Kā atbrīvoties no līdzatkarības?

Vienīgā iespēja kā atbrīvoties no līdzatkarības neatbrīvojoties no atkarībnieka ir izārstēt tā visa sakni. Bet sakni izārstēt varēs tikai tad, kad sakne pati sapratīs, ka ir sakne.
Arī es par šo daudz tiku domājusi. Bet tomēr apprecējos, labi apzinoties, ka nebūs viegli. Sīkumos neiedziļināšos, bet grūtajos brīžos ļoti palīdz izrunāties ar kādu no AA biedrības. Tie spēj sapurināt (bet ne visi, esmu runājusi arī ar tādiem, kas saka, ka nav vērts, laid lai iet viņš savu likteni utt.).

dzer katru dienu?

Alkoholisms ir slimiiba!Es nekad nevareetu dziivot kopaa ar alkoholiki,jo saprotu un zinu-kopdziive nebuutu iespeejama!
Vieniigais ko dariitu,meeginaatu pierunaat cilveeku aarsteeties!

Emmanuelle, ja būtu saskārusies, tad saprastu, ka pierunāt nav iespējams. Jo viņam šķiet, ka viss ir kārtībā, ka nekas slikts un nepieņemams nenotiek. Ir jānotiek kaut kam, lai viņš pats saprastu, ka nu ir Sū*i (ar lielo S) un tieši dēļ alkohola.

atiGita,un kā jums veicas kopdzīve ar vīru?Bērniņš arī ir?

Kādi jūsu pieredzē ir bijuši tie "grūdieni", kas likuši alkoholiķim pārstāt dzert? Man gan ne attiecībās, bet tuvam radiniekam ko tādu vajadzētu, jo runāšana jau cik gadus tiek laista gar ausīm.

Emmanuelle - es tā arī mēģinu, mēģinu un mēģinu. Vairs pat nezinu, kādus vēl paņēmienus lai izmantoju, kas varētu viņu pamudināt ārstēties?! Saprotu, ka alkoholisms ir slimība, un to tā arī uztveru, bet, ja jau ir slimība, tad jāārstējas. Taču, kā lai izturas pret slimnieku, kurš domā, ka ir vesels, ka viss ir kārtībā? Man arī hroniska kaite, kas prasa pastāvīgu ārsta uzraudzību, zāļu lietošanu, bet to visu daru, lai slimība man un man tuvajiem netraucētu dzīvot. Kad šo piemēru pasaku "savam" alkoholiķim, viņš it kā piekrīt, bet līdz darbiem, t.i., došanās pie ārsta netiek.
Viņu biedē tas, ka nevarēs vairs nemaz iedzert... Smieklīgi, lai gan patiesībā nāk raudiens.
Es varu iet arī uz atbalsta grupām līdzatkarīgajiem, esmu pat gatava samierināties, ka tad, ja vīrietis man blakus ārstētos, tik un tā būtu nepieciešams saglabāt modrību 24h diennaktī, bet kā rīkoties man, ja viņš negrib ārstēties... un es vairs negribu būt līdzatkarīgā???

Es arī gaidu to lielo, liktenīgo grūdienu, kas man blakus esošo alkoholiķi ievirzīs pareizās sliedēs. Man jau šķiet, ka sen tāds grūdiens ir bijis un ne viens vien (pat tagad viņš nodzēries, gandrīz bez graša kabatā atgriežas no Anglijas, kur viņu izmeta no darba par dzeršanu).
Man sajūta, ka es visam pārvilkšu krustu pāri un viņa grūdienu tā arī nesagaidīšu...

atiGita-manas draudzenes deels bija narkomaans-vinai izdevaas deelu pierunaat aiziet uz konsultaaciju pie Maara Preinberga.Tas ir taads piemeers...kaadreiz tomeer izdodas ,bet es arii saku-meeginaatu.Esmu saskaarusies ar alkoholikiem ,straadaajot slimniicaa.Taapeec saku-nekad nespeetu dziivot kopaa ar siem cilveekiem!

antiGita, lūdzu, padalies ar savu pieredzi, visvienkāršāko ikdienas situāciju - kā Tu pārvari, kā Tu reaģē, izturies utt.utjp., ja viņš kārtējo reizi atkal ir piedzēries? Kā iznīcināt sakni???

