Situationship tipa attiecības

Vārdotāja @ 07.09.2023 12:34

o, beidzot ir kāds, kurš aprakstījis šādas attiecības.
Bet tāpat garantijas nav, ka vienam vai otram tas tomēr būs nopietnāk, vai ne?

Protams, nav garantijas, ka kādam tas varētu nebūt, kas nopietnāks. Bet šādā situationship nav diskusiju par to, cik mēs viens otram ļoti patīkam un kāda varētu būt mūsu kopīgā nākotne, vai ko mēs varētu darīt kopā pēc gada vai diviem. Nav arī nekādu lielo romantisko žestu- gultu noklātu ar rožlapiņām un pilnu istabu ar svecēm no situationship nesagaidīt. Droši vien ir situationship, kas pārtop par pilnvērtīgām attiecībām, bet manā gadījumā tas viss beidzās ar to, ka es pārvācos dzīvot uz ārzemēm. Un pat šajā gadījumā, es par savu lēmumu pārvākties uz ārzemēm, nekonsultējos ar savu situationship "partneri". Viena pati pieņēmu lēmumu pārvākties un pārvācos.

cory @ 07.09.2023 03:31

Tieši tā, man šādas situation tipa attiecības ilga pāris gadus, jo vienkārši bija ērti un izdevīgi manam tā brīža dzīvesstilam. Daudz ceļoju apkārt, patika sakrāmēt koferi un doties kaut kur tālu prom, neatskaitoties nevienam un nerēķinoties ar otra cilvēka plāniem, un pēc tam atgriezties savā tukšajā dzīvoklī, kur varu turpināt darīt to, ko man pašai gribās. Bet tai pat laikā man bija pieejams vīriešu kārtas cilvēks, kas simpatizēja, ar ko bija forši kopā pavadīt laiku (arī intīmi), ar kura mammu un draugiem man nevajadzēja iepazīties un kuram man nebija jāatskaitās par to, kur un kā pavadu savu laiku un cikos atnācu mājās no vakardienas ballītes. Un pats interesantākais bija tas, ka šādās attiecībās nebija nekādas greizsirdības, iedomājoties, ka otra situationship puse varētu pavadīt laiku kopā ar kādu citu personu.

o, beidzot ir kāds, kurš aprakstījis šādas attiecības.
Bet tāpat garantijas nav, ka vienam vai otram tas tomēr būs nopietnāk, vai ne?

IceCream @ 06.09.2023 23:48

Tieši otrādi, man negribas savu laiku un enerģiju investēt attiecībās. Man viss mans laiks pieder tikai man. Vīrieši un viņu sabiedrība man patīk, bet man netīkas, ka tas aizņem pārāk daudz laika no manas dzīves.

Tieši tā, man šādas situation tipa attiecības ilga pāris gadus, jo vienkārši bija ērti un izdevīgi manam tā brīža dzīvesstilam. Daudz ceļoju apkārt, patika sakrāmēt koferi un doties kaut kur tālu prom, neatskaitoties nevienam un nerēķinoties ar otra cilvēka plāniem, un pēc tam atgriezties savā tukšajā dzīvoklī, kur varu turpināt darīt to, ko man pašai gribās. Bet tai pat laikā man bija pieejams vīriešu kārtas cilvēks, kas simpatizēja, ar ko bija forši kopā pavadīt laiku (arī intīmi), ar kura mammu un draugiem man nevajadzēja iepazīties un kuram man nebija jāatskaitās par to, kur un kā pavadu savu laiku un cikos atnācu mājās no vakardienas ballītes. Un pats interesantākais bija tas, ka šādās attiecībās nebija nekādas greizsirdības, iedomājoties, ka otra situationship puse varētu pavadīt laiku kopā ar kādu citu personu.

LuckyStrike @ 06.09.2023 14:15

Savos sapņos, visticamāk.
52 gados sievietēm vēl mēdz būt tīņu vecuma bērni, bet te raksta kā par mūžvecu omi. Ja jau gultā varēja un darīja visu ko, tad jau tik sačākstējusi Mirttante nebija?

