Dope
Ja bērnus dzemdētu vīrieši un sievietes klejotu no viena vīrieša pie otra, katram atstājot pa bērnam, tad, domāju, ka vīrieši būtu tie, kas ļoti gribētu precēties un sievietes- tās, kas negribētu.
Precēšanās, pirmkārt, ir juridisks pasākums. Likuma priekšā divi cilvēki, kam ir kopīgs bērns, nekas viens otram nav. Tas nozīmē, ka kopdzīves laikā kopīgi iegādātās lietas, šķiršanās gadījumā, varētu būt pasmagi sadalīt. Tāpat arī, nedod Dievs, nelaimes gadījumos slimnīcā pie otra laiž tikai radus, arī mantojuma lietas, u. tml. Otrkārt, precēšanās ir arī morāles jautājums. Ja divi cilvēki satiekas, ir kopā, tad viņi vienkārši pavada brīvo laiku, kad apnīk, mierīgi aiziet pie cita. Precēšanās nozīmē solījumu, ka tas otrs tev tik dārgs, ka būsi tam līdzās ne tikai tad, kad viss būs labi, bet arī grūtos brīžos. Cilvēkiem, kam ir kopīgs bērns, jo īpaši ir svarīga tā apziņa, ka otrs būs līdzās arī tad, kad būs grūti. Nevēlēšanās precēties principā nozīmē, ka otrs tev saka- būšu ar tevi kopā kā laimēs, tā laimē, kā bagātībā, tā bagātībā, kā veselībā, tā veselībā :) Tas nozīmē, ka otrs nav gatavs tevis dēļ no kaut kā atteikties, iziet ārpus savas komforta zonas.
Par to vai kāzas taisīt diviem vien vai 300 cilvēkiem- tas atkarīgs no cilvēka priekšstatiem par svētku svinēšanu kā tādu (dzimšanas dienas, izlaidumi, utml.).