Man ir tik daudz tās pieredzes cik ir, diemžēl ne pozitīvas (vismaz pagaidām). Kā ŗīkojos? Elementāri - nekā. Ignorēju. Ja viņš grib iet, lai iet, (dažreiz pati aizdzenu). Esmu vedusi uz Straupi, lai dabūtu pie dzīvības (tas ir ārkārtas gadījums), esmu braukusi uz sutkām pakaļ. Droši vien es arī to nekad nebūtu darījusi, ja vien viņa ģimene neizdarītu spiedienu uz mani.
Mans tik bieži nedzer, bet ja dzer tad smagi un ilgi, ar visām melošanām un zagšanām (ja esmu maku atņēmusi).

Daudzas teiktu - muļķe, nečakarē sev dzīvi, bet es ticu, ka viņš spēs laboties un mēs būsim līdz galam laimīgi.
Tagad dzīvoju mirklī kurā ir labi, kurā viss ir kārtībā. Baudu labos brīžus.

atiGita,ja nav grūti,atbildi uz manu jaut..

atiGita, mums ir līdzīgi stāsti. Es arī esmu vedusi uz slimnīcu, gājusi skaidroties uz policiju, savākusi no draugiem, kad pašam vairs nav ne spēka, ne saprašanas tikt mājās. Es arī visu laiku ceru, dzīvoju no mirkļa uz mirkli, izbaudot tos periodus, kad viņš nedzer. Problēma ir tā, ka es laikam sāku nogurt no pastāvīgās sevis barošanas ar cerībām, ka viss mainīsies, ka mums izdosies. Diemžēl līdz šim visi labie nodomi, aizsāktie darbi beigušies ar krahu... Sāku pat domāt, ka viņš nelabojas, jo zina, ka es esmu blakus, ka izručīšu, ka palīdzēšu, ka parūpēšos.

Man atkal ir cita problēma.Kad iedzer,nereti kļūst agresīvs.Mani neaiztiek,bet visu apkārt gan var.

Man ir radinieks, alkoholiķis, kuram šķiet, ka viss ir super. Tādi cilvēki mainās reti un savu dzīvi nav vērt niekot ārā viņu dēļ, tie taču ir gadi! Ja lūgs palīdzību, es vienmēr palīdzēšu atrast ārstniecības iestādi, bet savu dzīvi tam pakļaut nav vajadzības - manā izpratnē. Mans viedoklis ir veidojies arī no mātes pieredzes, kas izniekoja daudzus jaunības gadus mēģinot glābt alkoholiķi, paldies, nē, neesmu Māte Terēze.

Paris+++

Sievietes, mīļās, vai jums nav savas dzīve žēl? Jūs saprotiet, ka esiet pelnījušas vīrieti, kas nesit, nav agresīvs, nezog, nedzer? Jūs esiet tā vērtas un tād vīrieši ir! Man sirds sāp klausoties tādus dzīvesstāstus, godavārds.

Alkohols ir drausmīga padarīšana, man arī ģimenē nācies bieži ar to saskarties. Viens no šiem cilvēkiem, piemēram, pārtrauca dzert dēļ tā, ka satika sievieti, kas viņam palīdzēja nostāties uz kājām (ieprieš bija nodzzēries, bez naudas, gan drīz mugurā nebija ko vilkt), līdz ar to sanāk, ka viņš bija nodzēries dēļ tā, ka bija tik slikti dzīves apstākļi, protams nesaprotot, ka tie ir radušies tieši alkohola dēļ. Otrs zināmais cilvēks vienk. nodzērās tik tāl, ka teiksim tā "pēkšņi aizvērās jumts", pēc kārtējās dzeršanas jutās tik morāli un fiziski beigts, ka pilnīgi sāka jokaini uzvesties, sadedza sveces mājās un lūdza augstākus spēkus, lai palīdz ...un tieši pēc pārs dienām tika piedāvāta ārstēšanās bez maksas...nu jau kādu laiku nedzer, pilnīgi cits cilvēciņš. Bet tur noteikti jābūt kādam grūdienam, bet nav arī izsēgts, ka ir cilvēki, kam nekas nepalīdzēs...

njiki, "manējais" arī ir agresīvs pret visu apkārtējo, bet ne pret mani. Lai gan, pēdējā laikā vārdos nav visai saudzīgs, taču fiziski nekad nav pret mani vērsies.

Līdzatkarība beidzas tad, kad tu vairs nepalīdzi savākt viņa sataisītos sūdus. Lai pats savāc.