sla @ 08.04.2022 16:56
Augsta līmeņa, kuri pārsvarā daudz strādā, ir jau sava karjera, sasniegumi dzīvē. Tādiem nav laiks muļķībām un stulbiem randiņiem :D
.Eksperte. @ 08.04.2022 17:30
Manējam arī ir savi sasniegumi un viņš daudz strādā. Bet mēs viens otru atradām, lai gan arī pati esmu darbaholiķe. Mums reāli bija 90% iespēja nesatikties vispār, jo tajā laikā viņš Latvijā bija tikai uz pāris nedēļām. Un tieši tajā laikā viņš pie manis nonāca. Tāpēc tavs apgalvojums nav pilnībā attiecināms uz visiem. Katrs atrod savu cilvēku īstajā mirklī.
.Eksperte. @ 08.04.2022 17:27Labi, man šodien nav ko darīt un ir labs noskaņojums pa cik šodien ārā spīd saule un es darbinos uz saules baterijām, pastāstīšu savus jautros piedzīvojumus.
Reidz es dzīvoju ilgi un laimīgi un tad, pēc 2,5 gadu kopābūšanas ar savu partneri izšķīros. Nu tur miljons iemesli gan no manis gan viņa, bet fakts paliek fakts. Un tad es savos, ja nemaldos, 24 vai pat 25 gados piereģistrējos Badoo. Mammīt mīļo! Kas tik tur nebija. ?
Sāksim ar to, ka sievietēm vispār ir baigi daudz to simpātiju. Es to atskārtu pie pirmajiem simtiem. ? Es priekš sevis nospraudu kā mērķi, ka neatbildēšu nevienam un neatspiedīšu simpātiju nevienam, kas nebūs vecāks par mani un kurš man nešķitīs simpātisks. Uz vēstulēm ar tekstu:
- cav ko dari?
- cav ka iet?
- ko tāda skaistule šeit dara?
es neatbildēju, jo nu, pašas saprotat, nafig? Ja nav ko rakstīt nerakasti vispār.
Bija traki daudz seksa piedāvājumi, par ko patiesībā biju pateicīga, jo tas ātri atlasa graudus no pelavām un viņš netērē manu laiku un es viņa laiku. Man patīk ka tā tieši un konkrēti pasaka ko grib. Nu lūk, un tad trāpijās tāds viens eksemplārs. Nēēēēnormāli simpātisks. Atcerieties tos manus augstāk minētos mērķus? Nu lūk, tad skaidrs, ka tur aizgāja līdz sarakstei un mēs tikāmies. Randiņi bija baigi labie, bija kādi 3 kopumā. Runājāmies, izvizināja ar savu moci (man tagad ir tāda maza mīla pret močiem un gribu nolikt kategoriju, āķis lūpā dēļ tās vizināšanās ? ) un šur tur paēdām. Viss kā pieklājas. Virsū neplijās, neuzbāzās. Simpātisks ar koptu bārdu, suņa acīm un bedrītēm vaigos. Nu īsāk sakot skatos sejā un mirstu nost. ? Skolotājs, tātad izglītots, vecāks par mani(27 tajā brīdī), dzīvo pats ar sevi un teica ka nesen izšķīries no savas draudzenes, kurai bija 18, tā starp citu. Nu neko, stāstija kā gājis dzīvē, es stāstiju kā man, likās ka viens otru labi saprotam un sapratīsimies jo abiem nācies iet cauri bunch of shit. Tad es kādu vakaru biju pie viņa, viņam piezvana čoms, ka vajag kaut kādu tur palīdzību ar auto, ka palicis uz ceļa. Ok, šis aizbrauc, atstāj darotu atvērtu, viss viņam tur vaļā. Viņš bija stāstijis ka tā bijusī nav visu vel savākusi no viņa dzīvokļa, ka viņa tur īsāk sakot kaur ko čakarējas bet nu viņa tur vairs nedzīvo. Es saprotu ka dzīvē var būt dažādi un tā. Taču tieši tajā dienā man bija tāda savāda sajūta. Un es ļoti uzticos savai intuīcijai. Nu tā ka tiešām ļoti, jo nekad nav pievīlusi. Nu un es ( zinu, zinu, baigi nesmuki tā darīt) iegāju viņa messenger ar mērķi atrast saraksti ar to meiteni. Nekas cits man neinteresēja. Un es atradu, ka viņš tieši tajā dienā bija viņai rakstijis (crazy, I know ? ) un tā sarakste beidzās ar tādu noskaņu, ka viņiem ir jātiekas un jāparunājas, jo viņš viņu nevar aizmirst un bla, bla, bla. Viņš atbrauc atpakaļ no tā čoma, es šim neuzkrītoši prasu kas ar to bijušo vai nav rakstijusi vai uzbāzusies. Un tad viņš teica, ka par to arī gribējis ar mani parunāt. Teicu, ka man nav laika spēlītēm, ka lai brauc pie viņas un runā un lai izlemj ko grib. Kad aizbrauca es jau sakravāju savas mantas kuras man tur bija jo es zināju, ka tas jau ir lēmums ne par labu man. Long story short - viņš aizgāja pie savas bijušās un vienas sarunas laikā ar viņu, lai gan viņš centās man iestāstīt, ka tas nebija tīši, viņš principā netieši atzinās, ka mani izmantoja kā atriebību viņai, jo viņa tur ar kaut ko bija salaidusi. Tās bija principā pāris nedēļas ar viņu, bet lai gan tas rezultāts bija baigi sāpīgs (es nevarēju saprast ar ko 18 gadīga meitene ir labāka par mani), es biju 3 cm virs zemes visu to laiku jo viņš bija man baigais crush. Foršas atmiņas un mācība man pašai, lai gan man gribējās nomirt, goda vārds. ?
