Kādus noslēpumus glabā Tavs tālrunis?

Pikantas sarunas, skaistāko piedzīvojumu fotogrāfijas un sirdi plosošas īsziņas – ko tikai visu neglabā mūsu telefoni! Reizēm šķiet, ka tālrunis ir īsta noslēpumu vācelīte, kas zina vairāk nekā Tava labākā draudzene.

Kā liecina Samsung La Fleur veiktais pētījums*, puse aptaujāto Latvijas sieviešu dievojas, ka savos viedtālruņos neglabā neko kompromitējošu vai slepenu. Tomēr mēs atļaujamies to apšaubīt, jo zinām, ka savu dzīvi bez mobilā tālruņa vairs nespējam iedomāties.

Atklāj mums, kādus noslēpumus glabā Tavs tālrunis, un, iespējams, tieši Tu balvā saņemsi jaudīgo, kompakto un sievišķīgo Samsung La Fleur GALAXY S III mini! Tavu stāstu gaidīsim līdz 13. martam. 14. martā īpaši izveidota Cosmopolitan žūrija izvēlēsies uzvarētāju. Šī stāsta autore turpmāk savus noslēpumus varēs uzticēt lieliskajam Samsung La Fleur GALAXY S III mini!

*Samsung La Fleur aptauju februāra sākumā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica pētījumu aģentūra „Compass”, internetā aptaujājot 1500 sieviešu – viedtālruņu lietotāju vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Konkurss noslēdzies! Apsveicam konkursa uzvarētāju Ingu, kura mums iesūtīja stāstu „Telefons, kas mainīja visu...”. Ar Ingu sazināsimies personiski! Lūk, konkursa uzvarētājas stāsts:

„Telefons.. hmm .. agrāk neuzskatīju to par neko svarīgu, vismaz neko vairāk kā saziņas līdzekli – sms nosūtīšanai, zvaniem. Ak jā, un vēl kā modinātājs agrajos tumšajos ziemas rītos, jo pavasarī un vasaras saulainajos rītos varu pamosties vēl pirms modinātājs sācis savu rīta skaļo uzdevumu.

Mans stāsts sākas apmēram 14 garus gadus atpakaļ, kad vēl visi priecājāmies par visparastākajiem mobilajiem tālruņiem ar polifoniskām melodijām – es kļuvu par laimīgo Nokia 6510 īpašnieci (ar zilo ekrāniņu).

Tajā laikā mācījos 9.klasē un visu manu uzmanību piesaistīja mans klasesbiedrs. Iemīlējos. Biju laimīga, jo pēc kāda laika arī puisis sāka man pievērst uzmanību, sadraudzējāmies un skolā mūs visi sāka uzskatīt par romantisko pārīti. Staigājām rociņās, kopā bastojām stundas, kopā mācījāmies, kopā gājām uz tusiņiem. Lidojām pa gaisu un bijām laimīgi un priecīgi par visu, ko dzīve tajā brīdī sniedza, izņemot vecāku attieksmi. Mani vecāki, man nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlējās pieņemt puisi un centās visvisādi ierobežot mūsu tikšanās reizes, jaucās mūsu attiecībās gan ar labu, gan ar ļaunu, kolīdz juta, ka plāns mūs izšķirt, nestrādā. Visbeidzot izdevās.. lai gan tas bija saistīts ar vēl kādu nepatīkamu notikumu un mana ģimene pārcēlās uz dzīvi no mazpilsētas uz Rīgu. Savu veco mīļo Nokiju es pazaudēju pēc vienām ģimenes viesībām (vismaz tā es toreiz domāju), un savu mīlestību centos aizmirst, jo iesaistīts tajā visā bija spīts. Ja vinš man nepiezvanīs un nelūgs piedošanu, es pati viņam nemūžam nezvanīšu pirmā (cik es toreiz biju liela muļķe!) Un tā arī visa skaistā draudzība un pirmā mīlestība pagaisa, kontakti ar bijušajiem draugiem no tālās mazpilsētas izplēnēja, uzradās jaunas paziņas, draudzības, vidusskola ar jauniem pārbaudījumiem, augstskola, pirmais darbs... Bet visu laiku jutos kā ne savā ādā. Visus pielūdzējus salīdzināju ar savu pirmo, vienīgo mīlestību. Un neviens nespēja būs viņam konkurents. Tā es arī driftēju bezsvara stāvoklī tālāk pa savu dzīvi un gaidīju brīnumu.. bet brīžiem neko vairs necerēju.

