Sveikas dāmas! 😊
Zinu jau zinu, ka daudzām te ir perfektie un vislabākie vīrieši, priekš manis mans vīrietis arī ir labākais, taču ir problēmas saistībā ar uzticību.
Gluži mūžību neesam kopā, ~7 mēneši, taču ir bijuši jau atgadījumi pēc kā gribas uzreiz pateikt visu labu, čau! Pēc tāda lielāka strīda, paziņoja, ka alkoholu vairs nelietos (jo saprata, ka visas problēmas tā dēļ), bet zinot visu kas noticis, es nevaru, ieraugot viņa telefonu, paiet garām tam. Ielienu, ieraugu kādu saraksti ar draugu par kaut kādiem noslēpumiem un uzreiz PARANOJA. Sākas strīdi, bļaušana, asaras un sirdī jūtos nodota. Draugs sāk pats ārdīties, ka grib arī savu privāto dzīvi un parunāties ar draugiem.
Iepriekšējās attiecības, kas ilga daudz ilgāk, beidzās uz līdzīgas notis. Bijušais draugs 24/7 kontrolēja, pārmetumi katru dienu, pēc kā es arī aizgāju.
Un tagad es saprotu, ka šajās attiecībās es esmu tas tirāns un tas ir BRIESMĪGI😀 Stulbākais, ka es saprotu, ka nav labi tā darīt un es pārspīlēju, bet neko tur nevaru darīt, katrs mazākais sīkums man liekas kā atkal kārtējā hu*na ko viņš dara, kaut gan galīgi neko sliktu negrib darīt!!
Ārpus visa šī, jūtu ka tas ir mans cilvēks, pilnība saderība it visā, taču pagātnes izklaidēšanās viņu vēl līdz galam nepamet.
Būtu forši, ja jūs uzrakstītu kādu viedokli no mana īsā stāstījuma - vai tāda ir normāla mana reakcija vai reāli paranoja😀 Un varbūt ja kāda ir tikusi tam pāri, būtu forši uzsist privātu klačiņu par šo😎
5
