Nupat jūtu, ka mani pārņēmusi panika, kā lai paspēj šovasar izdarīt visu, kas ieplānots. Jocīga sajūta – manā tā saucamajā „biznesa plānotājā” ieraksti par darbu ir mazākumā (kaut gan darba nebūt nav kļuvis mazāk). Laikam jau lietišķos pienākumus esmu sastrukturējusi prātā, savukārt brīvā laika piedāvājumu blīvums...
Nesen satikos ar kādu draudzeni, kura pirms nepilniem diviem mēnešiem iestūrēja laulības ostā. Sajūtas pēc šāda lielā notikuma mēdz būt divējādas - vai nu tu lidinies septītajās debesīs un uz zemes nepavisam nevēlies nolaisties vai arī tevi ir pārņēmusi tāda kā iztukšotības sajūta, jo diena, kurai tu esi gatavojusies tik ilg...
Vai drīkst šoreiz bloga ierakstu izmantot, lai painteresētos par dažādām idejām kāzu vārtu veidošanai? Lieta tāda, ka man draudzenei jātaisa vārti viņas kāzās, un teikšu atklāti, visa līdzšinējo ideju krātuvīte man ir apsīkusi, un būtu ļoti interesanti uzklausīt citas foršas idejas - no dažādām Latvijas malām.
Esmu pamanījusi, ka, satiekot draugus vai paziņas, bieži vien mēs savā starpā apskaujamies vai pat sabučojamies. It kā jau, kas tur īpašs, taču, manuprāt, vēl pirms trim, pieciem gadiem ar tik aktīvu sirsnības un prieka izrādīšanu nenodarbojāmies. Kas ir mainījies?
Vakar pastaigāju pa apģērbu veikaliem un kārtējo reizi sadusmojos – vai tiešām neviens netaisās aizliegt triku ar glaimojoši deformējošajiem spoguļiem pielaikošanas kabīnēs? Tirgotāju funktieris ir vienkāršs un līdz ar to arī ģeniāls: ja sieviete, pielaikojot viņu produkciju, spogulī sevi redz ideāli slai...
Dziesmu svētkos esmu piedalījusies tikai vienu reizi. Tie bija skolēnu Dziesmu svētki, un notika pirms kādiem desmit, ja ne divpadsmit gadiem. Atceros - tas bija neaizmirstams piedzīvojums vairāku dienu garumā. Mēģinājumi, koncerti, ballītes, tusiņi - un viss ar dziesmām un dziedāšanu. Šogad Dziesmu svētkos gan esmu tikai skatītāja...
Nesen Tvnetā lasīju diskusiju par mīļākajiem un krāpšanu. Kāds puisis bija uzrakstījis vēstuli, ka viņš ir precētas sievietes mīļākais un īsti nezina, kā dzīvot tālāk, jo starp viņu un sievieti viss ir ļoti labi, bet viņa negrasās šķirties no vīra. Runājot par mīļākajām un mīļākajiem ir tikai viena lieta, ar ko es varētu pad...
Pēdējās laikā man piepildās viens mazs sapnis pēc nākamā. Pirms Jāņiem uz mirkli satikos ar Leniju Kravicu, savukārt vakar ap saullēktu lidoju ar gaisa balonu. Tiesa, pēc katra šī iespaidīgā notikuma seko savāda tukšuma sajūta un fizisks nogurums. Tā pēc Lenija sastapšanas mājās absolūtā vienaldzībā ēdu Statoila salātus un n...
Kāpēc arvien vairāk cilvēkiem izpratne par svētku svinēšanu aprobežojas ar izbraukšanu ārpus pilsētas un piedzeršanos? Droši vien pārāk daudz stresa un pārāk maz laika. Atliek vien steigā iebraukt Statoilā, paņemt alus kasti, izgāzties saliekamajā krēslā pie grila un kaut uz vienu vakaru atslābt. Kāds tur brīnums, ka ...
Vasara ir tāds laiks, kad gandrīz vai katru nedēļu iekrīt kādas kāzas, kristības, dzimšanas dienas ballītes. Īsts svētku uzlidojums. Pirms pāris nedēļām bijām uz kādas mazas radinieces kristībām. Viss jau bija ļoti skaisti, kaut gan arī diezgan nogurdinoši (kristības kopā ar dievkalpojumu ilga kādu pusotru stundu), un tieši ...