Pēc tam bija viens, ar ko randiņoju bet pārtraucu, jo viņš lielijās, ka pazīst Porziņģi, Fominus, Astronout Māru un vel nez ko. Riebjas lielīgi cilvēki.
Tad biju aiz neko darī uz randiņu ar čali, kur pamaniju, ka iztrūkst priekšējais zobs un sarunas gaitā viņš minēja, ka ir parādos. Nu tur uzreiz skaidrs, ka nebūs. Negribu es nevienam sponsorēt zobu. ?
Un tad man viss izbesija un vienu dienu mans esošais partneris bija man piespiedis simpātiju. Tur arī apakšā smieklīgs pastāsts, bet domāju, ka pietiks ar jau šito palagu.
Tagad atceroties liekas smieklīgi un jautri tie laiki. Pat ja pasāpēja kaut kādas lietas. Daudz par sevi var uzzināt. Saprast ko gribi un ko negribi. Ko vajag un ko točna nē. Ar laiku iemācies uzreiz sarkanos karogus atpazīt.
Pardon par šo palagu, bet varbūt kādai noderēs. ?
sla @ 08.04.2022 16:56
Augsta līmeņa, kuri pārsvarā daudz strādā, ir jau sava karjera, sasniegumi dzīvē. Tādiem nav laiks muļķībām un stulbiem randiņiem :D
minniethemouse @ 08.04.2022 16:51
Nē, es negaidu, ka cīnīsies par mani ?. Es varētu mierīgi arī pirmā uzrakstīt, no probz. No sevis vispār neko netēloju, miglu acīs nepūšu, man nepatīk visas tās spēlītes.
Bet laikam tu vari man piekrist, ka 2 stundas vazāties pa parku aukstumā un uzsaukt džekam kafiju nav ideāls vakara scenārijs ?. Nav piecpadsmit gadi.
IceCream @ 08.04.2022 19:17
Bet par ko Tu sūdzies? Tu pati 2 stundas tur staigāji pēc brīva prāta vai ar pistoli piespieda? Kafiju kāds lika pirkt?
IceCream @ 08.04.2022 19:28Es Covida laikos tieši tāpēc ne uz kādiem randiņiem negāju, jo viss ciet, tas automātiski mātiski kaut kādus parkus nozīmē. Pa svešām mašīnām arī tusēt negribējās. Tiešām, nav jau 15.
Man laikam arī pirmajam randiņam svarīga kvalitāte, neesmu nekāds konveijera produkts.
Marpla @ 08.04.2022 19:31Tas bija pirms Tinder, bet es satiku puisi no iepazīšanās vietnes. Mēs daudz runājām pa telefonu un viņš likās jauks. Mēs plānojām iet uz kino, un, kad viņš mani savāca, viņš bija vismaz par 50kg smagāks nekā viņš teica, un viņš bija plikpauris. Es nezinu, ko es domāju, bet es iekāpu viņa mašīnā un mēs devāmies uz kino. Visu ceļu uz turieni viņš man neteica ne vārda, ne arī neatbildēja uz maniem jautājumiem. Viņš pagrieza ļoti augstu siltumu, un, kad es palūdzu viņam to samazināt, viņš mani ignorēja.
Es nezinu, kāpēc es viņu vienkārši nepametu kinoteātrī, bet es atkal iekāpu viņa mašīnā, lai viņš varētu mani aizvest mājās. Vińš brauca ne uz manu māju virzienu un atkal man neteica ne vārda. Pēc tam viņš piebrauca pie nomaļas autostāvvietas (tas bija vēlā vakarā), izslēdza automašīnu un vienkārši sēdēja un skatījās ārā pa logu kādas 10 minūtes. Šajā brīdī es biju šokā un domāju, ka viņš mani nogalinās, tāpēc es vienkārši sēdēju un jautāju, kāpēc mēs apstājāmies. Viņš neteica ne vārda un tad iedarbināja mašīnu un aizveda mani mājās.
