Esmu visu šo laiku to vien darījis kā domājis par to tēmu un runājis ar viņu. Vairākas reizes esmu uzdevis jautājumu vai vaina ir manī, vai arī kaut kas nav kā vajag mūsu attiecībās, bet pēc laiciņa, kad viņai bija laiks apdomāties, izrādās, ka neko pat īsti domājusi nav un saka, ka viss ir kārtībā.
Par rutīnu biju iedomājies daudzkārt, kā nekā vairāk kā trīs gadus esam kopā,tāpēc centos to labot. Neesmu jau bijis nekāds eņģelītis, tāpēc labojos vispārēji - pievērsu vairāk uzmanību, visādi centos izpatikt utt, bet bieži vien redzot to, ka tā viņu padarīšana turpinās, mans entuziasms vienkārši noplauka.
Nedomāju, ka viņu interesētu kaut kāds materiālais labums no manis.
Esmu vairākas reizes mēģinājis šķirties, bet neizskatās, ka viņasprāt tas būtu pietiekams iemesls. Tajos mēģinājumos viņa uztaisīja tādu scēnu, ka vienīgais redzamais variants panākt šķiršanos ir izsaukt policiju.
Viņa ļoti labi apzinās, ka to puisi var dabūt jebkurā brīdī un par visiem 120%.
Un jā, tikās arī ārpus skolas. Vienu brīdi bija tāds periods, ka katru dienu bija pie tā puiša.
Par to brīvību - ļoti iespējams, bet vai tāpēc būtu jāiet tik tālu? Vēl jo vairāk ja es skaidri un gaiši saku ar ko viņa riskē?
Visi mani izdomātie varianti neliekas gana spēcīgi, jo tie iet pretrunā tai viņas neizsakāmi spēcīgajai mīlestībai. Vismaz tāds ir mans skatījums...
Vēl, kas man liekas interesanti ir viņas uzvedības maiņa atkarībā no manējās. Respektīvi, ja es esmu takā nomierinājies, tad viņa viņa mierīgi turpinās savas spēlītes ar to puisi, bet ja es sāku kašķēties, tad viņa uzreiz piebremzē ar to visu.
Piedodiet, ka tik haotiski sarakstīju. Vienkārši centos apskatīt katru no jūsu komentāriem.