Pirms 4 gadiem, iepērkoties Rīgas centrāltirgū, grozoties gar dārzeņu un augļu stendiem es atkal, droši vien, pateicoties kādam veiklo roku amata pārstāvim, pazaudēju savu jauno Samsung SGH X670. Biju ļoti uztraukta, jo līdz ar telefonu pazaudēju daudz dažādas privātas lietas- kontaktus, ziņas, plānotāju, utt.. Vakarā, tiekoties ar vecākiem nespēju slāpēt asaras, bet tā kā jauna telefona iegādei uzreiz nebija lieku līdzekļu, mamma, pārcilājot kastes un piedāvājot pagaidu variantu, atdeva manu veco jaunības dienu Nokia! Tam vēl bija saglabājusies uzlīmīte- sirsniņa, ko mans sirdsāķītis pats literatūras stundas laikā uzlīmēja manam mazajam mobilītim. Sirds salēcās, ieraugot veco mazo Nokia.. tas atgrieza manas domas pagātnē, un īpaši cenšoties neizrādīt uztraukumu, steidzu atvadīties no vecākiem un ātri devos uz savu miteklīti, kur, nenovilkusi mēteli iekritu dīvānā un ar lielu cerību centos to ieslēgt, bet, protams, tā kā mazais nīkluītis bija nogulējis kastē veselus 10 gadus!- mazais mironītis pieprasīja ēst. Pieslēdzu aši pie rozetes, sagatavoju jauno sim karti un nesagaidot pilnu uzlādēšanos sāku spiest pa mazajām podziņām. Uhhhhhh....... visas īsziņas saglabājušās! Ar asarām acīs sāku lasīt vienu pēc otras, atsaucot atmiņā laimīgos brīžus. Un tad apstājos pie vienas no pēdējām īsziņām, kas man šķita nepazīstama. Atvērta.. tomēr es pati šo īsziņu nebiju lasījusi.

Romeo un Džuljetas liktenis? Tik pat kā.. īsziņu mans mīļotais bija nosūtījis tajā laikā, kad gaidīju pirmo atvainošanās soli no viņa. Viņš to bija izdarījis! Un arī nākošajā, aiznākošajā īsziņā.. pēc konteksta sapratu, ka bija mani izmisīgi centies sazvanīt (satikt nevarēja, jo bijām ar ģimeni pārvākušies uz Rīgu, adresi viņš neuzzināja), bet kāds visu laiku bija metis klausuli nost. Viņš bija padomājis, ka es... ( Uz to brīdi savu telefonu jau biju „pazaudējusi”, vien nezināju, ka tas ir nokļuvis vecāku ķepās) un pēdējā sms ziņā vārdi grieza kā ar nazi.. Lepna Tu esi.. bet Tevi mīlēšu vienmēr. Un viss. Tā bija pēdējā ziņa.

Mana sirds, izlasot, sašķīda miljons mazās lauskās.. Kāpēc liktenim vajadzēja izspēlēt tik ļaunu joku? Bet varbūt tā bija mācība vai iespēja iepazīt sevi, saprast savas patiesās jūtas? Es viņu atradu draugos.lv.. Par neticamu laimi- šis mirklis nebija par vēlu. Tagad esam kopā, laimīgi precējušies un mūsu ģimenē aug maza mīļa meitiņa peciņa ar tēta actiņām, zelta matiņiem. Bet vecais Nokia uz mūsu kāzu spilventiņa (uz kura bija gredzeni) lepni stāv sekcijā goda vietā. Tā ir mūsu laimes atslēdziņa.

Tagad mana attieksme pret mazo taisnstūrveida elektronikas brīnumu- mobilo telefonu ir krasi izmanījusies, Esmu sapratusi, ka tas nav tikai saziņas līdzeklis, Tas ir mūsu dzīves sastāvdaļa- arī tajos laikos, kad vēl nebija tik advancēti kā šobrīd. Tas spēj radīt, glabāt un atklāt tik lielus noslēpumus, kas var izmainīt mūsu dzīves vienā mirklī.

