Stāsts būs par strīdēšanos - bet nevis tādu "privātu" strīdēšanos (zem četrām acīm, nevienam neredzot un nedzirdot), bet gan publisku "izrēķināšanos" vienam ar otru. Manā draugu lokā ir kāds jauks pāris, jau ilgāku laiku viņi dzīvo kopā, un šķiet, ka viss viņu dzīvē ir lieliski. Tomēr, satiekoties ar draugiem, viņi gandrīz vienmēr sāk strīdēties. Viss jau būtu o.k. (tas, kā viņi risina problēmas, ir viņu pašu darīšana), bet, ko darīt apkārtējiem, kuriem uz to visu ir jānoskatās no malas.
Cilvēki, protams, ir dažādi - kāds prot problēmas risināt mierīgi, bet citam vienīgais veids, kā izteikt savu viedokli, ir kliegšana. Es pēc dabas esmu mierīgs cilvēks, tāpēc mani vienkārši tracina, ka kāds man blakus strīdas. Jo es nezinu, kā man reaģēt šādā situācijā - izlikties, ka neko neredzu, vai gluži pretēji - iejaukties strīdā (mēģinot nomierināt kareivīgos pretiniekus).
Viss notika Jaungada naktī, mēs bijām ciemos pie jau iepriekš minētā pāra. Bija īsta svētku noskaņa - svētku galds, sveces, laba mūzika utt. Bet tad viņi sāka strīdēties. Istabā bijām mēs trīs, pārējie viesi bija veikli aizlavījušies uz virtuvi. Sākumā viņi vienkārši sarunājās, tad pamazām balsis kļuva arvien skaļākas, līdz sākās īsts ģimenes skandāls. Es gribēju iet prom, bet tad atskanēja jautājums: "Ko man tagad darīt? Pasaki, ko man viņai teikt?" Es godīgi pateicu, ka nezinu, un izgāju ārā no istabas. Viss beidzās ar to, ka mēs visi (uzaicinātie ciemiņi) aizmukām pastaigāties pa naksnīgo pilsētu. Kad pēc kādas stundas atgriezāmies, viņi jau bija nomierinājušies, un šķita, ka nekas tāds vispār nav noticis. Tomēr vakars bija sabojāts. Pēc šī vakara nolēmām ieturēt nelielu pauzīti un kādu laiku ar viņiem nesatikties.
P.S. Vai arī tu esi nokļuvusi līdzīgā situācijā? Un kā reaģē tu, ja tev blakus kāds strīdas?