Ne visas sievietes dzemdē bērnus kad jau klāt menopauze. Citām bērni jau 20 un 23 gados, kas jau nu tagad kādu laiku labprātīgi uzsākuši patstāvīgu dzīvi atsevišķi.

debestinaa @ 06.09.2023 22:53

Es nekad personīgi neveidotu tāda tipa attiecības tāpēc, ka tērēt savu enerģiju pa labi un kreisi dažādām gadījuma attiecībām neredzu jēgu. Tas atņem laiku, enerģiju. Pēc tam nedod dievs viens vai otrs iemīlas, otrs negrib neko vairā un sanāk salauzta sirds tikai tāpēc, ka papriecājies gultā un bija jautri pāris reizes/naktis.
Draugi tas ir cits stāsts, draugi nav tie kas guļ kopā. Bet šitāda niekošanās liekas enerģijas tērēšana.
Nezinu pat kāpēc kāds uz ko tādu piekrīt kopumā gan sieviete, gan vīrietis.Bet ja abi skaidri apzinās ka vēlas tikai intīmu tuvību, nu tad uz priekšu, bet tas nevar būt ilgtermiņa pasākums jo agri vai vēlu kāds no abiem pieradīs pie tā un beigās kādam sāpēs.

Tieši otrādi, man negribas savu laiku un enerģiju investēt attiecībās. Man viss mans laiks pieder tikai man. Vīrieši un viņu sabiedrība man patīk, bet man netīkas, ka tas aizņem pārāk daudz laika no manas dzīves.

Līdz šim nebiju dzirdējusi par tādu vārdu, bet varbūt tas ir “gribu kādu”+ “gribu būt savas dzīves noteicējs” koncepts?
Šķiet, ka cilvēkiem vienmēr tomēr gribas blakus kādu vai kādu meklēt, bet ne vienmēr tas nozīmē, ka gribas attiecības ar tā teikt visām izrietošajām sekām.
Tas , protams, der ne visiem. Bet cilvēki jau dažādi.

Es nekad personīgi neveidotu tāda tipa attiecības tāpēc, ka tērēt savu enerģiju pa labi un kreisi dažādām gadījuma attiecībām neredzu jēgu. Tas atņem laiku, enerģiju. Pēc tam nedod dievs viens vai otrs iemīlas, otrs negrib neko vairā un sanāk salauzta sirds tikai tāpēc, ka papriecājies gultā un bija jautri pāris reizes/naktis.
Draugi tas ir cits stāsts, draugi nav tie kas guļ kopā. Bet šitāda niekošanās liekas enerģijas tērēšana.
Nezinu pat kāpēc kāds uz ko tādu piekrīt kopumā gan sieviete, gan vīrietis.Bet ja abi skaidri apzinās ka vēlas tikai intīmu tuvību, nu tad uz priekšu, bet tas nevar būt ilgtermiņa pasākums jo agri vai vēlu kāds no abiem pieradīs pie tā un beigās kādam sāpēs.

Helita @ 05.09.2023 14:55

Kā domājat, kāpēc šodien kļuvis tik moderni, ka cilvēki veido situationship tipa attiecības? Kas pietrūkst, lai veidotu īstas attiecības ar visām no tām izrietošajām sekām? Kāpēc ir tā, ka divi cilvēki ikdienu var runāt par jeb ko, arī par intīmām tēmām, bet nopietnas attiecības neveido?

Aizņemtība, ātrais dzīves ritms

Lula @ 06.09.2023 13:45

Tu tiešām esi bijis kopā ar sievieti? ?

Savos sapņos, visticamāk.
52 gados sievietēm vēl mēdz būt tīņu vecuma bērni, bet te raksta kā par mūžvecu omi. Ja jau gultā varēja un darīja visu ko, tad jau tik sačākstējusi Mirttante nebija?

lietotājs @ 06.09.2023 13:35

Biju situationship tipa attiecības ar 52 gadīgu sievieti dažus mēnešus... Bija gatava uz visu gultā, nebija jālieto kaut kādas gumijas, un pēctam uztaisīja paēst. Nebija slikti, bet ilgi nevarētu dzīvot ar tādu vecāku sievieti jo esmu vēl pārāk jauns un liekas vajag dinamiskāku sievieti, kas jau nedomā katru dienu par vecumdienu tuvošanos un saviem mazbērniem.

Cik tev ir gadi? Ja tā godīgi?

lietotājs @ 06.09.2023 13:35

Biju situationship tipa attiecības ar 52 gadīgu sievieti dažus mēnešus... Bija gatava uz visu gultā, nebija jālieto kaut kādas gumijas, un pēctam uztaisīja paēst. Nebija slikti, bet ilgi nevarētu dzīvot ar tādu vecāku sievieti jo esmu vēl pārāk jauns un liekas vajag dinamiskāku sievieti, kas jau nedomā katru dienu par vecumdienu tuvošanos un saviem mazbērniem.