Šobrīd mans pēdējais telefons ir mans dzīves organizators- draugs, kas parūpējas par saziņu ar ārpasauli, ne tikai sms, zvani, bet arī internets ar visām plašajām iespējām- vienmēr visu zināt, nenokavēt, noskatīties , piedalīties- viss ir iespējams ar mazā brīnuma palīdzību, vairs pat dators nespēlē tik lielu lomu. Esmu vienmēr uz viļņa! Mana izklaide- spēles, mūzika, radio, fotografēšana (telefons glabā arī dažus jaukus pikantus foto), iepirkšanās interneta veikalos, biļešu rezervēšana (autobuss, teātris, kino). Telefona seja ir mana ģimene- kopīgais smaidīgais screen-foto katru brīdi un dienu dara mani laimīgu. Atliek vien sargāt un lolot savu mobilo- jo tas ir daļa no mūsu ģimenes un laimes.”

Meiteņu stāsti

Aija, 04.03.2013 18:01

Mans telefons ir kā Dienasgrāmata kur visus savus šodienas notikumus es uzrakstu uz saviem ielādētajiem attēliem. Tas attēls kurš ir piemērotākais šodienas notikumiem es pierakstu visus šodienas notikumus. Manā telefonā ir daudz atmiņu par bērnību un pat par šodienu,katra diena ir kā liels piedzīvojums,nekas ka jājiet uz skolu, bet tāpat katra diena nau vienāda, katra diena ir ar savu ķirsīti ;) Kad man ir skumji es vienmēr paskatos uz sava fona attēlu un vienmēr pasmaidu :), jo manā telefonā nau nevienas bēdīgas sejiņas :) Šajā telefonā ir visa man dzīve, ir visas vēstules kuras es kādam gribēju sūtīt un arī tās vēstules kuras man sūtija. Man telefons ir kā svēta lieta, cerams ka es vinēšu šo skaisto Tālruni. :)

Lana, 04.03.2013 18:09

Telefons- tā ir lieta, kas glabā tādus notikumus, kuri vienmēr paliks atmiņā. Esmu romantiska būtne, manā telefonā ir daudz bilžu ar sirdi aizraujošiem saulrietiem, pasakaini krāsainiem ziediem, pūkainiem kaķēniem :) Varbūt kāds, kas paņems manu telefonu un apskatīsies bildes vien padomās, ka tās ir tikai parasti attēli, taču tās atspoguļo mani, parāda manu raksturu un dzīves prioritātes- jā, esmu sapņotāja, vienmēr tāda biju...
Ir tāda lieta kā īsziņas, manuprāt, galvenā noslēpumu karaliene jebkurai sievietei. Tās glabā sevī pikantā noskaņojumā saraksti ar mīļoto cilvēku, saraksti ar labāko draudzeni, kurā viņa pastāsta par saviem pārdzīvojumiem un daudz citas lietas. Sadaļa ''īsziņas'' manā telefonā noteikti ieņem pirmo vietu telefona noslēpumos, jo es pat draudzenēm neļauju tās lasīt-pārāk personiskas.
Nekad nedzēsīšu ārā no telefona nofotografētās bildes, kurās ir redzmas manas draudzenes. Parastām paziņām tomēr tās nav jāredz-nesapratīs. Šīs bildes glabā pozitīvas atmiņas, smieklīgus notikumus. Bildes tiešām ir trakas (savādāk nenosauksi) tajās mēs ķēmojamies, ākstamies, bet jā, ir arī ''nopietna žanra'' bildes. Paskatoties uz tām, es atceros tos jaukos brīžus, kas momentāli uzlabo manu garastāvokli. Telefonā vienmēr paliks mani noslēpumi, kuri paldies Dievam izraisīs tikai pozitīvas emocijas.

Daiga, 04.03.2013 18:24

Pārsteigumu sagādāja telefons.

Devos uz kino ar draugiem, kad telefons izdomā uzkārties, labi, ka draudzene internetā pārbaudīja reset kombināciju un varēju telefonu restartēt. Nākamajā un aiznākamajā dienā tas pats. Zvanīju uz servisu un skaidri un gaiši izklāstīju, kas telefonam par problēmu, neko daudz nedomājusi, telefonam izveidoju back-up, lai nepazustu informācija, jo servisa darbinieks skaidri un gaiši paziņoja, ka ir ļoti liela iespēja atvadīties no visa, kas manā telefonā glabājās. Pirmā doma kas ienāca prātā bija saglabāt visus telefona numurus citur, kamēr es ar to nodarbojos šeku, reku kurjers klāt. Nodevu telefonu un laikam ejot, piezvanīju lai apjautātos par savu tālruni, bet man tikai atbildēja, ka tas vēl stāvot rindā un remontdarbi gaidāmi vēlāk, bet neskatoties uz to, ka zvanu veicu otrdienā tās pašas nedēļas piektdienā manu jauko telefonu man atgādāja atpakaļ. Numurus un dziesmas un bildes kuru oriģināli glabājās uz datora pārkopēju atpakaļ uz telefonu. Dažas dienas pagāja līdz es atgriezu arī visas vēlamās programmas, tajā pat dienā pamanīju, ka telefonam ir dažas jaunas programmas, noderīgas arī, bet atverot vienu, mani sagaidīja interesants pārsteigums, ko glabāja mans telefons. Šis pārsteigums bija no meistara, kurš laboja manu telefonu, kurš bija izgājis cauri visai manis atstātajai informācijai caur- manām bildēm, dziesmām, sms, mms. Uzrakstījis, ka esmu ļoti skaista, jauka, apburoša, esmu viņu savaldzinājusi un viņš vēlās iepazīties - atstāja arī savu telefona numuru. Lūk, arī tādu informāciju glabā mans tālrunis. :)

