Krāpšana

Un, ja varētu tā vienā dienā tik viegli atteikties no visiem saviem sapņiem, no plānotās nākotnes.

Hmm... bet ar ko tā tika plānota? Tā cilvēka vairs nav! Tātad ari sapņu vairs nav. Vismaz ne ar šo cilvēku. Visticamāk tu to plānoji ar uzticamu cilvēku, kurš ciena tevi un sevi- savu izvēli!
Un par pārējiem komentāriem tieši minēju, ka nesaprotu šīs "dzīvesgudrās" sievietes? Ar ko viņas gudras? :D Ar to, ka tik šausmīgi neciena sevi, ka ir tik nežēlīgi atkarīgas no viena bikšaiņa, ka gatavas piemiegt acis un dzīvot tālāk kaut zina, ka krāpj? Kādas zelta olas ir tam vecim??? Tas ir kāds mazs bērns, kuram jāpiedot nedarbus jo vēl nesaprot ko dara??? :D Vai pieaudzis lemtspējīgs cilvēks?? Kas ir tas, ka krāpšanai tiek veltīta tik maza nozīme? Kādas garīgās vērtības var stāvēt tam pāri? Vērtības, kuras tas otrs ir sabradājis pīšļos. Vīrietim tādu nav? Nez kur tās vērtības viņam bija, kad krāpa? Nujā..vīrieši jau musm tādi... nespēj krānu biksēs noturēt, viņiem piedodams :D

Hanna123 @ 30.09.2022 18:00

Hmm... bet ar ko tā tika plānota? Tā cilvēka vairs nav! Tātad ari sapņu vairs nav. Vismaz ne ar šo cilvēku. Visticamāk tu to plānoji ar uzticamu cilvēku, kurš ciena tevi un sevi- savu izvēli!
Un par pārējiem komentāriem tieši minēju, ka nesaprotu šīs "dzīvesgudrās" sievietes? Ar ko viņas gudras? :D Ar to, ka tik šausmīgi neciena sevi, ka ir tik nežēlīgi atkarīgas no viena bikšaiņa, ka gatavas piemiegt acis un dzīvot tālāk kaut zina, ka krāpj? Kādas zelta olas ir tam vecim??? Tas ir kāds mazs bērns, kuram jāpiedot nedarbus jo vēl nesaprot ko dara??? :D Vai pieaudzis lemtspējīgs cilvēks?? Kas ir tas, ka krāpšanai tiek veltīta tik maza nozīme? Kādas garīgās vērtības var stāvēt tam pāri? Vērtības, kuras tas otrs ir sabradājis pīšļos. Vīrietim tādu nav? Nez kur tās vērtības viņam bija, kad krāpa? Nujā..vīrieši jau musm tādi... nespēj krānu biksēs noturēt, viņiem piedodams :D

Bet kādēļ krāpšanai ir jāpiešķir tik liela nozīme?
Atejot no šīs konkrētās situācijas- nedomāju te emocionālu krāpšanu, čatošanu vai regulāru randiņošanu ar citu cilvēku. Bet piemēram situāciju, kur cilvēks (vienalga vīrietis vai sieviete) kaut kādu iemeslu dēļ piedzeras, izdara vienu stulbu un neglītu kļūdu un pārguļ ar citu.
Pamostas, saprot, atzīstas un ir gatavs lūgt piedošanu un nožēlot, pierādīt ar darbiem, ka tā bija kļūda. Visādi citādi labs cilvēks, kurš rūpējas, respektē, uzklausa, atbalsta. Tam visam vairs nav nozīme dēļ vienas kļūdas? Otram cilvēkam nav atļauts būt cilvēkam ar savām nepilnībām, tikai un vienīgi ideālam, kas nekad nepieļauj kļūdas?
Ja piedzertos un nolamātu, tad varētu piedot, bet tieši nokrāpšanu nē?
Neattaisnoju krāpšanu, bet liekas muļķīgi uzskatīt, ka sievietes paliekot attiecībās sevi neciena- viņām iespējams ir gluži vienkārši cita vērtību skala.

