vecāki

es ar taisos par tulku, bet, ja kāds man aizliegtu par tādu kļūt, es visticamāk viņā neklausītos, jo tev jau būs tas darbs jādara ne tēvam! ;-)

esmu pārliecināta, ka neklausīšos viņā.kaut vai, lai sit, bet nē. ar 18.gadiem tiešām varu izlemt pati, kas man ir vajadzīgs, un kas nē.

pumare - drausmīgi...bet vēl jau var atsākt studēt par to,ko gribi :) nekas nav par vēlu, lai arī esi ieguvusi maģistru vai bakalauru :) tas tik palīdzēs nedaudz tev tavai nākotnei !

tavs teevs nav aizdomaajies, ka taa ir tava dziive, tava izveele? neesi vairs mazais beerns.. jaaiet maaciities, tas ko gribi, kas interesee... citi nemaz nevar pamaaciities to, kas nepadodas, neinteresee.. taa ir tava naakotne un tev pashai vina ir jaaizveido... pasaki skaidri un gaishi- tava dziive, tava izveele un TU veido savu naakotni nevis vins!

Tulks nav nemaz tik slikta profesija - ir atalgota, tadel kapec ne?

Mans tēvs izvēlējās to, ko mācos, paklausīju savā laikā un neizvēlējos to, ko pati visvairāk vēlējos. Es neesmu par to sajūsmā, bet nožēlot arī nenožēloju, tēvs man vienmēr vēl tikai to labāko! Redz, esmu iemācīta paklausīt vecākiem, jo viņi man ļoti daudz ir devuši, tāpēc spītēties un mācīties ko tādu, kas viņiem šķiet nepieņemams, nevarētu. Runājot par tulkiem, man nešķiet, ka tādu būtu daudz, īpaši jau tādu, kuri ne tikai pārzin ikdienas tēmas, bet spēj neapjukt arī tad, ja jārunā par visai šaurām un specifiskām tēmām. Un doma par aizbraukšanu uz Vāciju arī nav peļama, vienīgi nav ne jausmas, ko Tu Vācijā darīsi, jo vācu valodu tur zinās katrs, latviešu valodu īsti nevajadzēs...un neko vairāk jau Tu nezināsi un nemācēsi kādu laiku.

Man tētis arī ieteicis bija izvēlēties citu profesiju (būvniekos mācīties), mammai bija vienalga, viņa mani atbalstītu jebkurā gadījumā. Beigās pati aizgāju uz ķīmiķiem, tagad saprotu,ka tas īsti nav tas, bet šogad jau pabeigšu, paralēli ķīmiķiem iestājos LU pedagogos un esmu ĻOTI priecīga, tā ir mana vieta.

Tā kā skolu beidzot man tikko bija palikuši 18 gadi, bija grūta izvēle jāizdara,nedomāju,ka tas ir īstais vecums, lai pati zinātu ko gribi darīt visu mūžu. Tāpēc, laikam, arī es kļūdījos savā sākotnējā izvēlē.

Melnīte, ar būvniekiem nekļūdījies:)

Uzskatu, ka šāda izvēle noteikti nav jāizdara vecākiem. Tu esi tā, kas mācīsies, ne jau Tavs tēvs! Vispār nesaprotu tos vecākus, kas šādi bērnam var kko uzspiest... Vecaku neīstenotie sapņi vai kas tamlīdzīgs. Ir lēmumi, kuri,cilvēkam pieaugot jāsāk pieņemt pašam un tādi kļūs aizvien vairāk. Padomu dot ir viena lieta, man arī patīk izrunāties ar mammu par dažādiem ar manu dzīvi saistītiem jautājumiem, es pat jūtu nepieciešamību to darīt,jo mamma vienmēr uzklausa, izsaka savu viedokli, bet gala lēmumus vienmēr pieņemu pati. Vecākiem bērns ir "jāpalaiž". Nu un , ja aplauzīsies, no ta veidojas dzīves pieredze.

Patiesībā - sarežģīti! Tēva arguments nav pamatots, jo, kā jau meitenes teica - arī juristu ir pilna pasaule.. BET - izcilu katras profesijas pārstāvju nemaz nav tik daudz! :)

Ir viena cita lieta, ko gribu Tev pateikt - ja vēlies kļūt par tulku, nepietiks tikai ar to, ka būs laba valodas izjūta! Tikpat svarīgi ir, lai Tev būtu sajēga arī no visām pārējām lietām. tie dokumenti, kuri ir jātulko, parasti tomēr ir ar kaut kādu specifisku tēmu saistīti - vai tā būs likumu sfēra, medicīnas, būvniecības, lauksaimniecības, ekonomikas vai kāda cita, nepietiks tikai ar labu valodu! Vajadzēs, lai tu tajā konkrētajā sfērā arī saproti, ko kurš termins nozīmē, izskatās, funkcionē! tāpēc ņem vērā, ka kā tulkam Tev patiesībā būs jāapgūst arī viss pārējais (varbūt ne mācību laikā, bet praktizējoties gan!) - padomā, vai esi kam tādam gatava! :)

P.S. Es savulaik arī gribēju iet studēt pavisam ko citu, bet tētis mani pārliecināja par to, ka man nevajag to izvēlēties un virzīja uz pavisam citu pusi.. Nepiespieda, bet virzīja! Tagad esmu viņam pateicīga.. :)

Mana maasa gribeja iet u Sporta skolu(daudzus gadus atpakalj),bet mamma sagribeja,ali vinja ir agronome(tajos laikos pieprasits),ka piespieda?Masa vnk saka tuseties un sodien ir tikai ar videjo...Bet inu,ka vina butu viena no labakajam LV basketbolistem...Bet ok,vina pameta,vareja darit ko velas,bet nebija sava mugurkaula,ballites bija iepatikusas.
Es savukart izmacijos pati,ko nevelos,vnk,tiku budzeta,ari padevas,bet tagad kad mekleju cita joma darbu,teetis saka,nee,Tev jastarda sava profesija,ta nevar.Bet es daru,ka man vajag,MAN jadivo un tereju es savus nervus. Dari ko velies,pablaus tevs un paries!

Hmm grūti teikt, man tieši gribētos, lai vecāki, ko ieteiktu un pamācītu.

Vienīgais ko man tētis reiz teica par profesijas izvēli bija - es nevēlos būt līdz-vainīgs sava bērna nākotnes izvēlē.

Tā nu vienmēr visu esmu izlēmusi pati. Grūti jau reizēm ir, bet ar laiku emsu sparatusi, ka tādējādi vienmēr izvēlos sev interesējošāko un labāko.