Evita, 04.03.2013 18:26

Man telefons ir ne tikai telefons, mehāniska iekārta, bet "labākais draugs", kurš vienmēr ir ar mani.
To informēju par savām aktivitātēm, bēdām, priekiem un citām emocijām. Dalos ar to savos pierakstos par īpaši intīmām lietām, par kurām nevēlos, lai uzzinātu kāds cits izņemot viņu. Bildēju un glabāju tajā savas vismīļākās bildes, atmiņas un un tā brīža sajūtas. Ir lietas, ko vēlos aplūkot tikai es pati, tāpēc tas ir "labākais draugs", kurš nevienam neteiks.
Protams skatoties no mehānikas viedokļa, tas ir saziņas līdzeklis, fotoaparāts, pierakstu klade, kalendārs un daudz kas cits noderīgs.
Savienojot šīs abas īpašības mehāniku un "labāko draugu" radās Mans telefons.

Ilze, 04.03.2013 18:27

Noslēpumu Vācelīte-ideāls pielīdzinājums manai vācelītei;-)
Man patīk baudīt dzīvi,un saprotu,ka dzīvojam vienreiz,tāpēc jābauda tas,kas mums dots,es mīlu,baudu,mānu,krāpju,bet,ne jau man vai tev spriest,vai man tas tiks piedots,vai ne..ja ko dari,tad dari to ar pārliecību;-)
Es ticu,ka,ieskaitot arī mani,ir vēl kāda sieviete,kas sava telefona katalogā,aiz Annas,Lauras vai Santas vārda,ir paslēpusi kādu ..Viņu,Lielisko,tik iekārojamo,un neaizsniedzamo,kurš velta vienmēr uzmanību,kad no blakus esošā to nesaņemt..Ikdienas rutīnā reizēm mēs piemirstam,kas mēs esam.Mīlam,tikai tāpēc,ka ir,vai tāpēc,ka vajag..Atzīstu,dzīvoju dubultdzīvi,tāpat mans telefons;)Ja citas dzīvo vienu dzīvi,es dzīvoju divas,tātad divreiz vairāk jaudas,divreiz vairāk baudas!!;-)..un,man neko nevar pārmest,jo savu dzīvi dzīvoju,ne tavu..ja paklupšu,tad uz savu degunu..
Nu tāda nu ir mana un mana telefona misija,klusēt un glabāt noslēpumu;-)

Indra, 04.03.2013 18:38

Aizraujoša stāsta par maniem noslēpumiem telefonā nav.Esmu laimīgi precējusies,tāpēc mīļāko numuru un sms man nav,jo nav pašu mīļāko:DProtams ir bijis kāds pielūdzējs,kas pats ir rakstījis kādu sms,kas vīram nebūtu jālasa,bet tās es izdzēšu un par tām noklusēju gan,bet tāpēc,ka atbildi sniedzu atraidošu.Jo mazāk vīrs par tām zin,jo labāk guļ.Varbūt šis arī būtu tas noslēpums manā telefonā,par ko vīrs nezin.Kā arī šis noslēpums nemēdz uzturēties manā telefonā ilgāk par vienu minūti:D