Highlife @ 30.09.2022 18:28

Bet kādēļ krāpšanai ir jāpiešķir tik liela nozīme?
Atejot no šīs konkrētās situācijas- nedomāju te emocionālu krāpšanu, čatošanu vai regulāru randiņošanu ar citu cilvēku. Bet piemēram situāciju, kur cilvēks (vienalga vīrietis vai sieviete) kaut kādu iemeslu dēļ piedzeras, izdara vienu stulbu un neglītu kļūdu un pārguļ ar citu.
Pamostas, saprot, atzīstas un ir gatavs lūgt piedošanu un nožēlot, pierādīt ar darbiem, ka tā bija kļūda. Visādi citādi labs cilvēks, kurš rūpējas, respektē, uzklausa, atbalsta. Tam visam vairs nav nozīme dēļ vienas kļūdas? Otram cilvēkam nav atļauts būt cilvēkam ar savām nepilnībām, tikai un vienīgi ideālam, kas nekad nepieļauj kļūdas?
Ja piedzertos un nolamātu, tad varētu piedot, bet tieši nokrāpšanu nē?
Neattaisnoju krāpšanu, bet liekas muļķīgi uzskatīt, ka sievietes paliekot attiecībās sevi neciena- viņām iespējams ir gluži vienkārši cita vērtību skala.

Nu krāpšana nu galīgi nav vienkārši kļūdīšanās,bet gan apzināta rīcība un salīdzināt ar kļūdīšanos to nu galīgi nevar.
Ja piedzēries var pārgulēt tā vienkārši ar citu,tad ir jāmācās sevi kontrolēt,tas ir darbs ar sevi,nevis novelt visu uz alkoholu.

Bet piemēram situāciju, kur cilvēks (vienalga vīrietis vai sieviete) kaut kādu iemeslu dēļ piedzeras, izdara vienu stulbu un neglītu kļūdu un pārguļ ar citu.

Manuprāt kļūda ir aizsūtīt nepareizu epastu, kļūdaini uzrakstīt vārdu, izkāpt nepareizajā pieturā utt. Bet dzērumā nokrāpt, tās jau ir vairākas apzinātas darbības. Iedzert par daudz jau pirmā, atrast sievieti ar ko to darīt, jau otrā, trešā ir dabūt erekciju un atver savas bikses, ceturtā ir to izdarīt. Tik daudz laika ko mainīt bet cilvēks neredzēja savas kļūdas. Un vēl nerēķinājas ka sapinās kādu citu.
Un ja alkohola lietošana tiek uzskatīta par vainu pazeminošu apstākli, tad kaut kas nav labi.

Izrunāties nekad nenāk par sliktu.
No psiholoģijas viedokļa situācijas ir dažādas, bet krāpšanu var piedot. Tikai jāiet kopā uz terapiju un tam, kurš krāpa ir jābūt gatavam kaut 20 gadus atbildēt par savu rīcību un atgādināt, pierādīt otram, ka tā vairs nekad nenotiks.
Te ir meitenes ar ļoti kategorisku viedokli, bet visi nav vienādi, galvenais kā tu pati jūties.
Man, piemēram, emocionāla krāpšana liekas daudz trakāka kā pārgulēšana 1x. Katram savs, galvenais strādā ar sevi un saproti kā tu par to jūties. Neļauj citiem grozīt tavu viedokli.

Mani nokrāpa cilvēks, ar kuru kopā biju gandrīz 5 gadus. Par laimi mums nebija bērni, bet nākotni plānojām un ļoti viņu mīlēju. Es nezināju ko darīt, tāpēc paņēmām pauzi no attiecībām un padzīvojām atsevišķi pāris nedēļas lai abi mierīgi varam visu apdomāt. To pāris nedēļu laikā man viņš ļoti sāka pietrūkt, mēģinājām tomēr turpināt kopdzīvi, bet es sapratu, ka tomēr vienai un ar mierīgu prātu ir labāk, nekā nemitīgi uztraukties. Es piedevu, bet es nevarēju nomierināties, man visu laiku bija aizdomas, pie katras iespējas pa kluso līdu viņa telefonā, tā pagāja kādas divas nedēļas un es sapratu, ka tas nav godīgi ne pret mani, ne pret viņu. Šobrīd ļoti priecājos, ka izdarīju tādu izvēli.
Ja nezini ko darīt, tad varbūt arī būtu noderīgi vienkārši kādu laiciņu padzīvot atsevišķi, lai
1) viņš nepieņemtu, ka tas ir tik vienkārši - viņš var tevi nokrāpt un Tu vienkārši piedod;
2) Tu vari apdomāties objektīvi, jo brīdī, kad tas cilvēks būs blakus, virsroku visticamāk ņems sirds, nevis prāts. Kādu laiku viņu nesatiekot būs vieglāk saprast ko Tu par to domā patiesībā. Nav jau uzreiz te un tagad jāizlemj - šķirties vai nešķirties.