Tu tiešām esi bijis kopā ar sievieti? 😮

Biju situationship tipa attiecības ar 52 gadīgu sievieti dažus mēnešus... Bija gatava uz visu gultā, nebija jālieto kaut kādas gumijas, un pēctam uztaisīja paēst. Nebija slikti, bet ilgi nevarētu dzīvot ar tādu vecāku sievieti jo esmu vēl pārāk jauns un liekas vajag dinamiskāku sievieti, kas jau nedomā katru dienu par vecumdienu tuvošanos un saviem mazbērniem.

Annija35 @ 05.09.2023 17:19

Tas ir tas pats,kas FWB attiecības.
Tādas var veidot,ja abas puses to zin un saprot kas un kā,lai nav tā,ka viens cer uz kaut kādu turpinājumu,bet otrs skaidri zin,ka nebūs turpinājums.
Lielākoties tādas attiecības veido vīrieši,kas negrib nopietnas ilgtermiņa attiecības,negrib atbildību,saistības.

Manā gadījumā tas vispār nebija apzināti ne no vienas puses. Vienkārši vienā brīdī sapratu, ka šis cilvēks man ir vienkārši vairāk kā tikai draugs vai paziņa. Tas vienkārši notika, vispār neplānojot. Abi to apzinājāmies, ka simpātijas ir radušās, abiem bija ērti. Bet jā, vienā brīdī sapratu, ka tā nevar turpināties. Vai nu ir, vai nav pa īstam. Tā pa pusei nav ok.

Dārgā,
es pati nupat kā atradu sevi šādā sitjueišenšipā ar poģika Miķeli. Viņš dzīvo sestajā stāvā, bet es ceturtajā. Tā nu liktenis bija lēmis, ka katru reizi pārrodoties mājās no saviesīgiem pasākumiem - ko pārsvarā viņš noturēja ar Vaģiku, Kristapu un Padžītu no blakus poģiķiem, tādā patiesi internacionālā un multikulturālā inteliģentu kompānijā - viņš gāja garām manām namdurvīm. Šo iešanu parasti pavadīja skaļi stenieni un elsieni (un dažreiz pat kviecieni), tāpēc es vienmēr zināju, kad šis aristokrātiskais kungs ir visbeidzot pārradies miteklī. Ar laiku pieķēru sevi nepacietīgi metam acis uz pulksteni tajās stundās, kad viņš bija ieradis kārpīties garām manām durvīm, bet kad beidzot tālumā izdzirdu viņa kājiņu šļūkšanu un gārdzienus, mana sievietes sirds viegli ietrīsējās. Vienreiz pat laimīgi gadījās, ka viņš turpat uz mana kājslauķa bija pakritis un aizmidzis. Kad atvēru durvis, lai pa šķirbiņu mazliet paskatītos viņa grieķu dieva sejā, manās nāsīs iesitās burveklīgs mačo vīrieša smārds - nedēļu nostāvējušies sviedri, alkohols, nots vēmekļu un urīna. Es acumirklī kļuvu tik apmāta, ka tā izvērtās par mūsu pirmo kopīgo nakti, turpat poģikā uz kājslauķa. Jāatzīst, ka tik kaislīgu un pat dzīvniecisku vīrieti es nebiju satikusi ne pirms viņa, ne arī esmu satikusi pēc viņa. Diemžēl gan mūsu mīlai bija lemts drīzs gals, jo abi esam laulāti, turklāt viņš - ar patiesi sātanisku izdzimumu, kura dēļ man tagad ir plikāks pauris nekā manam dārgajam vīram.

Tas ir tas pats,kas FWB attiecības.
Tādas var veidot,ja abas puses to zin un saprot kas un kā,lai nav tā,ka viens cer uz kaut kādu turpinājumu,bet otrs skaidri zin,ka nebūs turpinājums.
Lielākoties tādas attiecības veido vīrieši,kas negrib nopietnas ilgtermiņa attiecības,negrib atbildību,saistības.

MartaElza @ 05.09.2023 16:47

Tieši mans gadījums, bet otrādā virzienā. Sākumā vispār nekādu ekspektāciju, ka kaut kas varētu būt pa nopietno. Vienkārši labi pavadījām laiku kopā. Bet paiet viens mēnesis, otrs mēnesis, trešais.. Sāc pieķerties, vēlēties kaut ko vairāk, sāku atteikt randiņus citiem. Bija abpusējas simpātijas, bet kaut kā neizveidojām neko paliekošu. Varbūt vajadzēja būt uzstājīgākai un runāt par savām jūtām, kas bija negaidīti radušās. Bet teikšu godīgi, tā bija sāpīgākā šķiršanās mūžā, pat pēc 3 gadu attiecību beigām tā neskumu, kā šeit pēc 4 mēnešiem. Un lai arī tas bija pirms apmēram gada, joprojām par viņu šad tad iedomājos.