Taņa, 04.03.2013 19:05

Sveiki! Mans telefons ir mana atmiņas lādīte, kurā varu saglabāt savas dzīves ideālos mirkļus ! Piemēram, kādu dabasskatu, bet vislielākais prieks atvērt galeriju un tajā ieraudzīt, mazu smaidošu enģelīti, dvēselīti, kas raugās uz tevi ar smaidošu skatu! Šīs sajūtas ir vienkārši burvīgas, dievīgas! Uzglabājot savā telefonā dēliņu fotogrāfijas, jūtos viņiem vienmēr blakus, kā darbā, tā tālumā, gan tajā brīdī, kad viņi ir bērnudārzā. Vai kad ar kādu no dēliņiem esmu slimnīcā, jo bieži slimojam, tā vismaz ir vieglāk pārvarēt brīdi smago, kad tavs otrs dēliņš nav blakus, aplūkojot foto sirds mierīgāka, sajūta, ka viņs ir blakus! Sajūtas neaprakstāmas, kas ir māmiņas tās sapratīs! Priecīgu visām Sievietēm mūsu dienu! Lai izdodas notvert īsto foto mirkli !

Rūta, 04.03.2013 19:12

Nezinu nevienu citu, kurš manā telefonā atrodamos noslēpumus zinātu labāk par viņu pašu!:) Tāpēc , šī īpašā gadījuma dēļ ļaušu viņam pašam padalīties ar Jums:

Sveicināti visi šī stāsta lasītāji, esmu Samsung Galxy SII un savas īpašnieces Lēdijas R rīcībā esmu jau divus gadus. Par noslēpumiem man runāt būs grūti, jo esmu uzticams un visu to, kas citu acīm nav domāts, rūpīgi paslēpju zem parolēm, bet šī īpašā gadījuma dēļ, lai notiek! No laika gala jau bijis tā, ka pats noslēpumainākais ir bijis tas, kas notiek starp diviem mīlētājiem… Tad nu droši varu apgalvot, ka īsziņas, ko Lēdijai R sūta Misters R ir tik personīgas, ka liek manas īpašnieces vaigu galiem iekrāsoties viegli rozā nokrāsā, lūpām savilkties koķetā smaidā un acīm patīkamā satraukumā pavērties visapkārt vai tik kāda sveša acs to nebūs redzējusi! Tādos brīžos man šķiet, ka arī manas sarkanās krāsas uz displeja iemirdzas vismaz tūkstoškārt spožāk:) Nu jau esmu iesilis…Ja gribat zināt pavisam ko pikantu un noslēpumainu, tad varu Jums atklāt – manā atmiņas visdziļākajā stūrīti, kur pieeja zināma vien pašai Lēdijai R ir noglabātas bildes un pat pāris video no saulainā brauciena uz Bulgāriju!! Mmmm..saule, baltās, karstās pludmales smiltis, siltās naktis…Tālāk gan nevaru stāstīt –saprotiet paši – kas tik diviem mīlētājiem šādā paradīzē nevar ienākt prātā!!!!;) Un vēl runājot par Misteru R…Dziļi, dziļi īsziņu arhīvā es ļoti rūpīgi glabāju Mistera R pirmo atdzīšanos mīlestībā:) Lēdijai R to itin bieži patīk sapņaini pārlasīt un, tad laimīgi smaidot atkal turpināt savus ikdienas darbus.
Varu teikt, ka bez noslēpumiem manī ir vēl tik daudz feinu lietu!! Lēdija R mīl dzīvniekus, to viņai ir veseli četri! Un es esmu tas laimīgais, kurš iemūžina visus neaizmirstamos mirkļus – lielā, labsirdīgā labradoriene Elza mīļi mazgā mazā sunīša Marko ausi vai arī mazā, delverīgā kaķene Šēra no slēpņa uzbrūk bailīgajai miera mincei Lotei – viss tas ir rūpīgi noglabāts pie manis!!
Nu kurš gan negribētu, lai ar vinu dalās visos īpašajos dzīves brīžos un tikt rūpīgi uzmanītam, aprūpētam un vienmēr un visur paņemtam līdzi. Es domāju šāda dzīve patiktu katram! Neticat – pajautājiet paši manam mazajam brālim, kura dēļ šodien man bija ļauts padalīties ar Jums Lēdijas R noslēpumos:)
P.S. Mazais brāl, gribēju tik vēl piebilst – Tu jau zini no mātes esmu nācis parasti melnā krāsā, bet Lēdija R mani itin bieži sapucē mirdzoši baltā, zeltītā vai krāsainiem taureņiem rotatā uzsvārcī! Viss atkarīgs no tā, kādus noslēpumus iemūžināt mēs dodamies;) Jūtos īpašs – kā maza stila rozīnīte bez kuras viss tērps zaudē savu šiku un eleganci!