Marpla @ 08.04.2022 19:31Tas bija pirms Tinder, bet es satiku puisi no iepazīšanās vietnes. Mēs daudz runājām pa telefonu un viņš likās jauks. Mēs plānojām iet uz kino, un, kad viņš mani savāca, viņš bija vismaz par 50kg smagāks nekā viņš teica, un viņš bija plikpauris. Es nezinu, ko es domāju, bet es iekāpu viņa mašīnā un mēs devāmies uz kino. Visu ceļu uz turieni viņš man neteica ne vārda, ne arī neatbildēja uz maniem jautājumiem. Viņš pagrieza ļoti augstu siltumu, un, kad es palūdzu viņam to samazināt, viņš mani ignorēja.
Es nezinu, kāpēc es viņu vienkārši nepametu kinoteātrī, bet es atkal iekāpu viņa mašīnā, lai viņš varētu mani aizvest mājās. Vińš brauca ne uz manu māju virzienu un atkal man neteica ne vārda. Pēc tam viņš piebrauca pie nomaļas autostāvvietas (tas bija vēlā vakarā), izslēdza automašīnu un vienkārši sēdēja un skatījās ārā pa logu kādas 10 minūtes. Šajā brīdī es biju šokā un domāju, ka viņš mani nogalinās, tāpēc es vienkārši sēdēju un jautāju, kāpēc mēs apstājāmies. Viņš neteica ne vārda un tad iedarbināja mašīnu un aizveda mani mājās.
minniethemouse @ 08.04.2022 19:37
Man patiess prieks, ka sevi augstu novērtē! ?Visām jāmācās no tevis!
Bet ļauj arī konveijera produktiem izteikties.
minniethemouse @ 08.04.2022 19:37
Man patiess prieks, ka sevi augstu novērtē! ?Visām jāmācās no tevis!
Bet ļauj arī konveijera produktiem izteikties.
minniethemouse @ 08.04.2022 19:38
Tas ir kaut kas mega creepy ??. Jūs jau pēc tam vairs nekomunicējāt?
IceCream @ 08.04.2022 19:46
Neuztver to kā uzbraucienu, dalos ar savu nostāju. Es vispār visā savā pieaugušā mūžā pirmo reizi esmu single. Kā atbraucu uz Rīgu studēt, satiku pirmo draugu, sākām arī uzreiz kopā dzīvot, tad pēc augstskolas uzreiz satiku otro. Kopā padsmit gadi. Visāda pieredze ar abiem bija, esmu izfiškojusi kas pareizi, kas nepareizi bija. Tagad vienai esot, reāli izbaudu visu ko varu darīt, nedarīt, ka nevienam nekas nav jāatskaitās, jākompromiso, jāmenedžē. Un pats galvenais, ko esmu sapratusi, ka man nevajag nevienu, kas šo manu labo dzīvi padarītu sliktāku.
Tā kā man ir bērns, darbs, sports, hobijs un vēl haltūras, tad man īsti nesanāk laika nekādiem nekvalitatīviem randiņiem, ar to laikam es tieši atšķiros no vīriešiem, kas apgalvo, ka tieši laika trūkuma dēļ nespēj nako normāli noorganizēt. Nu saprotiet, cik laika tāds veltīs jums attiecībās.
Marpla @ 08.04.2022 19:52
Nē, uzreiz ieejot mājās noblokēju ?
Val @ 08.04.2022 19:57Gadus 3 atpakaļ aizgāju uz vienu randiņu ar izskatīgu vīrieti, ap 30 viņam bija un pēc izskata, tāds mēreni uzkačājies ar riktīga modeļa seju, nu tiešām ideāli proporcionālu, bārdiņa nedaudz. Skaistuma etalons kā saka, laikam.
Nu ko, sarunājām kafiju iedzert. Satikāmies centrā, pie GC. Prasu, kur iesim pēc kafijas? Atbild - es nezinu ? Ar tādu riktīgu poker face. Labi, neko, saku, ka te aiz stūra ir Coffee Inn, piekrīt iet uz turieni.
Te sākas interesantākais - ienākot iekšā Coffee Inn, saka, ka viņam vajag bankomātu un vienkārši apgriežas un aiziet ? Bija rinda, es stāvēju kādas 7min, nopirku sev kafiju, izgāju ārā un viņš pēkšņi uzrodas no zila gaisa ? Nu 99%, ka tas teātris bija, jo viņš vnk negribēja kafiju pat man uzsaukt ? Tālāk prasu, nu ko darīsim, kur iesim? Man jau, protams, par cilvēku ir mega dīvains priekšstats salicies un es vnk gribu pavērot, nu ko tad tālāk šis tipiņš izmetīs ?
Sākam iet pa ielu, viņš neko nerunā, nu reāli var teikt, ka vispār, pēkšņi viņš nogriežas uz citu ielu, pa kuru mēs turpinam iet un tad no viņa mutes iznāk tāds neizteiksmīgs - reku mana mašīna ? (