Nezinu, vai savu jūtu lielāka paušana palīdzētu. Manā gadījumā runājām ļoti atklāti, es visu zināju par viņa jūtām. Es uzskatu, ka man vajadzēja ātrāk saprast un, ja vēlos nopietnas attiecības, tās veidot, ja nē - nekomunicēt vispār. Jo manas šādas attiecības bija ilgākas.. Tomēr gudri cilvēki man pēc tam teica, ka, ja es nemeloju, tā bija vīrieša izvēle pavadīt ar mani šādi laiku, ka viņš pieaudzis cilvēks un varēja pateikt nē šādam formātam.
Foršs cilvēks, bet kaut kas tieši jūtu ķīmijā nebija līdz galam. It kā bija un it kā nebija. Bet varbūt vaina tajā dzīves laikā, apstākļos (nesen mana šķiršanās un citas lietas).

AnnnaMannna @ 05.09.2023 16:24

Nezināju tādu apzīmējumu, bet pēc visa spriežot man tādas attiecības bija.
Satikos ar cilvēku, kas gribēja nopietnas attiecības, bet es nebiju gatava attiecībām, baidījos pieļaut vecās kļūdas no iepriekšējām attiecībām, patika dzīvot vienai, nebiju par 100% droša, ka vēlos būt ar šo cilvēku ilgus gadus, jo nebija kaut kādas īpašās dzirksts, bet mēs daudz tikāmies un viss bija kā attiecībās. Es par savām sajūtām nemeloju, ar citiem netikāmies. Otrs cilvēks laikam cerēja, ka pārdomāšu. Vēlāk pārtraucu to visu, jo pēc sajūtām likās, ka īstais brīdis pāriet uz nākamo soli nokavēts un vajag sākt no baltas lapas ar citu cilvēku.
Īsumā - ir simpātijas, bet nav tik lielu jūtu, lai veidotu nopietnas attiecības.

Tieši mans gadījums, bet otrādā virzienā. Sākumā vispār nekādu ekspektāciju, ka kaut kas varētu būt pa nopietno. Vienkārši labi pavadījām laiku kopā. Bet paiet viens mēnesis, otrs mēnesis, trešais.. Sāc pieķerties, vēlēties kaut ko vairāk, sāku atteikt randiņus citiem. Bija abpusējas simpātijas, bet kaut kā neizveidojām neko paliekošu. Varbūt vajadzēja būt uzstājīgākai un runāt par savām jūtām, kas bija negaidīti radušās. Bet teikšu godīgi, tā bija sāpīgākā šķiršanās mūžā, pat pēc 3 gadu attiecību beigām tā neskumu, kā šeit pēc 4 mēnešiem. Un lai arī tas bija pirms apmēram gada, joprojām par viņu šad tad iedomājos.

Nezināju tādu apzīmējumu, bet pēc visa spriežot man tādas attiecības bija.
Satikos ar cilvēku, kas gribēja nopietnas attiecības, bet es nebiju gatava attiecībām, baidījos pieļaut vecās kļūdas no iepriekšējām attiecībām, patika dzīvot vienai, nebiju par 100% droša, ka vēlos būt ar šo cilvēku ilgus gadus, jo nebija kaut kādas īpašās dzirksts, bet mēs daudz tikāmies un viss bija kā attiecībās. Es par savām sajūtām nemeloju, ar citiem netikāmies. Otrs cilvēks laikam cerēja, ka pārdomāšu. Vēlāk pārtraucu to visu, jo pēc sajūtām likās, ka īstais brīdis pāriet uz nākamo soli nokavēts un vajag sākt no baltas lapas ar citu cilvēku.
Īsumā - ir simpātijas, bet nav tik lielu jūtu, lai veidotu nopietnas attiecības.

Jānis Parastais @ 05.09.2023 15:32

Ko īsti tas nozīmē, tas ir tas pats FWB vai kaut kas citādāks?

Aptuveni uz to pusi. Tiekās, sarakstās katru dienu, varbūt ir arī sekss, varbūt izstāsta intīmus noslēpumus. Viens otram stāsta visu savu ikdienu, bet nav kopā. Gluži kā labākie draugi, bet ne kā vairs tikai draugi. Bet arī ne kā pāris.

Gan jau džeki negrib neko nopietnu, jo grib paskraidīt apkārt un pavākt trofejas, izklaidēties, bet meitenes, kas piekrīt ar viņiem būt “situationship”, ir viņos saķērušās un cer, ka tas kādreiz kļūs par kaut ko nopietnāku.