Ilga, 04.03.2013 19:20

Mans galaxy telefons glabā tikpat daudz noslēpumu kā mana galaxy camera un galaxy tabs :) Noslēpums slēpjas mākonītī ,kuram varu piekļūt no visām šīm ierīcēm un ļaut sev mazliet pasapņot par nākotnes plāniem (ļoti ērts, pieejams ,viegli sinhronizējams un saprotams kalendārs), atvērt mazās durtiņas uz pagātni ,lai aplūkojot senākas bildes, ieritinātos atmiņu saldajās emocijās. Varbūt pat kādu komentāru no šodienas pievienot.. kas zin ,lai neaizmirstas. Visas uzņemtās bildes (manas dzīves krāšņākie momenti glabājās drop box (pačukstēšu ,ka tas ir tas mākonītis).

Man patīk dalīties ar momentiem.. Tuvinieki , draugi un dari to novērtē. Pat nejauš garāmgājējs (profila apmeklētājs) patīksminās.

He es jau sen zinu ,ka sms vairs nav modē. Tagad gudros telefonus saista , pļāpu programmas :D Mums ar draugu tas der! Gan Chat On gan google talk. Jebkurā laikā un vietā.

Un pats lielākais noslēpums ,kuru glabā mans galaxy telefons ir informācija ,kur šobrīd atrodas mani draugi un mīļotie cilvēki. Latitude programma tā ir mūsdienīgas sievietes sapnis.

Man ir ideāls telefons.. ātrs , skaists, praktisks un ziedu raksts to padarītu par īstu pavasara vēstnesi :)

Inga, 04.03.2013 19:26

šobrīd esmu viena, un pagaidām man tas gauži labi patīk, tāpēc nekādus intīmus foto mans telefons neglabā. viena no dīvainākajām lietām, kas saistās ar maniem mobilajiem telefoniem, ir fakts, ka ja es esmu emocionālās attiecībās ar kādu puisi, un nolemju iegādāties jaunu telefonu, attiecības dažu nedēļu laikā izbeidzas.. tā ir bijis jau 3 reizes.. tagadējais touchscreen brīnums ir ar mani no pagājušā gada 1. jūnija. visus savus telefonus esmu uztvērusi kā savus draugus, vai vismaz mīļus mājdzīvniekus, bez kuriem iztikt negribētu.. tie ir glabājuši dažādas interesantas un intīmas bildes, mīlu un pieķeršanos pierādošas, arī strīdu un pārdzīvojumu pilnas īsziņas.. ir bijuši brīži, kad ir gribējies izraudāt acis, kārtējo reizi izdzirdot bezdvēselisko paziņojumu, ka adresāts šobrīd nav sasniedzams.. jau vairākus gadus telefons ir arī mans mūzikas atskaņotājs, tāpēc tas vienmēr ir man līdzās un saudzē manas ausis ar mūzikas skaņām no trokšņiem, kas vandalizē mūsu Rīgas ielas, transportus un namus. galerijas apliecina manu pieķeršanos sev, Īenam Somerhalderam, Edam Vestvikam un Sergejam Lazarevam, kā arī Depeche Mode dievināšanu, jo telefonā man ir veseli trīs šīs grupas videoklipi.. telefons liecina par manu aizrautību ar fotogrāfēšanu un fotogrāfēšanos. tas glabā manu pirmo izdevušos zīmējumu ar Vinniju Pūku (tie, kas mani pazīst, labi zin, cik draņķīga zīmētāja es esmu), un apliecina, ka mūsmājas lielajās vīna glāzēs var svētā mierā saliet puslitra bundžiņu meža zemeņu sidra.. kalendārā ir dažas piezīmes, kuras negribētos aizmirst- kādas populāras grāmatas autora vārdu, dažu ieinteresējušu interneta veikalu adreses, dažas asprātīgas frāzes un dzejas rindas un vēl dažus datus, bez kuriem sievietes ikdiena ir neiedomājama vai vismaz par vieglprātīgu dēvējama.. kontaktos ir skaidri redzams, ka es neglabāju neviena sava bijušā numuru, jo lai nu kura, bet es neesmu no tiem, kas pēc dažām pudelēm vīna zvana bijušajiem.. jo vienmēr ir jāiet uz priekšu, un jāskatās uz priekšu, jo viss, kas ir mums aiz muguras, ir tur nopietnu iemeslu dēļ. galvu augšā, telefonu somiņā vai rokā un tikai uz priekšu!