Es personīgi savā vecumā un apstākļos nevarētu turpināt kopdzīvi, jo esmu diezgan trausla, un kaut kādi pārdzīvojumi man izpaužas fiziskos simptomos, tādēļ man vienalga, ka piedot un laimīgi kopā dzīvot tālāk būtu objektīvi ''gudri''. Manā gadījumā gudri ir būt ar stabilu mentālo un fizisko veselību, kas ar krāpjošu partneri man personīgi nebūtu savienojams. Varbūt nākotnē 35 vai 45 gadu vecumā es to spētu izturēt, jo man nebūtu citu variantu, nezinu.
Respektīvi, tev jāskatās pašai uz savām sajūtām, jo mēs katra esam citādāka. Kāda tiešām ar tādu attiecību turpināšanu var tikt galā, citu tas var iedzīt paranojā, ikdienas strīdos, sliktā veselībā u.tml.

Kitijaaa, cik Tev pašai gadu, ka šķiet, ka 35 gadu vecuma nav citu variantu kā piedot krāpšanu?

Pirms gada uzzināju par krāpšanu savās attiecībās. Piedevu. Attiecības bija labas, taču ik pa laikam atgādināju un čekoju telefonu. Tagad uzzināju, ka atkal krāpj. Piedevu, bet pēc neliela laika sapratu, ka nespēšu vairs uzticēties nekad. Izšķīros.
Krāpšana ir nodevība. Jebkurš kurš krāpj izdara izvēli to darīt. Attaisnojuma tam nav nekāda.
Sāp tāpat, lieku sevi pa gabaliņiem kopā.

Maza kaza @ 30.09.2022 12:54

Es ļoti ceru, ka laiks visu labos, ka varēšu aizmirst. Pašai liekas, ka jādod sev laiks, jāļauj paiet laikam, un, ja jutīšu, ka nav, tad izšķirties vienmēr paspēšu.
Bet gribētos zināt, vai vispār ko tādu ir iespēja aizmirst...

9 gadus centos aizmirst. Bet rādījās murgi, gana bieži par to atcerējos. Beigās šķīros. Ikdienā tas nebija grūti, bet atsevišķās reizēs, kā arī sapņos, tas baigi līda laukā. Zinot šo visu tagad, es noteikti nebūtu tik ilgi palikusi kopā.

Paldies katrai par komentāru un viedokli. ❤️
Es esmu sapratusi, ka man vajadzēs laiku. Un šeit runa nav ne par zelta olām, ne par naivumu, vai sevis nonicināšanu.
Lēmums man jāpieņem tikai balstoties uz savām sajūtām un to, cik droša par nākotni būšu...
Viennozīmīgi varu teikt, ka šobrīd mana sirds ir salauzta, ka nezinu, ko tālāk darīt... Vienlaikus znu, ka viņš šobrīd ir gatavs darīt visu, lai attiecības saglābtu, jautājums ir tikai vai es spēšu šo aizmirst un nolikt plauktā. Un jautājums vai varu sev apgalvot, ka man ir pārliecība, ka tas nekad neatkārtosies...
Jo zinu, ka neesmu gatava dzīvot kopā neuzticoties... bet ticība ir jāatgūst.
Negribu arī šantažēt, izlikties, tēlot aukstu un vēsu sievieti, lai man lūdzas, lien uz ceļiem. Tāda es neesmu un tas ilgtermiņā neko man nedos. Man vajag atgūt drošības sajūtu un to es ceru laiks parādīs - ja sapratīšu, ka nevaru, tad nevaru.. un tad tā būs mana izvēle.

