vīrietis&piekabe

nav man sadas pieredzes un domaju, ka diez vai ar kadreiz vsp butu skatijusies uz virieti ar bernu, jo:
1. man gribetos but tai, kas 1. dava bernu vinam,nevis but kartejai, kas piedzmde.
2. berns vnm bus 1. vieta
3. bijusi visu muzu bus daudz maz blakus
4. nedod dievs tu ar bernu nesaprties-liekas galvassapes.

bet, ja tu mili to cilveku no visas sirds, tad berns nebus skerslis. ir tak gimenes, kuras pamates tapat normali izturas(kipa neienist).

Par to, ka viņam ir bērns uzzināju tikai šodien. Nemīlu šo vīrieti, bet viņš man simpatizē. Attiecības bija tikai nupat sākušās. Un Tu aguciti-raudupiete, lieliski uzskaitīji tās lietas, kas satrauc arī mani. Tāpēc tagad domāju - turpināt attiecības, vai mest mieru.

Bet ja ir abpusējas simpātijas, kapēc gan nepamēģināt? Bērns taču nav nekāda slimība!!! Man, piemēram, patīk bērni, tapēc tas mani nepavisam nesarūgtinātu! :)

Lakšmi
Man pašai arī patīk bērni,bet es pirmā gribētu vīrietim dzemdēt bērnu, turklāt mani satrauc tas, ka bijusī sieva tāpat visu laiku būs tuvumā, un, kā saka: "veca mīlestība nerūs". :-/

Nē, nē.
Es zinu perfekti kā ir ar to "veca mīlestība nerūs", ja viņam būtu tādas jūtas, tad viņš nešķirtos ;)
Nedomā tik daudz un netaisi problēmas, kur tās nav :)
Ja patrieksi vīrieti bērna dēļ, tad nezināsi, kā būtu bijis, ja būtu.. (l)

Lakšmi
Bet dzīvē jau 2x esmu apdedzinājusies un vienu no tām palikusi ar salauztu sirdi. Ir peinācis laiks veidot ģimeni un nopietnas attiecības. Bet šoreiz negribas palikt zaudētājos :-/

maneejam ir divi beerni :-/ it kaa samierinaajos bet tomeer taapat saap loti un bail kas buuus ka izaugs lieli jo vinjam tie beerni ir loti svariigi

Vienmēr jau viss nevar būt ideāli :)
No tādām situācijām tikai mācās.
Es laižu cilvēkus sev klāt, lai vai kā nebija gadījies iepriekš, tās reizes mani izmācīja :)
Kad tad vēl meēģināsi, priecāsies un izsāpēsi, ja ne tagad? Aizsaulē?

Viss ir Tavās rokās, vēlu Tev, lai nenožēlo savu izvēli :)

Manās acīs liels pluss jau ir tas, ka vīrietis mīl un rūpējas par savu bērnu ( nevis kā vairums, kas pamet). Manam puisim arī ir "piekabe", kā Tu to nosauci. Noteikti bērns man netraucē.

Sarežģīta situācija, kurai nevar dot viennozīmīgu vērtējumu - labi vai slikti. Pati tādā pašlaik esmu.

No vienas puses - nekādas vainas. Man, kurai kategoriski negribas bērnus, uz kādu laiku ir garantēts miers. Draugam bērns jau ir, līdz ar to ir cerība, ka tuvākajā laikā no manis kaut kas tāds netiks pieprasīts. Pie tam - es neesmu mamma, kas nozīmē, ka daļa galvassāpju man automātiski atkrīt.

No otras puses - bērnam ir vajadzīgi abi vecāki, regulāras tikšanās ar bērna māti ir neizbēgamas. Bērnam ir dzimšanas dienas, bērns brauks ciemos pie vecvecākiem utt. Vienvārdsakot, vesela rinda ar apstākļiem, kurus tu nevari ietekmēt. Plus vēl jāizvērtē, kādas ir vīrieša attiecības ar bērna māti, jo viņa var piļīt sīcim smadzenes, ka tu esi visu nelaimju cēlonis, tikai tevis dēļ mamma un tētis nav kopā bla bla bla.

Karoche koks ar diviem galiem. Skaties pati.

Tas vien,ka vīrieša bērnu dēvē par "piekabi",liecina par to,ka šādam attiecību modelim neesi gatava/piemērota. ;-)

no manas puses taa ir loti liela greizsirdiib bet lai vai kaa zinu ka vinjsh prieksh saviem beeniem dos cik vien var un ja arii mums buus kaadreiz beerni , vinjsh savus beernus nekad nedaliis. visvairaak saap mka vinjsh panjem savus beernus kaut kur aaraa, peedeejo reizi vinjsh mani paaicinaaja uz kiniiti ar vinjiem visiem kopaa, nenotureejos saaku rauaat, jutos loooti lieka.

Es bērnus nekad neuzskatu par piekabēm. Drausmīgi skan!
Tā ir pagātne. Jāsamierinās. Ja cilvēks ļauj, tad kontaktē ar bērniņu, nevis saukā par piekabi.

Paldies meitenes. Laikam, tomēr neesmu gatava tam. Labāk jau pārtraukšu visu tagad, došu kādai citai vietu.
Turklāt, neliekas forši, ka vīrietim ir bērns, bija sieva, ko pameta. Tas jau vien liecina, ka nebūs labi.

Jā, gribēju vēl piezīmēt, ka nav labi bērnu nodēvēt par piekabi. Es - vienmēr skaļākā brēcēja par to, ka man bērni nepatīk un es ar viņiem nesaprotos - esmu vienkārši pārlaimē kad drauga sīcis man uzsmaida savu bezzobu smaidu, ahhhh. :-)

Konncca - ne visiem veicas, uzreiz nevar atrast to īsto un vienīgo. Tik kļūda, ka apprecējās :)
Tas nav nekāds rādītājs par to, cik slikts vai labs ir viņš/vai būs nākamajās attiecībās. ;)

Nu bet ko darīt, ja kaut kādu iemeslu dēļ vīrs un sieva vairs nevēlas palikt kopā. Labāk lai šķiras un ir laimīgi atsevišķi, nevis paliek kopā un grauž viens otru, jo tak ir precējušies un vispār, ko kaimiņi teiks.

Dzīvē taču visādi gadās.

Nu nav taču tā, ka, ja ir bijis precēts, tad uzreiz zīmogs uz mūžu un vīrietis norakstāms, ne? ;-)

Meitenes, bērni man patīk, bet par "piekabi" tautā tiek saukts. Man tiešām ļoti ļoti patik bērni, bet zinu cik lielu lou šis bērniņš špēlēs vīrieša dzīvē. Tāpēc jau tagad laikam mest mieru. Negribētos dzemdēt viņam vēl vienu bērnu, un tad atkal pie citas skries. :-/

*lomu