Viņa nevar tik daudz apēst, reizēm to pašu vienu cepumu kaut kur nomētā puapgrauztu.
Nu, nav bērns atkarīgs no saldumiem. Pa dienas vidu starp brokastīm un pusdienām vienkārši ir iegājies, ka mani aizvelk uz virtuvi un rāda, ka grib kaut ko no galda uzgrauzt. Šodien arī aizvilka, iedevu gurķi. Paskatījās uz mani it kā es traka būtu, bet ar skābu seju nograuza. Parasti dabū to cepumu vai ābola daiviņu vai kādu citu augli. Viņa NEVAR apēst veselu ābolu. Par tiem sany sviestainajiem palagiem vispār neizteikšos, jo tas jau sen skaidrs, ka nav vērts lasīt un apvainoties, jo cilvēks lasīt nemāk.
Dļa osobo tupih nocitēšu sevi:
Tas cepums un jogurts (arī bio, ne jau ārzemju, kam termiņš ir gadu) ir vienīgais no veikalā pirktais saldums, ko viņa dabū. Augļi un ogas ir pašu, dārzeņi pašu, krējums, piens lauku un tā varētu skaitīt un skaitīt. Ievārījumi no pašu augļiem un ogām, sulas nesaldinātas tāpat. Tikai gaļu pērkam veikalā vai pasūtam.
Varu piebilst, ka zivis arī viņa ēd opja noķertās nevis audzētavā piebarotās. Un bezgaršu jogurtu neēd, ir mēģināts.
Bet es netaisos vairs sevi attaisnot. Ja godīgi, dusma uznāca. Varbūt nepareizi uzstādīju jautājumu, jo, ja vārda "saldums" vietā būtu ielikusi vārdu "našķis" diez vai daļai diskusijas dalībnieču tas iemācītu loģiski spriest un lasīt.
Paldies par daudzajiem labajiem ieteikumiem, kurus noteikti ņemšu vērā.
Un,
P.S. Neuzskatu, ka es esmu supermamma vai pat laba mamma. Esmu tāda, kāda protu būt, un ļoti cenšos kļūt labāka. Šis ir mans pirmais bērns un es nekad neko sliktu apzināti viņai nenodarītu. Tomēr ne jums spriest par to, kāda māte es esmu. Punkts.