EmilijaArm @ 30.09.2022 13:15

Nē, nav tā, ka nemīl. Vīriešiem no dabas dots, ka viņi organiski spēj nodalīt seksu no mīlestības.
Autore, manuprāt, šajā jautājumā ir jāklausās vecās sievietēs, kundzēs ar pieredzi. Daudzas mūža nogalē drīzāk nožēlo, ka izšķīrušās no joberiem, savukārt tās, kas laulību saglabāja, šķietami it kā svin triumfu. Diplomāte Aina Nagobads vispār bija ūberākais līmenis – viņa, pamanījusi uz sava vīra krekla sārtas lūpenes traipu, neko neteica, bet demonstratīvi gāja pleķi mazgāt. Vecais asti iežmiedza no viņas cēlās attieksmes vien. Tāpat Ausmai Kantānei ai cik daudz bija jāpiedzīvo, kad Ziedonis šļūca pa kreisi... Bet piedeva taču un saglabāja savu statusu kā ģēnija mūža sieviete. Tāpat Aspazija veiksmīgi norija visas tās Raiņa "mēnesmeitiņas".
Palielam man šķiet, ka nožēla no veča un "labošanās" jāpanāk citos veidos, ne ar šķiršanos. Izšķirties jau esot viegli, tā runā. Bet sieviete var arī ta cēli un žostka: vienu reizi piedot, bet ja tas atkārtojas - tad gan pasūtīt nah.

Kāds triumfs, ka izturēts būt par ragaini? Nezinu cik bezcerīgai un sevis necienošai sievietei jābūt, lai pievērtu acis, tad vai nu pati krāpj, vai vecis par visu gādā, lai būtu aklums ☺

Oi, ļoti žēl, ka tā notiek esot tik ilgi attiecībās un kad ir visa šī kopīgā sadzīve, bērni. Tad tas noteikti ir trieciens.
Viedokļu dažādībai iemetīšu savu pieredzi 😄 piedodiet varbūt par anorālismu. Gan jau man tulit saklups virsū, kā es sevi necienu utt (varbūt arī). Bet mans (nu jau bijušais) regulāri pārgulēja ar kādu citu, bet neizšķīrāmies šī iesmesla dēļ. Viņš vienkārši bija drausmīgs cilvēks kopumā (krāpšana manās acīs, ja godīgi, šķita sekundāri). Par to, ka viņš krāpa, galīgi nejutos aizvainota, bet, protams, viņu par to pazāģēju, jo it kā sabiedrība atbalsta monogamitāti, nosoda krāpšanu.. bet godīgi sakot, ja viņam bija pliks sekss, es to uztvēru kā ko kaitinošu, bet tomēr to neuztvēru personīgi. Viņš vienkārši bija jāklis, un zināju, ka esmu galvas tiesu pārāka par citām un viņam daudz svarīgāka visās dzīves jomās (zinu, jūs teiksiet, kāda tur svarīgāka, bet nu tiešām zinot viņu, cik viņam svarīgi dabūt ar kādu seksu ir tīri sporta pēc), tad nu jā.. uzskatīju sevi par galveno personāžu. Varbūt es viņu nemīlēju un vnk ar krāpšanu rēķinājos, varbūt tāpēc man bija viegli. Bet mēs bieži runājām, kāda tā un tā bija un kāpēc seksoja, un beigās tas, ka es par to vispār necepos, viņam nosita visu kāri pēc citām. Palika pavisam uzticīgs. Ļoti nepatīkami būtu bijis, ja viņš teiktu, ka o - ar viņu bija tik interesanti, mums ir kopīga humora izjūta, nevaru beigt pr viņu domāt - jā, tad gan es būtu sāpināta, justos nodota un uzskatītu, ka esmu izstumta no savas pozīcijas. Tad momentā šķirtos. Bet pliks sekss bez turpinājuma un pieķeršanās man neko nenozīmēja. Viņš tā arī teica, ka tā ir kā masāžas terapija, viņam tieši vajag noķert to sajūtu, ka ir vecis un var sakoļīt un viss.
Tā kā savā ziņā domājot par uzticību un tàdu brutālu nepiedošanu es esmu diezgan atvērtu prātu un vairāk uzskatu, ka tas ir iemācīts uzskats, ka to nedrīkst piedot. Mamma, draudzene nepiedotu, es arī nedrīkstu piedot. Man gan ir vienalga. Vienmēr katrā epizodē arī paanalizēju sevi, kur varbūt bijusi mana vaina, un tas man pašai lika pastrādāt arī ar sevi.
Katrā ziņā vadies pēc sajūtām. Pamest var vienmēr :)

