Par pārmaiņām

manas lielākās pārmaiņas dzīvē notika pēc tam, kad "nometu" 30kg.
un drosmīgākais solis laikam bija pēc vidusskolas pabeigšanas ar draugu aizlaisties uz citu valsti. :)

pagaidām nav ko nožēlot.

psihalogiski atceros, ka agrak nu nekadi nevareju atbrivoties no tiem blondajiem, sabojatajiem matiem(t.i nokrasot brunus), jo man ex bija uztaisijis tadu ka traumu, ka tipa blondines skaistas ir...smiekligi jau tagad, bet dzila berniba ta nelikas.

Ja -manejais ir dzimis Latvija -nekadas saiknes-pilnigs amerikanis-runa latviski ar akcentu-tada vecmaminu valoda! :-P
Tu zini Italija 90,ka es ari esmu par to domajusi-vai vispar esmu tads riktigs gimenes cilveks?Piekeros cilvekiem noteikti , nemainu tos viriesus biezi-tikai dazi vispar bijusi mana "ilgaja dzive",tomer jaatzist,ka laikam tomer nepatik but tadai ka piesietai-es pat nevaru atrast to isto vardu |-) !Tas nenozime ,ka negribu but varbut uzticiga,bet kaut kas zemapzina saka ,ka tas papirs man nav tagad galvenais.Atceros vecos laikus-tiesam ta kazu kleita, gredzens,ta sajuta ,ka esmu sieva-taja laika to loti gribejas! (l)

Manējais latvietis :-)
Emmanuelle es saprotu, ko tu ar to domā :-) :-P

Murr..murr..
man nebija nekadu komplikaciju. Pati operacija nav nekas patikams, acis ir nomeerdeetas, tacu tu neesi narkozee un visu saproti, ko tev tur dara, tacu ir jasanjemas, jo dzive tagad ir vienkarshi super.

man lielaakaas un drosmiigaakas paarmainjas dziivee man bija tad, kad beidzot sev un visai gimenei atveeru acis attieciibaa pret savu maati! taas bija lielaakaas paarmainjas manaa dziivee! un arii ne grama nenozeeloju, protams, viss tagad ir citaadaak, bet uzskatu, viss, kas notiek, ir tikai uz labu!

Nu tā; bija gari mati, frieziere man nogrieza īso, moderno sieviešu griezumu, man patīk, ļoti daudziem patik, bet tas jau vairs nav svarīgi.
Tetovējumi, pagaidām ir 4, domāju, ka uztaisīšu vel 5 un pietiks, pirmo tattoo uztaisiju 16 gados. :D
Lv iepazinos ar melnādainu vīrieti, arī mani aicināja pie sevis uz UK, bet uzreiz neaizbraucu, jo man vel viens gads bija jāmācās profesionālajā vidusskolā. Bet šā gada laika mēs vēl kadas 7 +- reizes tikāmies Lv. un tad pabeidzu skolu, nosvinēju izlaidumu un pēc nedēļas ar savu dokumenu kabatā un mīļoto vīrieti pie rokas devos uz Angliju.
Esmu šeit jau divus gadus.
Varbūt vēl kaut ko traku esmu sadarījusi, bet kurš to lai vairs atceras..:D