundē. Manējās soses tā netecēja, tad nopirku ar lielākiem caurumiem un lieta aizgāja.

Eju tagad pētīt visas soses pēc kārtas :D

nu Tev gan eco bēbis

:D tas gan, vienīgais, ko bāž mutē, ir savas rokas un zīž savu pirkstu, viss, vairāk neko citu tajā mazajā mutītē iekšā dabūt nevaru :D

Nu mums nav ne omes, ne radi, ne ari kadi loti tuvi draugi apkart, tapec aukles jautajums bus aktuals. Nezinu, kadas sajutas mani parnems, kad mazais bus klat, bet nu sobrid es domaju, ka man noteikti vajadzes izrauties kkur vienai (atstashu draugam) un tad ari izrauties kkur divata. Meklesim vai nu kadu latvieshu meiteni, vai ari es kaut la uzticos tam filipinietem, jo vinas vienmer ir no daudzbernu gimenem. Ka ari pamaniju, ka parkos filipinieshu aukles ir vienmer tandemos pa 5-7, lidz ar to bernam ir nevis viens, bet vismaz pieci acu pari, kas uzrauga, turlat vinju pieskatamie berni socializejas sava starpa.

Musu dzivokla maja pie zinojumu dela bija sludinajusm, ka 13 gadiga meitene pieskatis bernus no musu majas vakaros. Viss ok, bet 13 gadi? Nu nez!

Pati esmu stradajusi pirmo darbu Kanada ka aukle 2 berniem - 1 gv un 3.5 - nu nezinu,man nebija nekadu problemu, ja galva uz pleciem ir, tad var tachu tos mazos pieskatit kaut vai bez pieredzes. Man tieshi bija interesanti un mes visu laiku atradam kaut kadas nodarbes. Nogurdiosi gan :)

Mazo, ja ir vajadzība, atstāju pie savas vai drauga mammas. Pie maniem vecākiem mazais ir ļoti pieradis, jo gadu nodzīvojām pie viņiem un viens ar viņiem palika jau nepilnu 2 nedēļu vecs, jo man nācās atgriezties skolā. Nu ne visu dienu, bet tomēr. Tagad ir nācies atstāt arī uz nedēļu un vairāk, viss kārtībā.
Svešam cilvēkam negribu un nespēju viņu atstāt. Vēl varētu būt runa par kādām draudzenēm vai labām paziņām, bet ne pilnīgi svešam cilvēkam. Vienkārši neuzticos.

Wee - draugiem nemitīgās aukles. Puika 1,5 gadi - no 7 rītā līdz 17 vai 18 vakarā. No 1dienas līdz 5dienai, 4 dienas nedēļā (jo darba dienā iekrita brīvdiena). Apmaksāti ceļa izdevumi, maksā uz rokas. Auklīte sieviete, bez bērniem, cik zinu bija tikai vidējā izglītība. 250ls mēnesī. Bez papildus pienākumiem.

Otra auklīte bija ar pieredzi Bērnu dārza darbā, bet bez izglītības. Laiks tas pats, bez papildu pienākumiem, bet ar uzdevumu lapu bērnam (dienas grafiku: valodu mācība, skaitīšana, diendusa udc) un auklīšu kamerām. 340ls mēnesī.

Par Gemini minēto "mammošanās" problēmu, ja ir vēlme un vajadzība laist dārziņā jau no 1,5g vecuma, tad, jā, pakapēniski būtu vēlams pieradināt pie citiem cilvēkiem. Lai gan normālā dārziņā pirmajās nedēļās tāpat nelaiž uz pilnu dienu, jo veiksmīga adaptācija ir ļoti svarīga.

Par tēmu. Nē, savu bērnu auklēm atstāt nevēlos un ceru, ka nekad arī nevēlēšos. Par omēm tas pats - man tas ir līdzvērtīgi auklei, jo nemāku uzticēties citiem/nav pārliecības, ka darīs visu tā, kā teicu.

Es esmu bijusi aukle vairākkārt ;) Auklēju bērnus kamēr vecāki strādā. Dzīvoju gan vienā mājā ar ģimenēm.

Man, diemžēl, nav kam citam mazo uzticēt. Mana ģimene dzīvo tālu prom no manis. Vīra tēvam mazo nekādā gadījumā neuzticēšu, bet vīra mātei ir lieli kompleksi par to, ka ir vecmāmiņa. Viņai patīk pirkt mazajai visādas lietiņas, bet par pieskatīšanu nevar būt ne runas. Kā arī mazā ir ļoti nervoza ar vīra māti. Nu ko, atliek auklīte. Lai gan esam vecāki, ir ļoti svarīgi partneriem atcerēties, ka ir arī mīļotie viens otram. Kā jau mēs zinām, tad pie attiecībām arī ir jāpiestrādā :)

Man pašai bērnu pagaidām nav, bet es jau kopš 13 gadu vecuma sāku auklēt bērnus, nu parasti pazīstamajiem. Pirmo mazo auklēju, kad māsīca lika tiesības, mazajai bija 1 mēnesītis un man tikai 13 gadi. Protams, man sākumā bija bail. Bet pats galvenais bija tas, ka māsīca man uzticējās, jo kopš viņas bēbīša piedzimšanas es gandrīz katru dienu gāju pie viņas, palīdzēju auklēt mazo un mācījos.