boots @ 10.10.2022 15:22

Oi, ļoti žēl, ka tā notiek esot tik ilgi attiecībās un kad ir visa šī kopīgā sadzīve, bērni. Tad tas noteikti ir trieciens.
Viedokļu dažādībai iemetīšu savu pieredzi ? piedodiet varbūt par anorālismu. Gan jau man tulit saklups virsū, kā es sevi necienu utt (varbūt arī). Bet mans (nu jau bijušais) regulāri pārgulēja ar kādu citu, bet neizšķīrāmies šī iesmesla dēļ. Viņš vienkārši bija drausmīgs cilvēks kopumā (krāpšana manās acīs, ja godīgi, šķita sekundāri). Par to, ka viņš krāpa, galīgi nejutos aizvainota, bet, protams, viņu par to pazāģēju, jo it kā sabiedrība atbalsta monogamitāti, nosoda krāpšanu.. bet godīgi sakot, ja viņam bija pliks sekss, es to uztvēru kā ko kaitinošu, bet tomēr to neuztvēru personīgi. Viņš vienkārši bija jāklis, un zināju, ka esmu galvas tiesu pārāka par citām un viņam daudz svarīgāka visās dzīves jomās (zinu, jūs teiksiet, kāda tur svarīgāka, bet nu tiešām zinot viņu, cik viņam svarīgi dabūt ar kādu seksu ir tīri sporta pēc), tad nu jā.. uzskatīju sevi par galveno personāžu. Varbūt es viņu nemīlēju un vnk ar krāpšanu rēķinājos, varbūt tāpēc man bija viegli. Bet mēs bieži runājām, kāda tā un tā bija un kāpēc seksoja, un beigās tas, ka es par to vispār necepos, viņam nosita visu kāri pēc citām. Palika pavisam uzticīgs. Ļoti nepatīkami būtu bijis, ja viņš teiktu, ka o - ar viņu bija tik interesanti, mums ir kopīga humora izjūta, nevaru beigt pr viņu domāt - jā, tad gan es būtu sāpināta, justos nodota un uzskatītu, ka esmu izstumta no savas pozīcijas. Tad momentā šķirtos. Bet pliks sekss bez turpinājuma un pieķeršanās man neko nenozīmēja. Viņš tā arī teica, ka tā ir kā masāžas terapija, viņam tieši vajag noķert to sajūtu, ka ir vecis un var sakoļīt un viss.
Tā kā savā ziņā domājot par uzticību un tàdu brutālu nepiedošanu es esmu diezgan atvērtu prātu un vairāk uzskatu, ka tas ir iemācīts uzskats, ka to nedrīkst piedot. Mamma, draudzene nepiedotu, es arī nedrīkstu piedot. Man gan ir vienalga. Vienmēr katrā epizodē arī paanalizēju sevi, kur varbūt bijusi mana vaina, un tas man pašai lika pastrādāt arī ar sevi.
Katrā ziņā vadies pēc sajūtām. Pamest var vienmēr :)

Izklausās pēc Stokholmas Sindroma.
Vai Tu pašreiz esi laimīgās, cieņpilnās attiecībās?

nightjar @ 10.10.2022 15:37

Izklausās pēc Stokholmas Sindroma.
Vai Tu pašreiz esi laimīgās, cieņpilnās attiecībās?

Nē, esmu tagad laimīgi viena :) atpūšos no vīriešiem.
Sindroms dzirdēts, palasīšu. Bet, jā, tiešām domāju nestadarta veidā, to zinu. 😄 nevienam neuspiežu šādi domāt, kā es :)

nightjar @ 10.10.2022 15:37

Izklausās pēc Stokholmas Sindroma.
Vai Tu pašreiz esi laimīgās, cieņpilnās attiecībās?

