Jo vairāk es mīlu viņu, jo mazāk es mīlu sevi. Kur palikusi tā stiprā, nenogurdināmā meitene, kas karsti solījās nekad nepakļauties un nepieķerties? Esmu kļuvusi skaisti valdzinoša, pieaugusi sieviete, kas savus solījumus kopā ar pašcieņu, nobāzusi sapūt nebūtībā. Katra maza meitene, kura vēl nav iepazinusi nežēlīgi saldo dzīvi, sapņo par princi baltā zirgā. Muļķīt, neraudi. Asaras ir varenākais kompliments tava nožēlojamā prinča egoismam. Noslaucīs kājas un izmetīs. Esi sveicināta pieaugušo dzīvē, kur melns ir melns, un baltais arī nu jau melns. Laimīgs tas, kurš varavīksni redz spīdam septiņās krāsās. Laimīgs tas, kurš vispār redz. Cieši ņemu aiz rokas savu bērnību un eju tālāk pa priekšteču iestaigāto taciņu. Dubļainais ceļš nemainās, mainās tikai gadi un ainava. Ar akmeņiem nomētātās dvēseles stīgas kā izrādās ir stiprākas nekā sākumā šķitis. Es izmisīgi meklēju savu pazaudēto pašcieņu. Atradīšu to nevienam nevajadzīgu, sabradātu, un piesmietu, bet tomēr savu.
781
