Sveikas!
Man pašai ļoti gribējās cerēt, ka šajā topikā aprakstīto situāciju būšu atrisinājusi. (https://forums.dieviete.lv/forums/topic/222845-gimene-vs-ballites/)
Tomēr, kā dzīve lēma, parādījās jauns pavērsiens, par ko es joprojām esmu šokā. Jā, tātad janvāra beigās izrunājāmies ar manu draugu un nolēmām uz divām nedēļām padzīvot šķirti. Īsi pirms tā divu nedēļa "termiņa" sazvanījāmies un jā - pateicu, ka viss. Negribu vairs nekādas attiecības ar viņu un gribu būt brīva meitene un dzīvot tā, kā es gribu. Stulbi, ka tieši uz Valentīna dienu sanāca tāda "dāvana".
Īsumā sakot jā - savācu mantas no viņa dzīvokļa, tagad esmu atpakaļ pie vecākiem, kamēr viņš nu var atkal viens dzīvot. Tomēr pagājušajā nedēļā visu laiku mani mocīja kaut kāda nelaba pašsajūta. Sākumā domāju, ka visu leģendārais kovids pie vainas. Taisīju antigēnus - tie negatīvi. Beigās, joka pēc uztaisīju vienu citu testu (jo man izkrita tās dienas, ko norakstīju uz stresu), kas sagrieza manu dzīvi kājām gaisā. ES. ESMU. STĀVOKLĪ.
Un jā... Debilākais jau tas, ka es faktiski nogriezu "visus atkāpšanās ceļus", lai man vairs nav nekādu saistību ar manu nu jau bijušo draugu.
Tagad es nezinu - ko man darīt? Teikt vecākiem? Teikt arī manam ex-draugam? Vai arī labāk klusēt un slepeni uztaisīt abortu un izlikties, ka nekas nav bijis? Tiešām - nezinu, kā būt labāk...
16
