Sveikas! Vēlējos padalīties ar savu pieredzi. Varbūt, kādai noder. Šobrīd manam dēliņam ir gandrīz divi gadi. Zīdīju dēlu līdz 1,2. Zīdīšanas laikā bija nenormāla apetīte, kā jau tas ir daudzām. Ēdu daudz, svars turējās normas robežās. Beidzot zīdīt mazuli, apetīte un tieksme pēc saldumiem saglabājās un svars ļoti strauji sāka kāpt. Es nekad neesmu bijusi ar lielu svaru, taču pēc barošanas svars bija tik liels, kā vēl nekad. Sāku ievērot, kā man šķita, pareizas ēšanas principus, taču svars īsti negribēja krist. :( mēģināju diētas, bet ilgāk par divām nedēļām nevarēju izturēt, vienmēr norāvos un viss nomestais uznāca dubultā. Ja nometu kilogramu, atpakaļ bija divi :(. Biju ieslīgusi pat nelielā depresijā, jo biju neapmierināta ar savu ķermeni. Nevarētu teikt, ka cīnījos ar svaru gadiem, bet šie daži mēneši, kas manī raisīja negatīvas sajūtas, bija pietiekami. Ko es darīju. Īstajā brīdī man draudzene ieteica vienu maratonu. Līdz šim biju piedaijusies tikai vienā, pirms kāzām. Bet šo, nevarētu salīdzināt ar to, ko dažus gadus atpakaļ izgāju. Maratonā man iemācīja, kā saprast, cik kalorijas ir jāuzņem tieši man, ka nav jāēd tikai vista un salāti, lai notievētu. Man palīdzēja saprast, kāpēc es gribu tik daudz “rīt”, ko darīt, lai to mainītu. Un ziniet, trīs nedēļas, kuras ēdu pēc dotās ēdienkartes, es nometu trīs kilogramus, iepriekš ne pa kam nekrita, parādījās labs garastāvoklis, pēc maratona turpināju ēst pēc dotās programmas un šobrīd esmu tievāka kā pirms kāzām. Kā jau minēju, pirms tam īsti nekad nav bijis liels svars.
Tagad laulību gredzenu nēsāju uz vidējā pirksta.
6