Nē, nebūs laikam šis sindroms par mani. Viņu kā cilvēku kopumā neattaisnoju vai tāpēc neesmu viņā bijusi vairāk samīlējusies. Man vienkārši fiziska krāpšana no vīrieša puses, izsverot visus racionālos iemeslus, neškiet nekas ārprātīgs. Tas, ka sabiedrībā, nepieņemts, tas ir cits. Man, piemēram, amorāli pašai priekš sevis šķiet ēst citas dzīvas radības, lai gan sabiedrībā tas ir pieņemts. Nevienam neko nepārmetu un nemācu dzīvot, bet manā personīgajā vērtibu skalā tas liekas nepieņemami.
Katru situāciju vērtēju pēc būtibas, nevis pēc tā, kā pieņemts.

Gan jau man tulit saklups virsū, kā es sevi necienu utt (varbūt arī). Bet mans (nu jau bijušais) regulāri pārgulēja ar kādu citu, bet neizšķīrāmies šī iesmesla dēļ. Viņš vienkārši bija drausmīgs cilvēks kopumā (krāpšana manās acīs, ja godīgi, šķita sekundāri). Par to, ka viņš krāpa, galīgi nejutos aizvainota, bet, protams, viņu par to pazāģēju, jo it kā sabiedrība atbalsta monogamitāti, nosoda krāpšanu..

Ja vīrietis tev nodrošināja labākus finansiālos apstākļos, tad laikam jau šāda attieksme nav nestandarta - nabadzīgas vai pilnībā no vīrieša finansiāli atkarīgas sievietes krāpšanas tiešām piedod, jo viņām ir svarīgs mantiskais komforts, kādu vienas pašas nevar sev nodrošināt vai negrib strādāt.
Ja šis nebija tas gadījums, tad gan šāda attieksme ir reta.

Kitijaaaa @ 10.10.2022 16:02

Ja vīrietis tev nodrošināja labākus finansiālos apstākļos, tad laikam jau šāda attieksme nav nestandarta - nabadzīgas vai pilnībā no vīrieša finansiāli atkarīgas sievietes krāpšanas tiešām piedod, jo viņām ir svarīgs mantiskais komforts, kādu vienas pašas nevar sev nodrošināt vai negrib strādāt.
Ja šis nebija tas gadījums, tad gan šāda attieksme ir reta.

labākus, jā, protams, kā jau ar vīrieti, bet atkarīga no viņa nebiju. Bet nu tas tā, katram sava dzīve, savi uzskati un savas dzīves mācības :)

boots @ 10.10.2022 17:56

labākus, jā, protams, kā jau ar vīrieti, bet atkarīga no viņa nebiju. Bet nu tas tā, katram sava dzīve, savi uzskati un savas dzīves mācības :)

Tā kā rakstīji, ka regulāri pārgulēja ar citām, tad viņš ir vai nu izskatīgāks vai turīgāks par vidējo vīrieti. Ja vecāks un turīgs, tad, kā jau teicu, tava attieksme nav nestandarta, jo tāda tipa attiecībās sievietes bieži uz krāpšanām piever acis, jo finansiālais labums no nemīlama vīrieša atsver krāpšanu. Attiecībās, kur +/- viens vecums, līdzīgs ienākumu līmenis un iemīlēšanās, gan grūti iedomāties par krāpšanu neuztraukties.

boots @ 10.10.2022 15:54

Nē, nebūs laikam šis sindroms par mani. Viņu kā cilvēku kopumā neattaisnoju vai tāpēc neesmu viņā bijusi vairāk samīlējusies. Man vienkārši fiziska krāpšana no vīrieša puses, izsverot visus racionālos iemeslus, neškiet nekas ārprātīgs. Tas, ka sabiedrībā, nepieņemts, tas ir cits. Man, piemēram, amorāli pašai priekš sevis šķiet ēst citas dzīvas radības, lai gan sabiedrībā tas ir pieņemts. Nevienam neko nepārmetu un nemācu dzīvot, bet manā personīgajā vērtibu skalā tas liekas nepieņemami.
Katru situāciju vērtēju pēc būtibas, nevis pēc tā, kā pieņemts.

Brīdī, kad būsi abpusēji mīlošās attiecībās, šādi uzskati liksies pilnīgs neprāts. Varbūt es tiešām maldos! Vēljoprojām gan esmu pārliecināta par Stokholmas Sindroma eksistenci.