Nesaprotu, kā varēji izturēt līdz vakariņu beigām. Man vispār ir milzīga trauma no jebkādas kopīgas sēdēšanas pie galda, kur nu vēl ar cilvēkiem, kuri neglīti uzvedās. Jocīgi, ka tieši ēšana jau kopš seniem laikiem notiek baros, pie galdiem.. Tagad jau kļuvis par tādu kā ģimenes kopā sanākšanas rituālu. Tiešām nevarēja neko labāku izdomāt? Man ir neērti, ja kāds skatās, kā es ēdu, tāpat arī pati nezinu, kur maltītes laikā likt acis. Un tās ''šļap šļap šņakšņakšņak slūūrp mņeh'' skaņas manī atmodina maniaku. Saprotu, tēju var kopā iedzert, papļāpāt.. Bet ēst kārtīgu ēdienreizi? Brr..