Salomē, tiem bērniņiem bija ap 3 gadiem, kad viņus sāka laist dārziņā un tikai līdz pusdienlaikam..
Man ir grūti iedomāties, kā tik maziņu ķipariņu var palaist dārziņā ( nu tādus, kam 1,5 gadi), bet tā jau laikam ir - ja jāiet mammai strādāt, kas cits atliek.. Nu ok, vel aukle, bet tas man liekas, bik dārgak sanāk..

Briesmīgi lasīt, ka sieviete uzskata ''A JA NU MAN BEIDZĀS PIENS?'' nekur viņš nevar beigties, viss atkarīgs no tā kas darās galvā!!
vienkārši šausminoša šķiet šī ne-informētība!

Gemini, vīra bijušais kursa biedrs ar draudzeni savu mazo palaida dārziņā 4 mēnešu vecumā, jo abi vienkārši grib strādāt (nav viņiem naudas problēmas). Kad to uzzināju, skatījos uz savu mazo, kas tajā laikā bija tieši tādā vecumā un nodomāju, ka tik maziņš taču nu neko, neko pats nevar lāgā daudz izdarīt. Es nenosodu, nē, bet pati gan nespētu. Tām audzinātājām nu gan daudz nervu.

Ir taču iespēja uzstādīt novērošanas kameras, par kuru esamību arī aukli informēt, ja ir problēmas ar uzticēšanos. Nezinu kā Latvijā, bet ārzemēs tā ir normāla prakse.

varbūt vēl kādai ir ko teikt !? :)

Ne pa tēmu, bet es nosistu, ja kāds aiztuktu manas mantas! :D Es atceros kur un kas stāvējis un man ir kaut kāds "tarakāns" uz savām mantām. Pat mamma vai vīrs nevar aiztikt :D Ja redzu, ka kāds ir slēdzis iekšā manu datoru vai kaut ko aizticis darba galdā man ir panika un dusmu lēkme :D

Labak dotu auklēt kundzei gados, vēlams ex pedagogam. Tādai kas mīl bērnus, nevis kas tik par naudu domā. Taču tādas cik zinu nav no lētā gala un ir uz izķeršanu.

un ne jau tādēl, ka man darbā uz galda stāv vibrators :D Tā kā nevajag to uztvert tā, ka, ja nepatīk, ka aiztiek mantas, uzreiz nozīmē ka ir kaut kas, ko kauns rādīt.

un vēl, nekad neuzticetu skuķim kadam bērnu savu . Vinai ja pasai nav bērnu. Es nerisketu.

nu kundzes gados, galīgi nebūs manā gaumē ....


sugar, man arī nepatīk un es arī pamanu, labi , ka neesmu vienīgā tāda . Vienkārši mans ir mans un viss :D

Studiju laikā biju auklīte dažas reizes nedēļā vakaros, kad vajadzēja 3 bērniem uzreiz - 1 gadīgs, 3 gadīga un 10 gadīga.
Pirmajā reizē, kad gāju aprunāties un vecāki skatījās bērnu reakciju uz mani, mamma uztraucās par to, kā reaģēs jaunākais bērniņš. Skatījās viņa reakciju, neatceros, vai jau deva rokās, bet nu katrā ziņā visa uzmanība pamatā uz gadu veco puisīti.
Ha! Izrādās princese bija 3gadīgā :D
Tam mazajam puisītim tikai vajadzēja, lai kāds viņu samīļo, lai vecākās māsas pievērš uzmanību utml. Noteikumus un atmosfēru diktēja vidējā, Viņai vajadzēja vislielāko uzmanību, viņa izpaudās no dievināšanas līdz nepatikas izrādīšanai, kad jāiet gulēt.
Arī attiecībā uz pieredzi, ko esmu manījusi attiecībā uz citiem pieskatītajiem bērniņiem, visvienkāršāk ir ar mazākiem, tie vieglāk adaptējas ieliktajā vidē, pieliktajos cilvēkos.
Ja vien auklīte ir sakarīga, kā cilvēks, tad man šķiet, ka atstājot bērnu, vismierīgākā mamma var būt, ja bērniņš ir mazāks.