Pagaidām netaisi paniku. Aizej pārbaudies, kad tiksi un tad redzēsi, ko darīt. Pat, ja tā ir taisnība, šaubos, ka pāris dienas šurpu, turpu atstās neatgreziniskas sekas uz Tavu veselību.
Es arī neesmu pārņemta ar zīlniecēm un ticību tām. Bija savulaik smags posms dzīvē, kad gribēju apmeklēt, bet nesanāca. Laikam nebija lemts. Nesen draudzene brauca pie zīlnieces patālu no Rīgas, palūdza, lai sastādu kompāniju ceļā. Joka pēc pati arī aizgāju, jo tantiņa bija tāda, kas naudu neņem (tas raisīja uzticību). Ja gribi atstāj, ja nē -nē. Palūdzu gan viņai baigi nestāstīt manu nākotni, gribēju vien uzzināt par vienu darījumu, ko plānoju veikt, bet nebiju droša vai vajag. Biju ļoti pārsteigta, jo nepateicu ne vārda par savu dzīvi un viņa man noraksturoja pilnīgi visus cilvēkus man apkārt un manas attiecības ar tiem. Pateica par visām mammas operācijām, kas viņai bijušas un pat uzskaitīja mēnešus, kad kura bija. Pateica to, ka novembrī plānota vēl viena (kas tiešām tā arī ir). Pilnībā noraksturoja manu mīlas dzīvi un pateica ko un kuram no manis vajag. Nu, pilnīgi visu. Es sēdēju ar atvērtu muti un pat aizmirsu, kādēļ esmu atnākusi.
Tāpēc...
ja būtu šo izlasījusi pirms mēneša, droši Tev pateiktu, lai netici muļķībām un liecies mierā. Tagad varu ieteikt neieciklēties uz dzirdēto, bet drošības labad aiziet pārbaudīties.